Mobilā versija
+2.8°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
29. septembris, 2017
Drukāt

Bērnus skolo viduvējības? (40)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Latvijā par skolotājiem kļūst viduvēji vidusskolu absolventi vai pat tie, kam sekmes skolā bijušas vājas. Tā secinājuši Latvijas Bankas (LB) ekonomisti, analizējot datus par to, kā, absolvējot vidusskolu, centralizētos eksāmenus kārtojuši jaunie skolotāji, kuri tagad paši uzsākuši darbu skolā.

Šādus datus ekonomisti ieguvuši no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kurai tie, acīmredzot bija, bet netika pētīti un interpretēti.

Dati apkopoti, ņemot vērā eksāmenu rezultātus 2009. līdz 2013. gadā. Secināts, ka vairāk nekā puse – 52 procenti – skolotāju, kas vidusskolu absolvējuši šajā laika posmā, matemātikas eksāmenā ieguvuši kādu no zemākajiem līmeņiem – D, E vai pat F. Savukārt augstāko – A – līmeni eksāmenā bija ieguvuši vien trīs procenti tagadējo skolotāju. Atklāts arī, ka tie, kuri sevišķi vāji nokārtojuši fizikas eksāmenu, visbiežāk tagad strādā mazākās skolās, kurās ir līdz 300 skolēniem. Tikai 34 procenti jauniešu, kas eksāmenā saņēmuši zemākos vērtējumus, devušies strādāt uz lielajām skolām. Savukārt 63 procenti strādā mazajās skolās.

Šie dati tika prezentēti vakar notikušajā LB Tautsaimniecības konferencē “Izglītība: no viduvējības uz izcilību”. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns jautāja: “Kā tas varēja gadīties, ka mūsu bērnus māca tie, kuri paši mācījušies viduvēji vai pat zem viduvējā?” Viņš pieļauj: tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Latvijas skolēnu sniegums saskaņā ar Eiropas Attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) starptautiskā izglītības mērījuma PISA datiem ir ne tikai viduvējs, bet pat nedaudz zem OECD valstu vidējā līmeņa. Savukārt izcilo skolēnu īpatsvars ir krietni zem OECD vidējā līmeņa. Turklāt vidusskolas absolventu sekmes pasliktinās. Piemēram, 2012. gadā matemātikas eksāmenā tika sniegts 57,1 procents nepareizu atbilžu, bet šogad jau šādu atbilžu bija 65,2 procenti. LB ekonomisti secinājuši, ka labāki mācību sasniegumi ir lielajās skolās, kur parasti skolotājiem ir labāks atalgojums.

LB ekonomists Kristaps Svīķis papildina: pasaules labāko izglītības sistēmu, piemēram, Somijas un Singapūras, izpēte liecina, ka tur skolotāju izglītības programmās iestājas labākie vidusskolu absolventi. Tātad: ja skolotājs bijis ļoti sekmīgs skolēns, arī viņa audzēkņi tādi lielākoties būs.

Lai darbam skolām piesaistītu talantīgākos, nepieciešams, lai pedagogu algas būtu konkurētspējīgākas. Tādējādi bankas speciālisti nonākuši pie jau iepriekš dzirdētājiem secinājumiem: lai uzlabotu izglītības sistēmu, nepieciešams sakārtot skolu, jo sevišķi vidusskolu tīklu. Latvijā ir vismazākās vidusskolas starp visām OECD valstīm. Turklāt saskaņā ar 2014. gada datiem: skolotāju uz katriem simts skolēniem ir visvairāk šo valstu grupā. Tāpēc arī darba samaksa mūsu skolotājiem ir viszemākā ES valstīs.

M. Bitāns secinājis, ka IZM darbība vērsta uz to, lai īstenotu reformas, taču pretestība ir tik liela, ka tai nekas neizdodas. Tāpēc IZM būtu jādod lielāka vara: gan noteikt minimālo skolēnu skaitu, gan ietekmi uz skolu direktoru izvēli.

Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savukārt secinājis: skolēnu sniegumu negatīvi ietekmē arī pedagogu vecums. Proti, jo skolā vairāk skolotāju pēc 45 gadu vecuma, jo tur ir mazāk skolēnu ar augsta līmeņa sasniegumiem.

 

Vai tiešām skolotāja profesiju apgūst tie, kas skolā slikti mācījušies?

Andris Kangro, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors: – Ja ņemam vidējo vērtējumu, kādu mūsu reflektanti saņēmuši centralizētajos eksāmenos, jāatzīst, ka tas tiešām nav tas augstākais. Cik zinu, mediķos, kā arī dažās sociālo zinātņu programmās, kur ir diezgan liels konkurss, stājas tie, kam eksāmenos bijis labāks sniegums. Taču tas ir vidējais vērtējums. Daļai mūsu reflektantu ir ļoti augsti rādītāji, bet daļai ļoti vāji. Protams, būtu labi, ja mēs kā Somijā varētu izvēlēties labākos no labākajiem. Šogad gan ieviesām pārrunas ar reflektantiem, lai noskaidrotu viņu motivāciju te mācīties, un dažus nepaņēmām tieši pārrunu rezultāta dēļ.

Jāsaka gan, ka ne visi viduvējo vidusskolu absolventi ir arī viduvēji studenti un skolotāji. Pirmkārt, vienmēr ir izaugsmes iespējas, otrkārt, ja kādam nav veicies matemātikā, tas nenozīmē, ka viņš nevar būt labs skolotājs, jo sevišķi citos mācību priekšmetos.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Vai tad skolotājiem vispār ir laiks mācīt audzēkņus, jo pastāv taču bērnu tiesības, ne pienākumi un vecāki tik ļoti sarga šīs tiesības, ka pat paši aizmirst kāpēc atvase iet skolā. Mūsu apdzīvotās vietas skolā, kura atrodas rajonā ar visdānško sniega daudzumu, jau 20 gadus pārtrauca nodarbības slēpošnā. Tā vietā lai sportotu fizkultūriete labāk streb kafiju, jo bērniem jau neesot slēpju. Pat krosi nenotiek. Visi to zin, bet nevienam par to galva nesāp. Bērni jau nevarot nopirkt superdārgās slēpes, bet ka katrā mājā ir slēpes vēl no veciem laikiem – ar tādām jau neavar. Un tā mūsu skolā jau 20 gadus izlaiž audzekņus, kuri nav apat redzējuši slēpes.

  2. Es strādāju divās skolās vairāk kā 40 gadus. Par sevi spriest grūti, bet es satiku tiešām izcilus pedagogus un , jā, reizēm nācās mulst par kolēģu it kā šauro skatu. Bet spriest no malas ir viegli- reizēm cilvēks, par kuru var teikt, ka viņš nav tas gudrākais, ir izcils savā šaurajā specialitātē vai arī izcili tiek galā ar klasi. Mēs joprojām skolotājiem nesam puķes, kaut gan daudzi aizbraucēji ir teikuši- kas tās te par muļķībām, citās valstīs tā nedara. Un latviešu bērni arī ārzemēs mēdz iet ar puķēm 1. septembrī. Un nes dāvanas audzinātājiem izlaidumos. Un atkal puķes. Un atcerieties- mums bija dziedošā un arī puķu revolūcija- puķes pie Brīvības pieminekļa. Kaut kas visā tajā ir, kaut kas netverams, tāpēc nemaz nav tik viegli iznīcināt pozitīvo attieksmi pret skolotājiem. Mēģina jau gan. Bet kuram tas nāk par labu? No malas nepateiksiet, kurš skolotājs Jūsu bērnam iedod vairāk.

