Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Bērnu ģībšanā vainīgos nemeklē (3)

Foto-TImurs SubhankulovsFoto-TImurs Subhankulovs

Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzklausīja XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas ziņojumu, kurš tālāk tiks iesniegts valdībai.

Deputāts un kordiriģents Arvīds Platpers (NSL) sēdē pārmeta, ka izvērtēšanas komisijā nav ticis iekļauts neviens svētku virsdiriģents. Viņaprāt, nav korekti noklusēt, ka no 37 000 svētku dalībnieku medicīniskā palīdzība bija vajadzīga tikai 0,016 procentiem.

Lai gan “Rīgas mežu” pārstāve Elga Zēģele atkārtoja, ka Mežaparka estrādē koristu tribīnē ir 5800 numurētu vietu, Platpers par bērnu pārblīvēšanu tribīnē oponēja: “Septiņās dziesmās dalībniekiem bija jāveic kustības 180 grādu amplitūdā. Vai tas būtu iespējams, ja bērniem trūktu vietas?” Platpers arī paziņoja, ka noslēguma koncertā 12. jūlijā samaņu zaudēja vairāk bērnu nekā ģenerālmēģinājumā 11. jūlijā, taču, pateicoties adekvātākai mediķu rīcībai, ģībšana nav bijusi tik uzkrītoša un līdz ar to paniku raisoša.

Tiesībsarga biroja pārstāve Zanda Rūsiņa pauda viedokli, ka no visa iepriekš teiktā izriet būtiski pārkāpumi bērnu tiesību jomā. “Kas ir vainīgās amatpersonas, un vai tās tiks sodītas?” Uz to Platpers aizsvilās: “Nosauciet konkrētus likuma pantus, kurus esam pārkāpuši!”

Deputātu viedokļi dalījās arī jautājumā par to, vai ir nepieciešami kādi labojumi likumos. Izglītības ministre Mārīte Seile uzsvēra, ka jebkādos lielos pasākumos prioritāte ir veselība un drošība, protams, neaizmirstot par māksliniecisko sniegumu. Viņa sacīja, ka lielākā daļa vērtēšanas komisijas secinājumu neprasot ne grozījumus likumos, ne arī lielu naudu. Tomēr pirmais vērtēšanas komisijas priekšlikums ir ierosināt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, nosakot, “operatīvās vadības grupas funkcijas, uzdevumus un tiesības”. Latvijas pašvaldību pārstāve Ināra Dundure uzsvēra, ka klibo krīzes komunikācija, kas gan esot problēma visā valstī. Daudzi pašvaldību vadītāji pauduši neizpratni par situāciju ar gājienu – oficiāli tas tika atcelts, taču notika. “Gājiens ir visemocionālākais svētku brīdis. Kā to drīkst atņemt?” Krīzes komunikācijas plāna izstrāde ir viens no priekšlikumiem, kas rosināti svētku izvērtēšanas komisijas ziņojumā.

Kā Saeimas komisijas sēdē rezumēja deputāte Inguna Rībena (NA), būtiskākais, lai aiz “materiāli tehniskajiem rāmjiem” mēs ņemtu vērā bērnu ārkārtīgo vēlēšanos piedalīties Dziesmu svētkos, kas galu galā ir mūsu identitātes mugurkauls.

 

UZZIŅA

* XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas gala secinājumā teikts, ka nav nosakāms viens noteicošais cēlonis dalībnieku veselības problēmām ģenerālmēģinājuma laikā 11. jūlijā.

* Situāciju ģenerālmēģinājumā ietekmējis gan lielais dalībnieku skaits Mežaparka estrādē – dziedātājiem bijis ierobežots kustību apjoms – kā iespējamais cēlonis ortostatiskajam stresam, izraisot ģībšanu un, iespējams, provocējot apkārtesošajos panikas reakciju; dalībnieku uztura režīma neievērošana; vainojama dienas režīma plānošana un pārkāpumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vislabāk situāciju raksturoja paši bērni. Kāpēc nav viņu pašu teiktā par to, kā viņi jutās. Neviens bērns neminēja kaut kādu tur mistisku “ortostatisko stresu”, vajag saukt lietas savos vārdos. Bērniem pietrūka gaisa, nevarēja paelpot, vai vienkārši gaisā, brīvā dabā, pēkšņi pietrūka skābekļa. Vai tā nav pietiekami skaidra situācija, ka bija kaut kādas citas gāzveida vielas klātbūtne?

  2. Kādi juridiski naivumi – tas , kurš pasākumu organizē ( IM ar ministru ) un tālāk jau pakļautības ķēdītē ir pie savas neorganizētības vainīgs. Skolas bērniem tās dienas ir saspringtas un par garu. Arī ēdināšana ar sauso devu. Vai nav zināms , ka pie slodzēm bērniem jāēd ( kaut nedaudz) vismaz 6 rezes dienā plus atpūtas stundas un kārtīgs naktsmiers. Ja meklē autoru tad skats tikai uz IM mana pusi…
    Tikai piezīme – vai katram civilizācijas pasākumam vajag likumu – pietiek ar cilvēcīgu sapratni un vadošajai personai – ministrei – visu uzraudzīt ar padoto palīdzību, bet nekā. Pat gājienu nevarēja kārtīgi novadīt – te ies, te nē, te ies, te nē – sajuka ? man arī. Tikai viens skaidrs – nav tai galviņā prāta…

  3. Gibsana liela mera vainigi pasi berni,kas neiztureja slodzi. Diez vai es pats tadu izturetu- no sakuma meginajumi, bet tad tusini lidz velai pusnaktij. Ka saka- “NERASCITALI SVOI SILI”, jo jauniba tikai liekas,ka var kalnus gazt, bet kad saskaras ar realitati, tad rezultats ir acim redzams.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (7)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+