Mobilā versija
Brīdinājums +11.3°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
9. jūlijs, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: BBC satraucas par satrauktajiem (5)

Foto-REUTERSFoto-REUTERS

Latvijas (un lielā mērā arī Eiropas) medijos bēgļu tēma vairs sen nav vadošā, ja salīdzina ar tās atspoguļojumu, piemēram, pirms diviem gadiem. Tāpēc zīmīgi, ka tieši tagad to aptecēt nolēmusi britu raidsabiedrības BBC krievu ziņu redakcija, turklāt apsūdzošā formā. Par to liecina jau raksta ievads: “Baltijas valstis izdomājušas savu veidu, kā dzīvot bez bēgļiem. Tās uzņem visus patvēruma meklētājus, izvairoties no Eiropas Komisijas sankcijām, bet dara to tā, lai viņi te ilgi neuzkavētos.”

Kas tad tas par viltīgo veidu, ko izdomājusi Latvija? To raidsabiedrībai atklājis viens no patvēruma meklētājiem – kāds Meharens no Eritrejas. Viņš samaksājis kontrabandistiem 3000 eiro, lai caur Ugandu, Etiopiju un Izraēlu nonāktu Eiropā. Doties uz Latviju neesot bijusi viņa izvēle, taču to paredzējusi Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programma. Dzīve Latvijā viņu neapmierinot, jo te esot pārāk mazs pabalsts. Viņš sazinājies ar saviem tautiešiem citās Eiropas valstīs un noskaidrojis, ka, piemēram, Vācijā dodot dzīvokli un 400 eiro “kabatas naudu”. Bet Latvijā esot tikai 139 eiro un bez dzīvokļa – BBC pažēlojies Meharens.

Ar to žurnālistei ir bijis gana, lai izdarītu secinājumus, ka Baltijas valstis kaut ko īpaši izperinājušas. Nekādas vajadzības salīdzināt Eiropas Savienības valstu makroekonomiskos rādītājus, vidējos ienākumus, minimālās algas, pensijas, pabalstus, lai tomēr nonāktu pie atziņas, ka šāda atšķirība nav tikai bēgļu pabalstos, bet arī citos rādītājos.

Lai ko vēstītu dažādās kampaņās par nāves briesmām, no kurām cenšas glābties Tuvo Austrumu un Āfrikas iedzīvotāji, būtiskākais iemesls migrācijai arvien paliek ekonomiskais aspekts. BBC ar līdzīgiem “atklājumiem” varētu nodarboties arī, piemēram, Grieķijā vai kādā citā Dienvideiropas valstī, kur tāpat daudzi atbraukušie sapņo par iespēju drīzāk nokļūt labākā vietā – vislabāk jau tajā pašā Vācijā ar dzīvokli un 400 eiro pabalstu. Un pat visnotaļ pārticīgā Austrija daudziem vairs nešķiet piemērota.1

Mēs te aktīvi diskutējam par to, kā panākt un apsteigt Igauniju, kas mums šķiet ekonomiski veiksmīgāka, bet iebraucēji šīs atšķirības faktiski nemana, jo pabalsts ir līdzīgs un patvēruma meklētāju uzvedība ir precīzi tāda pati visās trīs Baltijas valstīs – atbrauca, ieguva statusu, aizbrauca…

Mazliet statistikas no kāda pētījuma, kuru pasūta apdrošināšanas kompānija “Ergo”, – tajā mēģināts noskaidrot “drošības indeksu” visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā tas šogad bija mīnus desmit (tas gan ir labāk nekā 2015. gadā, kad indekss bijis -12, un 2014. gadā, kad bija -13). Ja salīdzina ar kaimiņvalstīm, mēs it kā esam visnedrošākie, jo Lietuvā šis indekss ir -6, bet Igaunijā +11. Skaitlis tiek iegūts, aptaujājot iedzīvotājus par viņu attieksmi pret dažādiem iespējamajiem riskiem – gan personīgiem, gan valstiskiem, gan ģeopolitiskiem. Būtisko atšķirību veido tas, ka Igaunijā iedzīvotāji krietni mazāk baidās no ekonomiskās nestabilitātes. Arī bailes no iespējama militāra konflikta valsts teritorijā pauduši 62% aptaujāto Latvijā, 68% – Lietuvā, bet Igaunijā tikai 45% (te būtiski atgādināt, ka Igaunija vienīgā bija saglabājusi obligāto militāro dienestu, kamēr Latvija no tā atteikusies pavisam, bet Lietuva atjaunojusi pēc ilgākas pauzes). Taču jo-
projām visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji pauž bažas par iespējamo migrantu plūsmu. Piemēram, Latvijā par to satraucas 64% aptaujāto. Šķiet, ka vismaz pagaidām arī migranti satraucas par iespēju nokļūt Latvijā. Un tad vēl ir BBC krievu ziņu redakcija, kas satraucas par satrauktajiem migrantiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. lai tikai kratās atpakaļ! Atbildēt

    Ja tādus tūkstošus var maksāt kontrabandistiem, tad paši var tikt galā ar materiālo pusi! Nav ko sniegties pēc Eiropas valstu iedzīvotāju sapelnītiem līdzekļiem, kas domāti ne jau svešiem imigrantiem, bet pašu tautu labklājībai! ATRADUŠIES HUMĀNISTI BBC!!! TAD UZŅEMIET VIŅUS AR VISĀM IZRIETOŠĀM SEKĀM!!!

  2. … ikkatrs migrants vēlas sev privātmāju, baseinu pie mājas, glaunu mašīnu pagalmā un kabatasnaudu vairākos simtos … man, vienkāršam cilvēkam, vajag vergot? viņu labā … es pat valsti ar saviem lielajiem nodokļiem nespēju uzturēt … manas cilvēktiesības iet mazumā.

  3. Kādi “”jauki”” “”cilvēkmīļi””strādā BBC ….

  4. Nez cik ilgi mums šobrīd borēs, ka esam mazproduktīvi, ja pirms tam autpja, ka kcalificēti un lēti?

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemeļkoreju nevar apturēt

Visas pasaules politiķu uzmanības lokā šonedēļ atkal nonākusi Ziemeļkoreja saistībā ar tās radītajiem kodoldraudiem. Ziemeļkoreja pagājšpiektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Raķete nolidoja 3700 km, kas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos. ANO Drošības padome stingri nosodīja šo “augsti provokatīvo” soli. Taču Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt “reālu spēku līdzsvaru” ar ASV. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (18)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+