Anda Līce

Anda Līce: Pie tā, lai mūsu galviņās būtu vinegrets, strādā gan pašmāju, gan citzemju gaisa jaucēji

Anda Līce: Vakcīnas apņem lielas naudas smaka, bet kur nauda, tur arī negodīgums

Anda Līce: PSRS bija izteikta melu lielvalsts, un Krievijā tradīcijas ir saglabājušās

Klauvēt pie to sirdsapziņas, kuriem PSRS sabrukums gadsimta katastrofa un pie sienas čekista Dzeržinska portrets, ir derīgo idiotu cienīgs naivums

Anda Līce: “Valstī nav nedz cunami, nedz zemestrīču, ir tikai idioti!”

Anda Līce: Ap mums joprojām gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē rēgojas nenovāktas sociālisma drupas

Anda Līce: Vai lielie pulksteņu grozītāji mēģina sadalīt zāļu tirgus laukumu?

Anda Līce: Kad cilvēks runā kā automātiskais atbildētājs un viņa sejā nepakustas ne vaibsts, tu saproti, ka dzīvo robotu laikmetā

Anda Līce: Kremlis pasaules tautas apdullina ar vērienīgu propagandu, bet politiķu uzpirkšanai naudu nežēlo

Anda Līce: Pandēmijas gads uzskatāmi parādīja, cik bēdīgā stāvoklī šodien ir sabiedrības kolektīvā imūnsistēma

Anda Līce: Kultūra mirst klusējot. No tās kratās vaļā patērnieciskumā ieslīgusī sabiedrība?

Anda Līce: Ja kādam no smagos noziegumos apsūdzētajam piespriedīs cietumsodu, spriedumu pārsūdzēs, un vainīgo visbiežāk attaisnos

Anda Līce: Nākas atzīt – šodien apjukuši ir visi. Arī tie, kas sakās situāciju kontrolējam

Anda Līce: Ai, kā šāds audits derētu arī Latvijai! To būtu varējis veikt Mārtiņš Ķibilds, ja vien viņš šodien vēl būtu mūsu vidū

Anda Līce: Kad pārējiem cenšas uzspiest savus noteikumus un arī savas neirozes

Anda Līce: Daudzos lēmumos ir loģikas trūkums, bet ierēdņi nespēj savas kļūdas atzīt

Anda Līce: Kas ir tā “normālā dzīve”, ko cilvēki gaida pēc pandēmijas beigām?

Anda Līce: Nav jābrīnās, ka Latvijā šodien tik reti dzird vārdu “nacionāls”

Anda Līce: Jānoskaidro valsts amatu kandidātu psihiskās veselības stāvoklis, lai nevajadzētu sūdzēties, ka jādzīvo trako namā

Anda Līce: Tā vietā, lai ņirgtu par pandēmiju un valdību, gudrāk ir pasmieties pašam par sevi