Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
2. septembris, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Bagāts dara, kā grib (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas Zaļās partijas pārstāvis

Līdz Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanām atlikušas vien trīs nedēļas. Balsošana notiks 24. septembrī. Patlaban aptaujas liecina, ka visai pārliecinoši uzvarēs Angelas Merkeles vadītā CDU/CSU partiju apvienība. Vai viņiem izdosies izveidot valdības koalīciju ar tradicionālajiem sabiedrotajiem, Brīvo demokrātu partiju jeb liberāļiem, tas jau ir cits jautājums. Šobrīd aptaujas abām partijām kopā dod ap 48% balsu. Tātad varbūtība koalīcijai, kurai pati Merkele dotu priekšroku, patlaban ir “puse uz pusi”. Ja šāda iespēja neizveidosies, tad būs nepieciešams aicināt vēl trešo spēku, kas visdrīzāk varētu būt zaļie. Taču ir viena problēma – zaļo pārāk ekstrēmās prasības automobiļu politikas jomā.

Pirms diviem gadiem šķita, ka Eiropa un īpaši jau Vācija sabruks zem bēgļu straumes. Šajā laikā strauji pieauga jaunās labējās partijas “Alternatīva Vācijai” popularitāte. Vēl pirms gada neviens nešaubījās, ka tieši bēgļi būs galvenā tēma parlamenta vēlēšanu debatēs. Patiesībā bēgļi kā aktualitāte nekur nav pazudusi arī šodien, taču Vācijas tradicionālajām partijām elegantā veidā izdevies atrast citu karsto tēmu, ap ko patlaban virmo lielākās vēlēšanu kaislības. Zemē, kas pasaulei devusi vārdus “mersis”, “bembis” un “autobānis”, šī tēma cilvēkiem ir pat ļoti tuva – auto.

Bagāts dara, kā grib, nabags – kā var. Kamēr Āzijas un Āfrikas lielpilsētas slīgst indīgā smogā, ko izraisa nekvalitatīvi automašīnu motori, Rietumeiropa gatava pilnībā pāriet uz ekoloģiski tīrām bezizplūdes dzinēju tehnoloģijām, vispirms jau elektromobiļiem. Francija un Lielbritānija jau paziņojušas, ka tās pilnībā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem ap 2040. gadu. Tas gan vēl nenozīmēs šādu automašīnu pilnīgu aizliegšanu, vienkārši netiks reģistrētas jaunas mašīnas ar iekšdedzes motoriem – ne benzīna, ne dīzeļa.

Savukārt Vācijas zaļie savās prasībās patlaban iet vēl tālāk un uzskata, ka Vācijā jau 2030. gadā pilnībā jāpārtrauc tirgot “parastās” automašīnas, tā jau šodien uzsākot masīvu pāreju uz elektromobiļiem. Savā priekšvēlēšanu programmā viņi piedāvā subsidēt katru jaunu elektromobili ar 6000 eiro lielu atbalstu no valsts budžeta. Nauda tiktu iegūta, apliekot ar papildu nodokļiem vecos benzīna vai dīzeļa dzinējus.

Arī kanclere Merkele kādā intervijā izteikusies, ka iekšdedzes dzinēju aizliegšana tālākā nākotnē ir laba lieta, taču atteikusies nosaukt precīzu gadu, kad tas varētu notikt. Savukārt Bavārijas Kristīgi sociālās savienības šefs Horts Zēhofers paziņojis, ka šāda neapdomīga politika autoindustrijas jomā esot “cirvis pie Vācijas labklājības saknēm”.

Tātad tautai tuva tēma, par ko runāt un strīdēties, ir atrasta. Izskatās, ka tieši “autodebates” būs tās, kas izšķirs Vācijas vēlēšanu iznākumu. Tomēr, pat ja zaļie neiekļūs valdošajā koalīcijā un Vācija nekļūs par pirmo elektromobiļu valsti pasaulē, virzība uz to jebkurā gadījumā saglabāsies. Tehnoloģijas attīstās, tiek izveidoti aizvien ietilpīgāki akumulatori, ekonomiskāki un jaudīgāki elektrodzinēji. Tomēr paliek viens “bet” – kur ņemt enerģiju? Atteikšanās no naftas vienlaikus nozīmē atkarības pieaugumu no citiem enerģijas ieguves veidiem, kas Eiropā ir atomenerģija un gāze. Bet Vācija, pakļaujoties to pašu zaļo spiedienam, 2022. gadā apņēmusies pilnībā slēgt visas kodolspēkstacijas. Lūk, te arī slēpjas Vācijas ieinteresētība salīdzinoši lētajā Krievijas gāzē un “Nordstream” cauruļvada projektā.

Pāreja uz elektromobiļiem bagātajā Rietumeiropā nesīs līdzi vēl vienu konsekvenci – Austrumeiropa un Trešā pasaule kādu brīdi tiks pārplūdinātas ar “vecajām” iekšdedzes dzinēju automašīnām. Vismaz Latvijā, kur elektromobiļus vēl var saskaitīt ja ne uz vienas, tad dažu roku pirkstiem, tas nopietni ietekmēs lietoto automašīnu tirgu. Jautājums, kā uz to reaģēs mūsu politiķi – saskatīs iespēju ne tik turīgiem cilvēkiem tikt pie samērā laba auto vai arī atradīs kārtējo iespēju kaut ko aplikt ar nodokļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Viss pareizi, liberāļi patiešam nav šajā parlamentā, bet patlaban aptaujas viņiem dod 9 %, tā kā viņi noteikti tiks iekšā! Un viņi CDU/ CSU vienmēr bijuši ērtākie partneri jau gadu desmitiem.

    • “Gadu desmitiem” pagatne ari socialisms valdija un kaadas tik lietas ilgstoshi nav notikushas arii viduslaikos. Pedejos 20 gadu liberali kopa ar CDU/CSU bijusi pie varas precizi 1!!! reizi. Un ar to pashu vienigo reizi izlidoja pavisam aaraa no parlamenta. Un, starp citu, atteiksanas no atomenergijas (ar kuru zalajiem mazs sakars, to temu vinjiem “nozaga” un lemumu pienema Merkele) nozime aizvietot atomus ar ATJAUNOJAMIEM, kas ari notiek pamazam, bet starplaikaa, kameer nav viss uzbuvets, vajag vairak gaazi. Darbinat miljonus mashinas ar no gazes razhotu elektribu – tik stulbi tak vacieshi nav, lai kaa gribetos Krieviju demonizet un piesiet nez kadas sazverastibas.

  2. Vai nav gadijuma sajaukts un vecs raksts iztulkots? Brivie demokrati jeb liberali jau 4!!! gadus pat Bundestaga nav, kaadi vinji “tradicionalie” partneri??? Autors googleejot nav paskatiijies datumu…Labi, ka Merkele pareizi nosaukta un ne Shreders vai Kols. Autodebate kaa galvenaa teema. Nu kaa 101. varbut.

  3. Tehnoloģijas problēmas nerisina bet tikai pārveļ uz citiem pleciem – ja katrs auto individuāli samazinās izmešus, tad degvielas ražotāji un akumulātoru pildītāji palielinās.
    Latvijas vidi-pidi jau berzē roķeles par jaunu nodokļu iespējām…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+