Baltijā saražo 88% no patērētās elektroenerģijas 0
Šī gada piecos mēnešos Baltijas valstu elektrostacijas saražojušas 88% no nepieciešamās elektroenerģijas, informēja AS “Latvenergo” Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Kopumā Baltijas elektrostacijās no gada sākuma piecos mēnešos saražotas 9795 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 14% vairāk nekā 2012.gada piecos mēnešos. Savukārt patēriņš šī gada piecos mēnešos Baltijā bija 11 072 GWh, un tas ir par 2,5% lielāks nekā pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos.
Maijā Baltijas elektrostacijas kopā saražojušas 1829 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā aprīlī, bet par 20% vairāk nekā 2012.gada maijā.
Maijā visvairāk elektroenerģijas saražots Igaunijā – 922 GWh jeb 50% no kopā Baltijā saražotās elektroenerģijas. Latvija maijā saražo 759 GWh jeb 42%, bet Lietuva – 147 GWh jeb 8% no kopā Baltijā saražotā apjoma.
Igaunija joprojām ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijā – degakmens elektrostacijas ir ļoti konkurētspējīgas, lai gan ir starp lielākajiem siltumnīcefektu izraisošo gāzu emitētājiem, norāda Junghāns.
Savukārt Daugavas hidroelektrostacijas šī gada maijā par 23% kāpinājušas izstrādi, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Šī gada pavasara pali Latvijā sākās aprīļa vidū, aptuveni trīs nedēļas vēlāk nekā parasti, un arī beidzās vēlāk nekā parasti – maija otrajā pusē. Šādi apstākļi radīja netipiski augstu ūdens pieteci Daugavā, kas maijā sasniedza vidēji 1617 kubikmetrus sekundē – par 40% lielāku nekā ilggadēji vidējā novērotā pietece šajā periodā, skaidro speciālists.
Rezultātā šī gada maijā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 632 GWh elektroenerģijas, kas ir par 17% vairāk nekā pērn šajā periodā un par 31% vairāk nekā ilggadēji novērotā izstrāde.
Kopš gada sākuma piecos mēnešos Daugavas HES ir saražots 1831 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3% mazāk nekā pērn šajā periodā, bet par 10% vairāk nekā ilggadēji novērotā izstrāde.
Savukārt Skandināvijā sniega un ledus kušanas rezultātā hidroelektrostaciju ūdens rezervuāru piepildījums maijā turpināja paaugstināties, un jūnija sākumā 53% no šo rezervuāru tilpuma bija piepildīti. Tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā šī perioda norma – 48%. Ja vēl martā un aprīlī daudzi rezervuāri Zviedrijā un Norvēģijā bija pilni un hidroelektrostacijām nācās izstrādāt elektroenerģiju par jebkuru cenu vai pat pārgāzt ūdeni, tad jūnija sākumā Skandināvijas hidroelektrostacijas kontrolē ūdens līmeni un spēj samazināt elektroenerģijas izstrādi, lai uzturētu augstākas pārdošanas cenas, skaidro Junghāns.
