Auto iedarbināšana ziemā 0
Šī bargā ziema ir nopietns pārbaudījums automobiļiem, kuri netiek glabāti siltā garāžā. Atkušņa strauja nomainīšanās ar lielu salu var autobraucējam kādu rītu sagādāt nepatīkamu pārsteigumu, jo līdz tam tik uzticamais braucamrīks vairs nav iedarbināms.
Piepīpēšana un ievilkšana
Lai akumulatoram būtu vieglāk, iedarbinot mašīnu lielā salā, ieteicams izspiest sajūgu. Tā starteris tiek atvieglots no papildu slodzes iegriezt stīvās eļļas bremzētos ātrumkārbas zobratus. Ja dzinējs neierūcas ar pirmo iedarbināšanas mēģinājumu, pirms nākamā piegājiena jāļauj aķītim nedaudz atpūsties. Ilgi startēt bez pārtraukuma nav jēgas, jo tā akumulatoram ir nevajadzīga pārpūle.
Ja nu tomēr baterija ir nosēdusies, tad atliek tikai divas iespējas – vai nu no citas mašīnas piepīpēt ar vadiem, vai arī mēģināt auto iedarbināt ievelkot. Automobiļu akumulatoru piepīpēšanas vadiem svarīgākais ir pietiekams kabeļu šķērsgriezuma diametrs, kā arī knaibļu un to stiprinājumu kvalitāte. Tirdzniecībā pieejami arī visai apšaubāmas kvalitātes vadi, kuri savu uzdevumu veikt nespēj, it īpaši lielāku motoru iedarbināšanai.
Parasti vadus pievieno pie akumulatora attiecīgajām klemmēm, taču pareizāk ir mīnusa vadu piestiprināt devēja baterijas mīnusa klemmei un ņēmēja auto dzinējam pie masas. Turklāt moderno mašīnu dzinēji, dodot piepīpēt, ir jāizslēdz, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja sabojāt elektrosistēmu.
Vēl var mēģināt auto iedarbināt ievelkot. Vienīgi jāatceras, ka mašīnas, kam ir automātiskā ātrumkārba, iedarbināt ar ievilkšanu nevar. Turklāt automātus drīkst vilkt tikai kādus pārdesmit kilometrus un nelielā ātrumā, jo ar nestrādājošu motoru automātiskā ātrumkārba neeļļojas un, ilgi velkot, to var sabojāt.
Lai veiksmīgi varētu auto pavilkt, kaut kādas iemaņas ir nepieciešamas gan tam, kurš velk, gan tam, kuru velk. Galvenais ir izvairīties no straujiem rāvieniem, jo tad var saplēst pat visstiprāko trosi vai stiprinājumu.
Elektriskie sildītāji
Ikviens autobraucējs, kura auto netiek glabāts siltā garāžā, noteikti ir izbaudījis tos nepatīkamos mirkļus, kad aukstā ziemas rītā jāsēžas sala sastīvinātā mašīnā. Lai nodrošinātu komfortablākus apstākļus un ietaupītu laiku, kā arī atvieglotu auto dzinēja iedarbināšanu aukstumā – pie viena arī palielinot motora resursu un samazinot degvielas patēriņu, paredzēti tā sauktie iepriekšsildītāji.
Samērā vienkāršie un tāpēc arī pieejamie sildītāji, ko var izmantot dzinēja iedarbināšanas atvieglošanai aukstā laikā, ir motora uzsildīšanas spirāles. Šis paņēmiens ir ļoti populārs Skandināvijā, un bieži vien no turienes nākušām mašīnām priekšdaļā redzami elektrības kontaktslēdži. Pirmsstarta sildītājs uzsilda automobiļa dzinēju un salā gan atvieglo iedarbināšanu, gan paildzina motora mūžu, jo, kā zināms, aukstais starts mašīnas sirdij ir visai neveselīgs.
Katrs aukstais starts jeb iedarbināšana salā motoram nodiluma ziņā ir pielīdzināms vairākiem tūkstošiem nobrauktu kilometru. Turklāt mūsdienās liela nozīme tiek pievērsta ekonomijai un ekoloģijai – uzsildīts dzinējs patērē mazāk degvielas un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.
Vienkāršākie sildītāji, kas maksā tikai pārdesmit latu, ir jāpieslēdz sadzīves elektrosistēmai, un motoram tiks nodrošināta normāla temperatūra.
Pats vienkāršākais motora sildītājs sastāv no sildelementa un vadu komplekta. Atkarībā no auto modeļa sildelementu iemontē vai nu dzinējā, vai dzesēšanas sistēmas cauruļvadā vai piestiprina pie motora bloka. Tādā veidā tiek uzsildīts motora dzesēšanas šķidrums. Sildīšana notiek pavisam vienkārši, automašīnai stāvvietā pieslēdzot kontaktu 220 voltu strāvas tīklam.
