Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. oktobris, 2013
Drukāt

Atvadoties no Ata Stepiņa


Foto - LETAFoto - LETA

Atis Stepiņš. (19.05.1958. – 20.10.2013. Spēji un negaidīti aprāvies Ata Stepiņa – ērģelnieka, pianista un komponista – mūžs. Vēl pirms pāris dienām pārmijām dažus vārdus Mūzikas akadēmijas vestibilā – par gaidāmo Starptautisko pianistu konkursu, par tā dalībniekiem, programmu.

Viņš visam sekoja, par visu bija informēts. Nu konkurss iet savu gaitu, bet Atis tā rāmi, ar vieglu smaidu sejā uz to noraugās no malas – no melna postamenta ar baltu sveci….

Tādu jau mēs viņu visu laiku zinājām – ārēji vienmēr izturētu, laipnu, bet arvien augsta sprieguma piesātinātu, bagātu un intensīvu garīgo dzīvi dzīvojošu. Šai intensitātei bija pamatīga bāze – J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā iegūta augstākā izglītība trijās specialitātēs, absolvējot Konstantīna Blūmentāla klavieru klasi (1982), Pētera Sīpolnieka ērģeļu klasi (1982) un Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1987). Šī studiju laikā iegūtā bagāža tika pastāvīgi pilnveidota tālākajā mākslinieciskajā darbībā. Par to stāsta sekmīga piedalīšanās vairākos ērģelnieku konkursos, līdzdalība meistarklasēs, neskaitāmi koncerti Latvijā un ārpus tās. Un par to liecina arī Ata Stepiņa kompozīciju klāsts. Daļa no darbiem iemūžināta autordiskā “Ata Stepiņa mūzika Rīgas Domā” (2011).

Pavisam īpašu vietu Ata Stepiņa interešu lokā ieņēmusi improvizācija, mūsdienās akadēmisko mūziķu vidē nebūt ne izplatīta māksla. Tā likta lietā, veicot ērģelnieka pienākumus Rīgas Sv. Pāvila draudzē, arī docētāja darbā Mūzikas akadēmijā. Ata Stepiņa atsaucību un dzīvu ieinteresētību visā, kam viņš ķērās klāt, ar pateicību pieminēs arī ērģelnieki, kuri pie viņa mācījušies Baznīcas mūzikas seminārā pie Sv. Pāvila baznīcas, speciālisti, kuri vēl turpina darbu pie jaunās luterāņu dziesmu grāmatas sagatavošanas, daudzu baznīcas koncertu rīkotāji, kolēģi un draugi mūzikas augstskolā.

Paldies Tev, Ati, ka varējām kopā būt un kopā veikt dažādus labus darbus!

Atvadīšanās sestdien, 26. oktobrī, plkst. 10 Sēru nama Lielajā zālē. Apbedīšana – Grīvaišu kapos.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+