Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

Audzēsim naftu paši
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Biļete ekskursijai rūpnīcā – 30 000 eiro


“Pasaules mēroga biodegvielas rūpnīca no koksnes biomasas palielinātu Latvijas IKP par vienu procentu un uzlabotu valsts tirdzniecības bilanci par 300 miljoniem eiro gadā. Tā dotu 440 tiešās darba vietas. Izmantojot rūpnīcas produktu, atmosfēra tiktu pasargāta no vairāk nekā 
650 000 t oglekļa dioksīda,” rakstīts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) jaunās paaudzes biodegvielas tehnoloģijas priekšizpētes projektā kopsavilkumā.

Cik jāmaksā degvielai, lai tās ražošana no koksnes būtu ekonomiska? Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs skaidro, ka to, visticamāk zina tikai nedaudzi ļoti bagāti cilvēki. Viņam vienīgā zināmā bioetanola rūpnīca, kas izmanto koksni, strādā Polijā. Tā kā tas ir ļoti īpašs objekts, ražotnes īpašnieks par tās apmeklējumu prasot pirkt biļeti, kas maksājot 30 000 eiro. Rūpnīca Vācijā, kas ražoja degvielu no koksnes un kuras atklāšanā piedalījusies pat Angela Merkele, darbojusies vien pāris mēnešus un tad slēgta. “LVM” padomnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Gaigals stāsta, ka rūpnīcas zinātniskās iestrādes pārdotas, bet iekārtām pircējs nav atradies. M. Gaigals: “Patiesību mēs neuzzināsim, taču loģika liek domāt, ka slēgšanai varētu būt trīs iemesli: nav peļņas, nav stabilu, drošu tehnoloģiju, nav pieprasījuma. Taču tas, ka projekts pašreiz nav dzīvotspējīgs, nebūt nenozīmē, ka tā tas būs arī nākotnē.”

Uzsverot to, ka patiesību nezina neviens, Didzis Palejs dalās informācijā, kuras autentiskumu neviens nevar ne noliegt, ne apstiprināt: “Nozarē klīst stāsts, un par to runā visa industrija, ka rūpnīcā Vācijā, kur no koksnes ražoja augstas kvalitātes etanolu, ražošanas izmaksas bijušas mazākas nekā fosilajai degvielai. Un apturēta rūpnīca tikusi tāpēc, lai nejauktu tirgu, jo daļa ražotnes piederējusi fosilās degvielas tirgotājam.”

Lidmašīnu bākās – kārkli 


Lai no koksnes iegūtu naftas produktus, šķidru koksnes masu apstrādā temperatūrā, kas pārsniedz 1000 grādus. To sadala atomos un veido jaunas ogļūdeņraža ķēdes. Pārvērtības, kas ilga miljoniem gadu, lielajā rūpnīcas katlā notiek īsā brīdī. Izmantojot citu tehnoloģiju – katalizatorus –, no koksnes biomasas naftas produktus ražo ASV. Taču tas kā ekonomiski pamatots projekts iespējams vien tāpēc, ka ASV izejvielas ir gandrīz četras reizes lētākas nekā Latvijā.

Mārtiņš Gaigals stāsta, ka rūpnīcas, kas no koksnes ar reālu peļņu iegūst degvielu, strādā arī Somijā un Zviedrijā. Taču tās izmanto “šķidro” koksni – celulozes ražošanas pārpalikumu, piemēram tallu eļļas. Šajās valstīs augot un attīstoties ķīmiskās pārstrādes kompleksi, kas celulozes ražošanas atlikumus izmanto ne tikai degvielas, bet arī pārtikas piedevu un kosmētikas ražošanā.

Latvijā celulozes rūpnīcas nav, tātad šāda kompleksa izveide arī nav iespējama? M. Gaigals: “Tas, ka rūpnīcas šodien nav, ir labi tāpēc, ka mēs neesam kļuvuši par ķīlniekiem vecām tehnoloģijām. Mums ir brīvas rokas – milzīgas iespējas un mēs varam domāt par koksnes ķīmisko pārstrādi visā, ko tā var piedāvāt.” Viņš tomēr uzsver, ka šādu projektu realizēt nebūs viegli, jo ir robežas, zem kurām tas nav dzīvotspējīgs. Šādai rūpnīcai gadā jāpārstrādā apmēram trīs miljoni tonnu koksnes biomasas un tās celšana izmaksātu līdz 1,5 miljardiem latu.

Tieši šādu enerģiskās koksnes apjomu – 3 miljonus tonnu jeb 7 TWh – tik, cik visa valsts patērē gadā, Latvija katru gadu eksportē. Tajā pašā laikā no Krievijas tāds pats enerģijas apjoms tiek importēts gāzes veidā. Mūsu eksportētās enerģijas izmaksas vidēji ir 10 Ls/MWh, bet importētās gāzes izmaksas – 38 Ls/MWh. Vai tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika katru gadu zaudē ap 200 miljonu latu?

Atzīstot, ka 2020. gadā neviena no Eiropas valstīm, izņemot Zviedriju, nesasniegs mērķi 20% no siltumenerģijas ražot no atjaunojamajiem resursiem, D. Palejs uzsver, ka pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes augs un par tiem cīnīsies arī naftas produktu ražotāji: “Mēs vēl neizprotam, cik tas ir nopietni un cik strauji attīstīsies bioetanola un dīzeļdegvielas ražošana. Ļoti daudzi institūti strādā pie lidmašīnu degvielas ieguves no dabiskām izejvielām, jo prasības, kas uzliktas fosilajām degvielām, šo biznesu ļoti sadārdzina.”

Tas nozīmē, ka Latvijā no cirsmām pārstrādē nonāks katrs sīkākais zariņš, un populāras kļūs arī īscirtmeta plantācijas, kurās būs izdevīgi stādīt kārklus un ātraudzīgās apses.

Protams, ja vien netiks atklāta jauna, alternatīva enerģija.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Amerikāņi cerot naftas produktus iegūt no kaut kādiem iežiem….

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+