  3. Skolotāji, kuru uzvārdi jāraksta ar lielo burtu, ir jau aizsaulē.Tagad cenšas tikt vaļā no vecākās paaudzes pieredzējušiem pedagogiem.Viņu vietā pat par direktorēm iebīda tikko augstskolu beigušās, kuras,protams mēģinās ap sevi pulcināt jaunās. Lai nekāpj uz galvas vecās ar savu gudrību un pieredzi. Diemžēl daļai jauno skolotāju tik vien ir to skološanas talantu, kā jaunība.

  4. Pēc augstskolas, savas dzīves nedisciplinētības dēļ, kā armijā ir soda vienības, tā nokļuvu skolā par vēstures skolotāju, jo to studēju. Atstrādāju divu gadu soda laiku vienā lauku vidusskolā un protams pametu to birokrātisma un nepārtraukto reformu sistēmu, kā skolu. Varu tikai apliecināt, ka uz pedagodiskajām augstskolām aizgāja tikai visviduvējakās meitenes. Tās tagad strādā par skolotājām. Raksta autoriem ir simtprocentīga taisnība. Mana radu meitene beidza ped. augstskolu pamatskolas matemātiķu specialitātē, bet tā skolu bardaka dēļ strādā vienā firmā par grāmatvedei. Bet tā dziesma nav par to, bet gan par viņās intelektu. Apmēram deviņpadsmit gadu vecumā izlasīja pirmo vienīgo grāmatu un tā pati no Harija Potera sērijas.

  5. Permanento reformu radīto finansiālo, organizatorisko, psiholoģisko haosu un bezprspektivitāti skolā var izturēt tikai viduvējības , kas citur īsti nav pieprasītas . Viduvējības ar laiku zaudē arī savu pašcieņu nevienlīdzīgā cīņā ar bērnu un vecāku tiesību bezierunu diktatūru. Tikai tādi cilvēki var izturēt mūžīgās reformas.

  6. jā, ir degradēta. KO NU?

    • Skolās pēdējos 10 gados ienāk švaki jaunie kadri. Viduvējību sagatavošana vēl ir labi, kad aizies vecie pedagogi, tad gan būs ievērojams līmeņa kritums.

  7. Pie mums Fizikas un matemātikas fakultātē par skolotājiem studē tie, kuri sekmīgi ir apguvuši reizrēķinu. Bet laikam neko vairāk par to no visa matemātikas skolas kursa nav īsti sapratuši. Tāpēc jau iestājas un mācas par skolotājiem, ka, iespējams, skolas karjeras 10.gadā beidzot mācīšanas procesā tam skolotājam pašam “pieleks” tas, ko viņš tiem bērniem cenšas iemācīt.

  8. Gandrīz sešdesmitgadniekam Atbildēt

    Pilnīgi piekrītu visam rakstītājam ! Diemžēl,bet tā tas bija,ka viduvējie vidusskolu absolventi stājās šajās augstskolās.Tomēr,bija vēl sliktāks variants.Skolā nav ,piemēram,pionieru vadītāja – pieņem darbā kādu tikko absolvējušu savas skolas skolnieci,kura nav tikusi kādā augstskolā. Liek par pienākumu turpināt izglītību tālāk neklātienē tajā pašā Liepājā vai Daugavpilī. Cilvēks cenšas strādāt pilnu slodzi un pa brīvlaikiem braukāt uz sesijām,gatavoties eksāmeniem. Pa to laiku bieži izveidojas arī ģimene,rodas bērni. Pārslodze,nogurumsu.t.t. Beidzot,pat ar stipri pagarinātu mācību laiku,izdodas augstskolu absolvēt. Kāda gan kvalitāte var būt šādā ilgstoša stresa apstākļos gūtajai izglītībai? Protams,daļa savas zināšanas centās paaugstināt kursos un nebija tie viduvējie, tomēr ne visi .

    • Neklātienes studente jau kādu gadu vēlāk vairs nevada pionierus,bet jau māca ,piemēram, 1.klasi vai ķīmiju 8.klasē. Tā kā skolotāju vidējais vecums ir ap 45 gadiem, tad šādi skolotāji ar dažādām sekmēm strādā vēl tagad.

