Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. augusts, 2016
Drukāt

Bērnudārznieks “Made in Latvia” (4)

1. Bērnudārzs ar dārzniecēm

1no11
ikskile2

Lai iegūtu augstāko vai koledžas izglītību, jaunieši bieži vien dodas uz citām zemēm. Taču nav dzirdēts, ka kāds bērns (viņa vecāki) dotos uz ārzemēm tāpēc vien, ka tur labāki bērnudārzi. Tātad visi bērnudārznieki ir “made in Latvia” (ražoti Latvijā). Bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII) ir pirmais pakāpiens Latvijas izglītības sistēmas kāpnēs, kur astotais – doktora studijas. Oho! Ja uz bērnudārza balstās visa izglītības piramīda, vai gan tā nav svarīgākā institūcija cilvēka mūžā? Palūkosim, ko ceļasomā uz skolu saņem bērnudārznieki ārpus galvaspilsētas.

Dārznieces – tā bērnudārza audzinātājas nosaucis bērnudārza izgudrotājs vācietis Frīdrihs Frēbels (1782 –1852). Frēbelam bija tik drūma bērnība (sestais bērns mācītāja ģimenē, mamma nomirst, kad Frīdriham gads, pamāte viņu nemīl, tēvs neļauj spēlēties ar citiem ciema bērniem utt.), ka viņš skaidri zināja, kā bērns nekādā gadījumā nav jāaudzina. Pirmo bērnudārzu viņš nodibināja 1837. gadā Bādblankenburgā, lai nabagu ļaužu bērniem un bāreņiem būtu vieta, kur attīstīties gan garīgi, gan fiziski un – kas svarīgi – viņi varētu rotaļāties. Izrādās – Frēbela metodes dzīvo vēl aizvien, tās iemieso Ozolnieku novada PII “Zīlīte”, kuras moto ir Frēbela atziņa: “Bērni ir kā puķes, ja tos kopj un audzē, tie izplaukst par krāšņiem ziediem.” Vineta Štube, vadītājas vietniece, atzīst, ka noteikti jāņem vērā bērnu iniciatīvas:

– Ja kāds bijis pie jūras, atvedis akmentiņu un viņam tas ir ļoti svarīgs, tad tā ir dienas aktualitāte, un mēs šo dienu pavadām, runājot un darbojoties ar vēju, ar ūdeni. Cenšamies iztikt bez mantu industrijas ražojumiem. Daža mamma dusmojas – jums nav transformera, bet dēlam patīk! Kad mammai rādām, kā bērnudārzā diena paiet ar pašu gatavotām lellēm un mantām, viņa saprot un arī mājās bērnam sāk dziedāt rīta aplīša dziesmu, rotaļājas, gatavo muzicēšanas rīkus. Tos kopā ar vecākiem mācāmies pagatavot radošajās darbnīcās.

Bet vai mūsdienās bērns var iztikt bez bērnudārza un būt veiksmīgs skolā? Vineta Štube domā, ka līdz pieciem gadiem bērnam būtu jādzīvo mājās ar mammu, nekas nevar būt labāks. Tāpēc arī bērnudārzā cenšas saglabāt māju sajūtu, katrā grupiņā ir ierīkots mīļais māju stūrītis – dīvāniņš, paklājiņš, grāmatas, kur bērns var justies kā mājās savā divpadsmit stundu garajā bērnudārza dienā. Tomēr svarīgi ne tikai atpūsties. Rudenī nodomājuši braukt pie kāda zemnieka novākt burkānus, kartupeļus, jo darbam jābūt jēgpilnam. Cik liela ir bērnudārza nozīme cilvēka dzīvē? Vineta Štube uzskata, ka pirmie trīs gadi ir vissvarīgākie, jo pēc tam skolā bērnu varēs tikai pieslīpēt. Lai būtu ko bērniem dot, bērnudārza skolotājas nenorimti mācās, aicina dalīties pieredzē ne tikai pedagogus, psihologus, bet arī dažādu amatu meistarus. Jo bērnudārza audzinātājai jāprot viss – teātri spēlēt, dziedāt, stāstīt, dejot, adīt, tamborēt…

  1. Bērnudārzs ar dārzniecēm
  2. Lielākais Daugavpilī
  3. Sporta programma – vienīgā Latvijā
  4. Un arī meditācija...
  5. Vecāku loma
  6. Ekoskola – dzīve dabā
  7. Meklējam āboliņu!
  8. Es i' suits!
  9. , un aicina uz nodarbībām suitu vecāko paaudzi, lai tradīciju zinātāji darbotos kopā ar bērniem.
  10. Mājskolotāja saviem bērniem
  11. UZZIŅAI

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Mīļi jau uzrakstīts: lai justos kā mājās, bet realitāte spiež sastampāt grupā bērnus pēc iespējas vairāk un uz slimojošo rēķina paņemt bērnus vairāk, nekā grupā vietu. Rezultātā katram nepaliek pat PVD garantētie kvadrātmetri.

  2. kāpēc pēkšņi tik aktuāli ?? Atbildēt

    Ne lai pēc iespējas ātrāk atrautu no ģimenes ?
    … Katram savs mīļais stūrītis … Bērnudārzā ???? 🙂

    • Jums laikam nav savas pieredzes ar bērnu dārzu. Netrūkst tādu vecāku, kuri paši labprāt atrauj bērnu no ģimenes, noturot to bērnudārzā no 7:00 – 19:00. Arī savu atvaļinājumu un vasaras brīvdienu laikos. Ja bērns vakarā negrib šķirties no bērnudārza, tad varbūt ģimenē ne viss ir īsti labi?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+