Latvijā
Sabiedrība

Atstādināto tiesnesi Orniņu apsūdz par palīdzību “Latvijas Avīzes” žurnālistam 12


No amata atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa pērn sāka darbu Tiesu administrācijā vecākā referenta amatā
No amata atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa pērn sāka darbu Tiesu administrācijā vecākā referenta amatā
Foto EDIJS PĀLENS/ LETA

Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien sāks izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēta no amata atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa.

Taču šī krimināllieta nav saistīta ar kukuļošanu. Kā ziņots, pirms gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pret tiesnesi sāka arī kriminālprocesu par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu, un mediji ziņoja, ka šis process bija saistīts ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Taču prokuratūra nosprieda, ka šajā lietā nav bijis pietiekams pamats tiesneses saukšanai saukšanu pie kriminālatbildības un ka par to jāturpina izmeklēšana.

Trešdien tiesā tiek izskatīta lieta par citu A. Orniņas it kā veikto nodarījumu – par neizpaužamu ziņu izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim. “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākusī informācija apliecina, ka šajā gadījumā prokuratūras A. Orniņai celtā apsūdzība varētu būt apšaubāma.

Pērnā gada vasarā pie A. Orniņas vērsās “LA” žurnālists Artis Drēziņš, kurš minētajā krimināllietā figurē kā liecinieks. A. Drēziņš tobrīd strādāja pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku. Vairākas personas bija vērsušās policijā, biznesa konsultantu, uzņēmuma vadītāju apsūdzot naudas izkrāpšanā. Raksta tapšanas laikā A. Drēziņš vēlējās noskaidrot, vai šis konsultants iepriekš bijis tiesāts. Tā kā Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt šādu informāciju un policija nesniedza attiecīgas ziņas, A. Drēziņš meklēja citus veidus, kā gūt nepieciešamo informāciju. Viņš telefoniski sazinājās ar A. Orniņu, ar ko bija sazinājies iepriekš, aprakstot kādu tiesvedību, un lūdza palīdzēt noskaidrot, vai viņa raksta varonis ir iepriekš tiesāts. Tiesnese tālruņa īsziņās atbildēja, ka minētais biznesa konsultants notiesāts par tiesiskās aizsardzības procesa pārkāpšanu, kā arī darīja zināmu laiku, kad spriedums stājies spēkā.

Kā vēlāk izrādījās, jau šajā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noklausījās A. Orniņas mobilo tālruni un sekoja viņas sarakstei (visdrīzāk – vācot pierādījumus par iespējamo kukuļņemšanu), tāpēc tiesneses un žurnālista saziņa tika piefiksēta. Tika ierosināta krimināllieta, pamatojoties uz Krimināllikuma 329. pantu. Tas paredz sodu par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs vai naudas sods.

A. Orniņa šajā apsūdzībā vainu nav atzinusi. Tiesnese gan nenoliedz, ka informāciju žurnālistam sniegusi, taču neuzskata šīs ziņas par neizpaužamām, jo tās bijušas publiski pieejamas. “Ja vien mācētu meklēt šo informāciju tiesu kalendāros un spriedumu datu bāzēs, tobrīd jebkurš to būtu varējis atrast,” apgalvo A. Orniņa. Proti, ziņas par uzņēmēja tiesāšanu bija publiski pieejamā tiesu sēžu kalendārā, tajā bija arī krimināllietas numurs. Savukārt pēc tā jau spriedumu datu bāzē var atrast anonimizētu spriedumu. Protams, ja zina, kuras personas krimināllietai piešķirts attiecīgais numurs, tad pēc būtības šis spriedums nav anonīms – tāpat ir skaidrs, par kuru personu spriedumā runa. “Lieta bija iztiesāta atklātā tiesas sēdē un spriedums bija publiski pieejams,” uzsver apsūdzētā.

