Ekonomika

“Bankas izstrādā cilvēku pārcelšanas plānus”. Vai Londona zaudēs pasaules finanšu centra statusu? 16


Krievijas VTB banka Londonā ir pirmā, kas paziņojusi par tās pārcelšanu uz Eiropas kontinentālo daļu (ēka centrā ar kolonām).
Krievijas VTB banka Londonā ir pirmā, kas paziņojusi par tās pārcelšanu uz Eiropas kontinentālo daļu (ēka centrā ar kolonām).
Foto – AP/LETA

Nupat pirmā banka – Krievijas VTB, kas ir otra lielākā finanšu institūcija Krievijā, – ir paziņojusi, ka pārcels savu Londonas biroju ar vairākiem simtiem darbinieku uz kādu citu Eiropas pilsētu – Frankfurti, Parīzi vai Vīni. Vai ar to sācies Londonas Sitijas kā pasaules finanšu centra gals?

 

Banku plāni

Apmēram 8000 finanšu institūcijas, kuru mītnes zeme ir citās Eiropas Savienības valstīs, darbojas Lielbritānijā, tā liecina britu finanšu regulatora FCA dati. Savukārt 5500 britu finanšu iestādes brīvi darbojas Eiropas vienotajā tirgū. Vienas bankas paziņojums, varbūt pat politiski motivēts, vēl nenozīmē Sitijas galu. Vai tiešām arī citas finanšu institūcijas divu gadu laikā plāno pārcelties uz citām Eiropas pilsētām?

“Bankas tiešām izstrādā cilvēku pārcelšanas plānus uz citām jurisdikcijām,” apstiprina Londonā dzīvojošais risku vadības konsultants Agris Lauzinieks, kurš pagājušajā gadā ir ieguvis otro – britu – pilsonību. “Nedomāju, ka būs viegli, jo cilvēku pārcelšana uz citu valsti ar visām darba vietām ir sarežģīts process. Karjeras sākumposmā, kad nav ģimenes, nevajag skolu, tas ir vienkāršāk, bet tad, kad jau ir ģimene, kredītsaistības, cilvēkam varbūt nemaz nav vēlmes braukt. Turklāt banku darbiniekiem nav iemaņu vietējā tirgū Amsterdamā, Frankfurtē vai Parīzē, viņus nemaz nevar uzreiz pieņemt darbā. Bankas to darīs tikai bezizejas gadījumā, ja tiešām pieeja brīvajam tirgum tiks zaudēta un nebūs iespējami izņēmumi,” uzskata banku speciālists.

Agris Lauzinieks: “Es nodarbojos ar investīciju portfeļa stresa testēšanu. Šobrīd izstrādājam vairākus scenārijus, kas varētu negatīvi ietekmēt un radīt zaudējumus finanšu kompānijām. Man šķiet, līdzko sāksies sarunas un mārciņa sasniegs paritāti ar dolāru vai pietuvosies tam, varbūt parādīsies kāda vērā ņemama opozīcija šiem procesiem. Līdzko sabiedrība sāks apzināties praktiskos negatīvos efektus no vājās mārciņas, piemēram, vietējās valūtas kritums liegs apmeklēt iecienītās slēpošanas trases Šveicē, jo attiecībā pret Šveices franku arī ir liels kritums, tad cilvēki sāks aizdomāties, vai tiešām “Brexit” ir tik izdevīgs, un var parādīties diskusijas par izstāšanās mīkstināšanu. Varētu būt diezgan asas diskusijas, kas atkal svārstīs finanšu tirgus.

Tieši pagājusī nedēļa bija ļoti simboliska, ņemot vērā, ka britu mārciņa dramatiski nokritās līdz 1,18 pret dolāru un pēc tam pacēlās atpakaļ līdz 1,24. Finanšu tirgi uzskatāmi parādīja jaunajam Dauningstrītas sastāvam, cik būtiski ir uzklausīt banku sektoru. Līdz martam, kad plānots uzsākt izstāšanās sarunas, būs daudz dažādu viedokļu un diskusiju, taču ticu, ka veselais saprāts uzvarēs. Britu ekonomika ir uz eksportu orientēta, un arī akciju tirgi ļoti labi uzņem vājāko mārciņu, joprojām ir iespējams piekļūt brīvajam Eiropas Savienības tirgum bez maksas, bez tarifiem, attiecīgi britu kompānijas no tā gūst ļoti lielu labumu. Ticu, ka galu galā būs labvēlīgs risinājums bankām!”

