Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Atzīmē draudzības līguma gadskārtu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Gadsimtiem ilgi mūsu valstis ir bijušas sāncenses un pretinieces, pat vislielākās ienaidnieces. Visbaisākie bija abu pasaules karu notikumi un nacistu diktatūras noziegumi. Apzinoties vēstures dimensiju, vislabāk iespējams izprast, cik drosmīgi rīkojās Konrāds Adenauers un Šarls de Golls, 1963. gada 22. janvārī parakstīdami Elizejas līgumu.

 

Līguma teksts ir īss un kompakts, tā saturu varēja saukt pat par revolucionāru, jo Vācija un Francija tajā apņemas ne vairāk un ne mazāk kā saskaņot pozīcijas visos būtiskākajos ekonomikas, politikas un kultūras jautājumos. Arī pēc 50 gadiem līgums nav zaudējis savu aktualitāti. Preambulā ietvertie pamatjēdzieni – izlīgums, jaunatne, solidaritāte un Eiropa – apraksta mūsu partnerības būtību. Gadu gaitā, stāvot pāri viedokļu atšķirībām ikdienā, līgums ir radījis tādu tuvību un draudzību, kāda pastāv tikai starp nedaudzām tautām.

No gadsimtiem sena naida var izveidoties dziļa draudzība, kas atspoguļojas globālā mērogā, – tāds ir Elizejas līguma vēstījums. Izlīgums starp vāciešiem un frančiem ir bijis veiksmīgs. Jaunāko aptauju rezultāti liecina par to, ka abās valstīs 85 procentiem iedzīvotāju ir pozitīvs vai pat ļoti pozitīvs priekšstats par kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Mums ir kopīga vēstures grāmata, vācu–franču brigāde, divvalodīgā televīzijas programma “ARTE” un daudzas citas dialoga un integrācijas formas. Turklāt ciešas saiknes arī vieno abos Reinas krastos dzīvojošos cilvēkus. Patlaban vairāk nekā 2000 Vācijas un Francijas pašvaldību saista pilsētu partnerība. Tās dod izšķirīgu ieguldījumu kultūras un citās sabiedrības intensīvās sadarbības jomās. Ciešā sazobē darbojas arī mūsu tautsaimniecības.

Tomēr mēs nedrīkstam paļauties pašsaprotamības ilūzijām. To laiku atziņa, ka jaunatne ir kopīgās nākotnes atslēga, ir spēkā arī mūsdienās.

Mūsu uzdevums joprojām ir nemainīgs – abās valstīs iesaistīt arī jauniešus, akcentējot labu kaimiņattiecību aizraujošos un pozitīvos aspektus. Daudzu miljonu projektu ietvaros ir izdevies iesaistīt vācu un franču jauniešus, par to īpaši jāpateicas Vācijas un Francijas kopīgajai jaunatnes organizācijai. Mēs turpināsim iesākto darbu.

Mūsu draudzība balstās uz kopīgo vērtību stingrajiem pamatiem. Gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā mēs iestājamies par brīvību, iecietību, palīdzību vājākajiem un kultūras daudzveidību. Pagājušajos 50 gados gan Vācijai, gan Francijai ir bijuši arī atšķirīgi priekšstati par to, kā rast risinājumu abām pusēm svarīgiem jautājumiem. Bet mēs ne vienu reizi vien esam apliecinājuši, ka spējam izprast otras puses pozīciju un esam gatavi meklēt abām pusēm pieņemamu risinājumu. Vācija un Francija arī turpmāk grib rast risinājumus mūsdienu lielajiem izaicinājumiem – izaugsmes un labklājības nodrošinājumam, inovāciju un izglītības atbalstam, drošai un ilgtspējīgai energoapgādei, arī jautājumiem, kas saistās ar jauno informācijas laikmetu un, protams, mūsu aktivitātēm saistībā ar mieru, drošību un stabilitāti globālā kontekstā.

Vācija un Francija ir vienlīdz izlēmīgas, iestājoties par brīvu, demokrātisku Mali ar pašnoteikšanās tiesībām. Kopā ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā mēs dosim nozīmīgu ieguldījumu šīs Āfrikas valsts 
nākotnē.

Vairāk nekā jebkad mūsu partnerības centrā ir izvirzījusies Eiropa. Eiropas Savienības panākumi – kopīgais tirgus, brīva iespēja ceļot, brīva preču aprite, kopīgā valūta – tas viss nebūtu iespējams bez mūsu kopīgās gribas un darba. Mēs vēlamies, lai arī turpmāk Vācijas un Francijas draudzība kalpotu Eiropai, mēs aicinām šajā darbā iesaistīties arī citus. “Veimāras trīsstūrī”, risinot Eiropas integrācijas jautājumus, mums līdzās ļoti aktīvi darbojas Polija. Laika gaitā iezīmējas valstu grupas, kas vēlas veikt šo darbu kopā ar mums. Mums nav pieņemama pozīcija, ka no Eiropas piedāvājuma tiek izmantotas tikai Eiropas Savienības nodrošinātās priekšrocības, aizmirstot par pienākumiem, kas ar tām saistīti.

Eiropa atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Saimnieciskajā līmenī joprojām prioritāra ir krīzes pārvarēšana un reakcija uz dziļajām pārmaiņām ekonomikā. Mums ir nepieciešamas konsolidētas valsts finanses, mums ir nepieciešama arī izaugsme un solidaritāte, lai spētu atdzimt Eiropas tautsaimniecība, kas būtu konkurētspējīga globālā mērogā.

Lai pastāvētu 21. gadsimta multipolārajā pasaulē, mums ir jābūt gataviem nerimtīgi modernizēt ekonomiku un sabiedrību, kā arī īstajā laikā turpināt Eiropas mājas celtniecību, kas būtu nostiprināta arī pret krīzēm.

Mēs gribam novērst erozijas draudus ES iekšienē. Eiropas parādu krīzes laikā bažas vieš populisma un nacionālisma tendenču pieaugums. Mēs stājamies tām pretī ar Vācijas un Francijas pozitīvo attieksmi pret Eiropu. Mūsu attiecībām vēl vairāk nekā jebkad piemīt Eiropas motora potenciāls. Kā ārlietu ministri un Eiropas pilsoņi mēs esam pārliecināti, ka kara un pēckara paaudžu “Eiropas refleksu” nepieciešams uzturēt un turpināt arī citā kontekstā. Runājot par mūsdienu izaicinājumiem, kas mums ir jāpārvar, pretēji tam, kā dažreiz tiek uzskatīts, Eiropa ir nevis problēma, bet gan tai ir jābūt risinājumam. Lai to panāktu, ir absolūti nepieciešami risinājumi, kas mums aktīvi jāmeklē. Mēs vēlamies Eiropu, kas pilnībā atbilst iedzīvotāju priekšstatiem. Jo Eiropai ir ne tikai sava cena, bet arī vērtība, no kuras mūsu iedzīvotāji diendienā ir ieguvēji, saņemot vairāk brīvības, vairāk drošības. Tas ir Konrāda Adenauera un Šarla de Golla vēstījums mums.

Lai dzīvo Vācijas un Francijas draudzība!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+