Jāpiebilst gan, ka Latvijas tiesu portāla manas.tiesas.lv sadaļā “Tiesu kalendāri” redzēt jau notikušu tiesas sēžu datus varēja tikai līdz 2016. gada 21. decembrim. Pēc tam, pamatojoties uz nepieciešamību vēl vairāk aizsargāt fizisko personu datus, tiesu kalendāru vēsturisko datu publiskošana pārtraukta. Taču aktuālie un turpmākie tiesu sēžu kalendāri par atklātām tiesas sēdēm joprojām ir publiski. A. Orniņa ir saņēmusi apliecinājumu no Tiesu administrācijas par to, ka vēsturiskie tiesu kalendāra dati pērnā gada vasarā (laikā, kad viņa sniedza ziņas žurnālistam) bija publiski pieejami un tas būs viens no argumentiem, ko viņa rīt cels galdā, cīnoties pret apsūdzības uzturētāju prokuroru Māri Leju.

“Latvijas Avīzes” rīcībā esošie dati liecina, ka laiks un papīrs šai krimināllietā tērēts krietni: izmeklēšana ilgusi vairāk kā gadu, lietā ir pāris simti lappušu.

Žurnālists A. Drēziņš ir sašutis par to, ka tiesībsargājošo iestāžu resursi tiek tērēti šādas lietas izmeklēšanai, apsūdzības uzturēšanai un iztiesāšanai: “Neredzu, ka sabiedrībai būtu nodarīts kāds kaitējums, izpaužot šīs ziņas. Gluži otrādi – jo vairāk faktu un informācijas žurnālists iegūst, jo vairāk tas palīdz patiesības atklāšanā. Turklāt šajā gadījumā netika prasīti nekādi privātās dzīves noslēpumi, bet gan ziņas par sabiedrībai būtisku jautājumu – vai persona, uz kuru krīt aizdomas par krāpniecību, ir jau nonākusi konfliktā ar likumu. Es uzskatu, ka nav pareiza šī sistēma, kad žurnālists nevar uzzināt, vai kāda persona, pret kuru ierosināts kriminālprocess, jau bijusi sodīta.”

Arī “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa izsaka izbrīnu par nesamērīgo enerģiju, ko izmeklētāji, prokurori ieguldījuši un tiesa ieguldīs šajā lietā. “Sabiedrībai nav izdarīts nekāds kaitējums. Žurnālista lūgtā informācija bija nepieciešama raksta tapšanas gaitā un minētais raksts tapa tieši sabiedrības interesēs. Turklāt katru dienu neskaitāmās atklātās tiesas sēdēs gan žurnālisti, gan jebkurš sabiedrības loceklis var uzzināt personu vārdus, kas tajā brīdī iesaistīti tiesvedībās. Tiesas procesos mēs uzzinām gan notiesāto, gan attaisnoto vārdus. Ir dīvaini, ka pēc tam šīs ziņas kļūst par neizpaužamām un uzvārdi tiek slēpti,” spriež L. Rasa. Viņa arī piebilda, ka “LA” žurnālista rakstā minētais uzņēmējs redakcijā nav vērsies ar pretenziju. Šķiet, viņš vispār nav informēts par prokuratūras rūpēm par viņa datu aizsardzību, visdrīzāk, tiesībsargi lietu sākuši pēc savas iniciatīvas.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša vērtē, ka pēdējo gadu laikā žurnālistu iespējas gūt informāciju par tiesu lietām uzlabojušās, tomēr masu mediju pārstāvjiem joprojām ir grūti iegūt nepieciešamo informāciju. Tāpēc viņi spiesti meklēt “dažādas spraugas, pa kurām iegūt materiālam nepieciešamās ziņas”. Bieži vien pat nav saprotams, kurai personai tiesā jāuzdod jautājumi, lai gūtu atbildes. “Jā, žurnālistu darbā arī gadās kļūdas, taču daļa no tām rodas tāpēc, ka žurnālistam ir grūtības piekļūt informācijai,” teic R. Ruduša. “Ja sistēma tiktu demokratizēta, sabiedrība būtu tikai ieguvēja.”

LA.lv