 

Briti kļūst nacionālsociālistiski

Agris Lauzinieks, tāpat kā lielākā daļa Londonas finanšu sfērā nodarbināto, ir pārliecināts Eiropas Savienības piekritējs, arī referendumā balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. “Jāatceras, ka visa šī panika par to, ka Apvienotajā Karalistē cilvēku ir par daudz, ka imigrācija ir pieaugusi, nav nekādā saistībā ar migrāciju no Eiropas Savienības. Pēc statistikas, nepilni 20% no Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem ir ārzemnieki. No šiem 20% Eiropas Savienības pilsoņu ir mazāk par pusi. Protams, Londonā ir lielāks ārzemnieku īpatsvars, ap 40%. Taču valsts griezumā tas nav reāls drauds. Piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā, ir 20% vietējo un 80% emigrantu, taču valsts ir perfekti pārvaldīta, ekonomika plaukst. Šai fobijai no ārvalstniekiem nav nekāda pamata, vēl jo vairāk tādēļ, ka eiropieši ir mazākumā. Ja vēlas samazināt imigrāciju, tad Dauning­strītā (premjera rezidencē) varbūt vajadzētu pārskatīt vīzu politiku ar trešās pasaules valstīm vai domāt ko citu. Eiropa nav drauds,” norāda Agris.

Tad kā ir ar nesenajiem britu valdības paziņojumiem par migrācijas ierobežojumiem, par kuriem ironizēja, ka britu Konservatīvā partija beidzot esot pārvērtusies par plaši kritizēto UKIP – Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju? “Akcentējot nacionālo pilsonību, izsakoties pret globalizāciju, aicinot publiskot kompānijas, kas nodarbina ārzemniekus, premjerministre Terēza Meja iet netradicionālu ceļu,” uzskata Agris Lauzinieks. “Ja šāda retorika turpināsies, tad pieļauju, ka drīzumā varētu notikt ārkārtas vēlēšanas, jo nedomāju, ka demokrātiskā Rietumeiropā šādas nacistiski sociālistiskas idejas var izdzīvot. Premjerei var nākties drīzumā atstāt savu amatu,” viņš piebilst.

Noskaņojums finanšu centrā

Taču kāds noskaņojums šobrīd valda Sitijā – Londonas finanšu centrā? “Ļoti daudzi cilvēki par šiem jautājumiem neiespringst, tā varbūt vajadzētu darīt arī man. Citās bankās strādājošo paziņu attieksme ir pilnīgi neieinteresēta šajā procesā, jo viņi neredz sev nekādus riskus, domā, ka “Brexit” gadījumā finanšu iestādes izdzīvos un viss būs kārtībā. Situācija joprojām ir neskaidra, taču ir redzamas optimisma pazīmes. Ir atsevišķi signāli, ka brīvā darbaspēka kustība tomēr tiks saglabāta, kas nozīmē, ka Sitijas banku sistēma netiks traucēta. Vidēji lielajām industrijas bankām 20 – 30% ieņēmumu nāk no Eiropas tirgus, tā ir būtiska tirgus daļa un būtiski ietekmē peļņu. Dauningstrītā nāksies atrast kādu izņēmuma risinājumu, lai varētu saglabāt banku pieeju Eiropas tirgum,” uzskata latviešu baņķieris Sitijā.

 

Par ko domā iedzīvotāji

Kamēr Apvienotās Karalistes mediju telpā notiek pamatīga rosīšanās, atreferējot un analizējot valdības teikto, tikmēr parastie briti sociālajos tīklos apspriež dzelzceļa darbinieku streiku un nupat valsti pārņēmušo klaunu cilvēku baidītāju trakumu. Skolās klīst šausmu stāsti par to, ka klaunu mērķis esot nolaupīt bērnus un nogalināt, taču pagaidām izskatās, ka tā ir nupat modē nākusi tīņu izklaide.

Saistītie raksti

Britu mediji ziņo, ka britu lielākais mazumtirgotājs “Tesco” atteicies piekāpties vairumtirgotāja “Unilever” prasībai par 10% paaugstināt cenas tādiem zīmoliem kā “Persil”, “Dove”, “Cif”, “Delma”, “Noodle Pot” – kopumā vairāk nekā 200 produktiem. Vairumtirgotājs “Unilever” bija viens no aktīvākajiem kampaņas par palikšanu Eiropas Savienībā atbalstītājiem, šobrīd cenas pieaugums tiek pieprasīts, pamatojoties uz mārciņas vērtības kritumu. Kritiķi gan norāda, ka lielākā daļa produktu tiek ražoti Apvienotajā Karalistē, piemēram, populārais “Marmite” – sāļš rauga ekstrakts smērēšanai uz maizes ar ļoti jocīgu un pat daudziem britiem nepieņemamu garšu – nāk no valsts vidienes, tādēļ, visticamāk, mārciņas vērtības kritums ir tikai iegansts cenu pacelšanai.

Eksperti apgalvo, ka mārciņas vērtības krišanās īstermiņā nebūt nav slikta valsts ekonomikai, un izskatās, ka viņiem varētu būt taisnība. Lielbritānija pēc referenduma ir kļuvusi par populārāko ceļojumu galamērķi amerikāņu tūristiem, paši briti ārzemju ceļojumu vietā izvēlas apceļot savu valsti, eksportējošie uzņēmumi plaukst un zeļ. Tiesa, “Brexit” ietekmi izjūt Londonas ekskluzīvo īpašumu segments, taču jaunākie dati rāda, ka citur valstī pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un, pateicoties lētajiem kredītiem, nekustamo īpašumu cenas turpina augt.

LA.lv