Anda Līce: Nākas atzīt – šodien apjukuši ir visi. Arī tie, kas sakās situāciju kontrolējam 1
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja gribam būt godīgi, nākas atzīt – šodien apjukuši ir visi. Arī tie, kas sakās situāciju kontrolējam. Tāpēc tiek pieņemti daudzi neloģiski, pat absurdi lēmumi, un tie ir jākritizē.
Nezināmā ir tik ļoti daudz, un tas izraisa nedrošību un bailes.
Pašpārliecinātā pasaule spieda gāzi grīdā, laižot gar ausīm signālus, ka ar pasaules dzinēju kaut kas nav kārtībā un tuvojas krīze.
Tagad tā ir klāt – mūsu dzinēji strādā tukšgaitā, un degvielas sadegšanas produkti – sašutums un dusmas – vispirms izplatās uz tuvākajiem, pēc tam arī publiskajā telpā un nevienam godu nedara.
Karu, epidēmiju un citu apdraudējumu laikā lielu lomu vienmēr ir spēlējis tāds garīgais lielums kā cildenums. Atmetot to, mēs kļūstam nožēlojami. Visapkārt ir piemēru, cik uziet.
Valsts varas līmenī tas izpaužas kā amatpersonu algu palielināšana laikā, kad pilsoņi grimst nabadzībā.
Cildenums bieži tiek atmests tieši ģimenē. Ir ne mazums to, kuriem ir pilnīgi sveša no kaut kā atteikšanās otra cilvēka labā.
Daudzi bērni, kas šodien aug nepilnās un šķirtās ģimenēs, no mazām dienām redz, kā tēvi melo un no viņiem atkratās, ar kādu necieņu izturas pret viņu māti, visas rūpes atstājot uz viņas un valsts pleciem.
Tomēr arī mūsdienu neandertālisma laikā, kad vienam indivīdam nav daļas, kas notiek ar otru, tie, kas izeju meklē, to arī atrod. Kad bērnībā pieaugušie mūs šūpoja uz ceļgala, skaitot: “Soļiem, soļiem, rikšiem, rikšiem, aulekšiem!”, mēs lūdzām: “Vēlreiz, vēlreiz…”
Tagad jāšūpojas pašam, un aulekšiem nesanāk. Jāmēģina soli pa solim un sevi jādziedina ar mazām uzvarām. Arī daba dziedina pati sevi – ievainoti dzīvnieki aizlaiza brūces un sākumā ļoti uzmanīgi sper soļus, lēni atkopjas koki ar noplēstu mizu un nolauztiem zariem, un atzeļ nomīdītais.
Psihologs Džordans Pītersons saka – ja tu jūties pavisam slikti, neizvirzi lielus mērķus, tu tagad tos nevarēsi sasniegt, jo tevī vienkārši nav tāda spēka, tāpēc sāc ar pavisam maziem.
Izdari šodien kaut nedaudz vairāk nekā vakar un necenties pārspēt citus, vienīgais, kurš tev tagad ir jāpārspēj, esi tu pats.
Viņš salīdzina dzīvojamo istabu ar cilvēka psihi un saka – ja jūs gribat sakārtot savu psihi, sāciet ar savu istabu, jo kāda izskatās istaba, tāda ir arī jūsu psihe. Skarbi, vai ne?
Par laimi, mēs katrs no savas pieredzes zinām – ja ir izvēlēts mērķis, tam pamazām viss pakārtojas. Mazās uzvaras tomēr ir varena lieta.
