Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. septembris, 2012
Drukāt

Atsākam aktīvi tērēties


Foto - Madara BriedeFoto - Madara Briede

Latvijas kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums šogad jūlijā bijis par 10,3% lielāks nekā pērn šajā mēnesī. Pārtikas tirdzniecība augusi par 3,4%. Taču daudz straujāku uzrāvienu gada griezumā piedzīvojusi nepārtikas tirdzniecība, kas palielinājusies par teju 14%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 


 

Trekno gadu pirkšanās līmenis vēl nav sasniegts – nepārtikas preces pērkam aptuveni tikpat, cik 2006. gada sākumā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, lielāks apgrozījums vērojams apģērbiem, apaviem, datoriem, telekomunikāciju iekārtām, mēbelēm, apgaismes ierīcēm, metālizstrādājumiem un krāsām, kosmētikas un tualetes piederumiem, farmācijas un medicīniskiem piederumiem, arī mājsaimniecības elektroprecēm u. c.

Kā informē “Maxima Latvia” pārstāvis Ivars Andiņš, pieprasījums pēc ikdienas pārtikas produktiem veikalos “Maxima” šogad ir pieaudzis vien par 5%, kamēr nepārtikas preču grupās apgrozījums ir ievērojami lielāks: dažādiem dzīvnieku aksesuāriem – 250%, paklājiem – 212%, apavu piederumiem un aksesuāriem – 96%. 72% pieaugums – zīdaiņu precēm un audio un video tehnikai. Vairāk tiek pirktas arī dažādas mājsaimniecībā izmantojamas preces – trauki, mājas tekstils utt.

 

Pērkam vairāk 
un dārgāk

Apģērbu veikalu “Cubus” reģionālā vadītāja Dace Gādiga apstiprina, ka par apģērbu šogad cilvēki gatavi tērēt vairāk: “Šogad vidējā pirkuma summa viennozīmīgi ir lielāka nekā pērn.” Viņa skaidro, ka šogad ievērojami palielinājies pieprasījums pēc rudens apģērbiem, ko, visticamāk, ietekmējusi samērā vēsā vasara.

SIA “Rīgas apavi Ltd” pārstāve Airita Ustupa informē, ka arī apavu veikalos “Walking” šogad iepērkas vairāk nekā pērn. “Cilvēki mazāk orientējas uz cenu. Pērk nevis lētākos apavus, bet tādus, kas ir modē un tik tiešām patīk.” Vislielākais pieprasījums esot pēc skaistām augstpapēžu kurpēm. A. Ustupa uzskata, ka šobrīd liela daļa cilvēku atjauno savus apavu krājumus, kas ir iegādāti pirms krīzes, bet šobrīd ir nolietojušies.

Arī apavu veikalu tīkla “Danija” tirdzniecības vadītāja Kristīne Drišļuka apstiprina: “Jā, mūsu veikalos pārdoto apavu skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu ir pieaudzis par aptuveni 10%.”

 

Parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs SIA “Douglas Latvia” attiecībā pret pagājušo gadu arī darbojoties ar plusa zīmi. “Klientu skaits sevišķi nav svārstījies, taču klienti ir gatavi izdot vairāk naudas, lai nopirktu kvalitatīvāku kosmētiku vai parfimēriju,” skaidro uzņēmuma finanšu direktors Artūrs Grīņups.

 

Veikali “Cenuklubs.lv” tirgo gan sadzīves preces, gan tehniku un instrumentus, gan būvniecības un apgaismes ierīces, gan sporta un pārtikas preces. Uzņēmuma pārstāve Ieva Hohoļkova informē, ka viņu veikalos apgrozījums pēdējā gadā vienlīdz audzis visās preču grupās.

Kā informē “Elkor” valdes loceklis Ronalds Feldmanis, salīdzinot ar pagājušo gadu, arī “Elkor” veikalos šogad esot novērojams stabils pārdošanas apjoma pieaugums visās piedāvātajās preču grupās, īpaši apģērbu un apavu segmentā, kur apgrozījums audzis par aptuveni 30%. Sporta preču un fitnesa inventāra apgrozījums palielinājies par 11%, bet elektronikas un sadzīves tehnikas – par 10%. Vairāk tiek pirkta arī kosmētika, mājas preces, kā arī bērniem un mazuļiem paredzētās lietas. “”Elkor” veikalos pircēji šogad biežāk atļāvušies iegādāties jaunu apģērbu vasaras sezonai – tā pārdošanas apjoms šogad audzis par 25%. Arī pavasarī ilgā aukstuma dēļ vairāk tika pirktas virsdrēbes,” stāsta R. Feldmanis. No sporta un atpūtas precēm daudz pirkti velosipēdi (pieaugums par 30%), skrituļslidas (pieaugums par 40%) un tūrisma preces (+35%).

Elektronikas segmentā šogad īpaši liela interese bijusi par televizoriem – to pārdošanas apjoms pieauga par 32%. Iespējams, tas skaidrojams ar šovasar notikušajiem nozīmīgajiem sporta pasākumiem.

 

Optimisms – nekrājam, bet notērējam

“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidro, ka Latvijas mājsaimniecību pirktspēju un patēriņu uzlabojot lēnāks cenu kāpums, labāka situācija darba tirgū un parādu sloga mazināšanās. Patēriņu turpinot balstīt arī emigrantu naudas pārskaitījumi ģimenēm Latvijā, kā arī citi ienākumi papildus algai (arī no ēnu ekonomikas), no jauna izsniegto kredītu apjoms joprojām esot neliels.

“Lai arī daļa cilvēku līdz ar ienākumu kāpumu izvēlas dārgāku pārtiku, visticamāk, pamatā ēst mēs vairāk neēdam. Turklāt samazinās arī iedzīvotāju skaits,” komentē L. Strašuna.

 

Viņasprāt, lielāks iedzīvotāju optimisms veicina iegādāties ilglietošanas preces, īpaši tās, kas bija atliktas iepriekšējos gados. Tomēr straujā nepārtikas preču pārdošanas apjomu izaugsme varot arī diezgan krasi aprauties, ja kādu iemeslu dēļ iedzīvotāju noskaņojums ievērojami pasliktinātos.

 

Eksperte prognozē, ka šā gada otrajā pusē mājsaimniecību patēriņa tempi, visticamāk, pavājināsies līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos. Tomēr izaugsme atkal kļūšot sparīgāka 2013. gada otrajā pusē un 2014. gadā, augot pirktspējai, optimismam un banku kreditēšanai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Mārcis Dzelme pārtikas preču apgrozījuma samērā mazajam pieaugumam pret nepārtikas preču apgrozījumu piedāvā vairākus skaidrojumus: “Pirmkārt, citām izdevumu pozīcijām kļūstot daudzveidīgākām un esošajām pieaugot, daļa iedzīvotāju ir spiesti rūpīgi vērtēt tēriņus, iegādājoties pārtikas preces, lai sabalansētu savus izdevumus. Otrkārt, ir vērojama vispārēja cilvēku iepirkšanās paradumu maiņa – viņi ir kļuvuši daudz racionālāki.”

 

Uzziņa

Jūlijā Latvijā konstatēts straujākais mazumtirdzniecības kāpums Eiropas Savienībā.

Mazumtirdzniecības apjoms Lietuvā šā gada jūlijā, salīdzinot ar šo periodu pērn, pieaudzis par 5%. Pārtikas preču tirdzniecībā par 1,7%, bet nepārtikas – par 11,4%.

Igaunijā gada griezumā mazumtirdzniecība pieaugusi 6,5% apmērā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+