Laukos
Lauku sēta

Augu ziemcietība vai salcietība. Kāda atšķirība? 16

Ilustratīvs attēls. Foto: Karīna Miezāja

Vēloties papildināt dārzu ar kādu jaunu augu, dārza saimnieks ne vienmēr izpēta, cik piemērota no klimatiskā viedokļa būs augam izvēlētā vieta, un neņem vērā tādus atšķirīgus jēdzienus kā salcietība un ziemcietība. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils apkopojis vērā ņemamus padomus tiem, kuri izvēlas riskēt, iegādājoties ko jaunu.

Kad stādāmais augs iegādāts, bieži tas tomēr nīkuļo un iznīkst. Viens no būtiskiem iemesliem – nepiemērota klimatiskā zona. Klimatiskās zonas ir plašas teritorijas noteikta platuma grādos ar tām raksturīgu ilggadēju laika apstākļu režīmu. Klimatu raksturo tādi meteoroloģiskie elementi kā atmosfēras spiediens, vēja ātrums un virziens, gaisa temperatūra un mitrums, kā arī nokrišņi lietus vai sniega veidā.

Lai saprastu konkrētu augu piemērotību attiecīgai klimatiskajai zonai, pieņemts izmantot tādus jēdzienus kā augu salcietība un ziemcietība.

Salcietība – tā ir augu sugai vai šķirnei raksturīgā ģenētiski mantotā spēja pretoties noteiktai negatīvai (“mīnus”) gaisa temperatūras iedarbībai. Tā parasti ir temperatūra, pie kuras sākas auga pumpuru izsalšana.

Ziemcietība – tā ir augu sugu vai šķirņu kompleksa spēja pretoties ziemas perioda apstākļiem – spēcīgam salam, izžūšanai kailsala ietekmē, atkušņiem, izsušanai zem biezas sniega segas.

Kā norāda M.Narvils, šos jēdzienus cilvēki parasti jauc, bet tiem ir atšķirīgs raksturs. Ja augiem tiek minēta to salcietība, tad tā ir skala no 1-12 ballēm, kam atbilst noteiktas negatīvās gaisa temperatūras, kas kļūst bīstamas augu izdzīvošanai. Ja min ziemcietību, tad tā būs atkarīga ne vien no ziemas klimatiskā rakstura, bet arī dārzkopja spējas pareizi kopt vainagus, adekvāti mēslot, veikt augu aizsardzības pasākumus, normēt un optimizēt augļu koku ražotspēju, kā arī prasmes rīkoties ar mulčas materiāliem.”

Eiropas speciālisti Latvijas teritoriju iedala trijās daļās:
4. zona (-34 ,-29oC) – daļa Austrumu Vidzemes un lielākā daļa Latgales;
5. zona (-29, -23oC) – šī zona šaurā strēlē šķērso Vidzemi un daļu Zemgales;
6. zona (-23, -16oC) – piejūras Vidzeme, Pierīga, daļa Zemgales un visa Kurzeme.

Katrā no šīm zonām var būt atsevišķi apgabali, kas ir ar siltāku vai otrādi – aukstāku klimatu.

Mazliet savādāk izskatās ASV pēdējos 30 gados apkopotie dati.
Tajos redzams, ka augu salcietības zonas pārvietojas:
4. zona jau ir pilnībā ārpus Latvijas;
5. zonai atbilst lielākā daļa Austrumlatvijas;
6. zonā ietilpst visa Viduslatvija un Austrumu Kurzeme;
7. zonai atbilst Rietumu Kurzeme;
8.zonai atbilst Rucava un Nīca.

“Ņemot vērā šo zonu pārvietošanos, lietderīgi zināt, ka, piemēram, lielākā Polijas eksotisko stādu audzētava Szmit uz savām etiķetēm jau drukā augam atbilstošo zonējumu. Zinot, kurā zonā atrodies, var saprast, cik daudz tieši jums ļauts riskēt. Tā kā manis paša dārzs atrodas starp 6. un 7. zonu, savos eksperimentos esmu gana drosmīgs, tikai daudz jāmācās,” rezumēja M.Narvils.

Ieskatu dažādo zonu izvietojumā var gūt vietnē https://www.houzz.com/europeZoneFinder

LA.lv