Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

Augstskolu finansēšanas modeli apstiprināšot nākamnedēļ

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis, kuru valdībā bija plānots pieņemt pagājušajā nedēļā, iestrēdzis politiskajos gaiteņos.

Koalīciju veidojošās partijas gan vienojušās, ka modelis tikai nedaudz jāuzlabo un jāpieņem valdībā 9. jūnijā, bet Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra bažījas, ka modelis “nonācis strupceļā”.

Aizkulisēs runā, ka galvenais “iesprūšanas” iemesls: koncepcija par modeļa ieviešanu nav patikusi Ventspils Augstskolai (VA) un Ventspils panākusi, ka pret modeļa pieņemšanu iebilst Lielo pilsētu asociācija. VA rektore Gita Rēvalde gan teic, ka pret modeli bija iebildumi arī citām augstskolām, jo nebija skaidrības par to, cik naudas saskaņā ar jauno modeli augstskolas saņems par vienu budžeta vietu. It kā modelis paredz finansējumu par vienu budžeta vietu palielināt, taču, tā kā tam nav paredzēta nauda valsts budžetā, finansējums, iespējams, palielinātos tikai “uz papīra”. “Patlaban bāzes finansējums par vienu budžeta vietu ir 1130 eiro,” skaidro G. Rēvalde. “Naudas trūkuma dēļ augstskolas no tā saņem vien 80 procentus. Tagad sola bāzes finansējumu paaugstināt līdz 1800 eiro, bet, ja nemainīsies kopīgais finansējums, tad augstskolas saņems vien 60 procentus.”

Kā katrā reformā, arī šajā galvenais klupšanas akmens ir finansējums. Ja augstākajai izglītībai no valsts budžeta nepiešķirs papildu naudu, pēc jaunā modeļa ieviešanas daļa augstskolu pat varētu zaudēt daļu no finansējuma. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) veiktie aprēķini liecina, ka tādā gadījumā, piemēram, Latvijas Universitāte zaudētu pat 800 000 eiro gadā. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa gan mierina: cerības iegūt papildu finansējumu ir, tāpēc šie aprēķini veikti, vien lai parādītu valdībai, kā būs, ja papildu naudas nebūs. Lai sāktu ieviest jauno modeli, no nākamā gada valsts budžetā augstākajai izglītībai būtu vajadzīgi papildu gandrīz 11,8 miljoni eiro. 5,5 miljonus no tiem valdība jau jaunajam augstākās izglītības finansēšanas modelim atvēlējusi, pērn konceptuāli atbalstot pāreju uz to. Kaut arī nākamajā gadā tiek plānota valsts budžeta konsolidācija, A. Kiopa atgādina, ka uz IZM tā neattieksies, jo šī ministrija ir viena no retajām, kas drīkstēs prasīt naudu tā sauktajām jaunās politikas iniciatīvām. Ja tomēr nebūs naudas, lai palielinātu finansējumu studiju vietām, arī tad jauno finansēšanas modeli var ieviest, bet ne attiecībā uz studiju vietu finansēšanu.

Trīs pīlāri

Kā zināms, jaunais finansēšanas modelis tapis saskaņā ar Pasaules bankas ekspertu ieteikumiem un paredz, ka valsts finansējums studiju vietām vairs nebūs augstskolu vienīgais ienākums no valsts budžeta. Tas būs tikai viens tā sauktais pīlārs. Daļa finansējuma tiks piešķirta par augstskolu sniegumu, tātad darba kvalitātes rādītājiem (otrais pīlārs) un vēl daļa kā atbalsts izcilībai un inovācijai (trešais pīlārs). Vispirms gan līdztekus pirmajam pīlāram plānots ieviest tikai otro, jo nav tik daudz finansējuma, lai ieviestu visu jauno modeli. A. Kiopa spriež, ka arī augstskolām būs vieglāk pielāgoties pakāpeniskai jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. Tas paredz nākotnē vairāk sasaistīt budžeta vietu sadali ar darba tirgus prasībām un pieļauj iespēju piešķirt finansējumu arī privātajām augstskolām, ja tās piedāvā inovatīvas studiju programmas, kādas nav pieejamas valsts augstskolās.

“Lauku” augstskolas – ieguvējas

Nākamajā nedēļā, ja tiks lemts par jauno finansēšanas modeli, valdībai būs arī jāizšķiras, vai piešķirt papildu naudu reģionālajām augstskolām. Tās prasa, lai jaunā finansēšanas modeļa ietvaros par vienu budžeta studiju vietu tām piešķirtu par 20 procentiem lielāku finansējumu nekā citām augstākās izglītības iestādēm. Šāda kārtība attiektos uz augstskolām, kas atrodas vismaz 100 kilometru attālumā no Rīgas. Kāpēc “lauku” augstskolām būtu jādod vairāk naudas? G. Rēvalde skaidro, ka tādējādi valdība pildītu deklarācijā sniegto solījumu atbalstīt reģionālās augstskolas. Ārpus Rīgas atrodas vien sešas augstskolas, un tām pasniedzējiem jāmaksā pilna laika alga, jo viņiem nav iespējas to pelnīt vairākās augstskolās kā galvaspilsētas mācībspēkiem. “Ceļš uz Rīgu arī ir dārgs, bet daudzas sanāksmes notiek Rīgā,” sūrojas G. Rēvalde. IZM neiebilst pret šiem argumentiem, taču uzskata, ka labāk būtu piešķirt reģionālām augstskolām vairāk budžeta vietu nekā līdz šim. Kā alternatīvu IZM piedāvās valdībai piešķirt tām 2,9 miljonus inovatīvu studiju programmu veidošanai un īstenošanai.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+