      • Nevajag par tik senām lietām. Pionieru vadītāji jau ir pensijā- vairums. Der painteresēties, kā neklātienē iegūst skolotāju izglītību mūsdienās. Visus rakstu darbus no kaut kurienes pārraksta vai pasūta kādam. Kā ar mutiskajām atbildēm, kas zina, bet nekāda diža mācīšanās jau gan nenotiek- tas viss ir formāli.

  9. Loti svarīgs temats, manuprāt.

  10. Ļaunas mēles melš, ka analizējot pēdējā laikā bieži publicētos LB ekonomistu viedos padomus, Latvijas skolotāji nākuši pie secinājuma, ka par LB ekonomistiem pārsvarā kļūst paši blēdīgākie un alkatīgākie šoferdēli. Ko nu?

    • Kopš nav nacionālās valūtas un visus ar naudu saistīotos procesus nosaka ES Centrālā banka , Latvijā LB nav vajadzīgs tik uzpūsts un neadekvāti augsti atalgots darbinieku skaits . Bet ! Kurš tad labprātīgi dosies prom no siltām un labi atalgotām darba vietām ? Tad nu mēģina darīt to , par ko nav sajēgas .

  11. Kārtējais puspatiesību raksts. Kārtējais raksts, kurā tiek gānīti jaunie skolotāji un skolotāji vispār. Vai atkal misionāru pasūtījms, lai savas splavas varētu spodrināt? Nez kādēļ, saņēmuši 2 gadus lielāku algu nekā profesionālie skolotāji, viņi nepaliek strādāt skolā? Ja nu kāds izņēmuma kārtā. Un neviens nav analizējis viņu darbības rezulttātu. Vai ar šādiem rakstiem rosinām izcilniekus izvēlēties šo ļoti smago un nepietiekami atalgoto darbu? (Nerunāsim par lielpilsētām, kur ir pašvaldību piemaksas). Kāpēc netiek rakstīts par talantīgajiem skolotājiem, kuru ir daudz?
    Rakstelī nekur nav norādīts, kā tika viekts šis t. s. pētījums. Paskatījās vidējos atzīmju rādītājus? Bet jāskatās atzīmes tieši tajos priekšmetos, kuru skolotājs māca. Vai tika izzināts, kā skolotāji strādā?
    Ne katrs izcils skolēns spēj kļūt par izcilu skolotāju, tieši tāpat kā viduvējs skolēns matemātikā var būt izcils skolotājs citā priekšmetā un otrādi.
    Raksts apliecina IZM pētījuma veicēju viduvējību.

    • skolotājs ir jānolaiž podā lai tur vai kas. tikai un vienigi skolotājam jābut vainigam . nekādā gadijumā ne ministrija, ne politiķi, ne ierēdņi un ne vismazākā mārā ne vecāki. tikai skolotājs ieiedzen zemē lai nedomā galvu celt

  12. Paldies par “jauko” rakstu, sagaidot Skolotāju dienu, jo to svin oktobra pirmajā svētdienā.
    “Paldies” Latvijas bankai par skolotāja prestiža celšanu.

    • Štrunts ar prestižu, svarīgāk redzēt lietas, kādas tās ir. Atceroties savus vidusskolas gadus – mums, piemēram, ķīmijas skolotāja mācīšanas metode bija: “Un tagad pārrakstiet savās kladēs visus teikumus, kas mācību grāmatā ir nodrukāti izceltā drukā vai sarkanā krāsā!” Lieki piebilst, ka no mūsu klases neviens par ķīmiķi nekļuva. Viens puisis gan pāris gadu pamācījās ķīmiķos (tai laikā tur uzņēma bez iestājeksāmeniem un puisim bija kaut kur jāstudē, lai netiktu armijā iesaukts), bet drīz saprata, ka bez pietiekama pamata mācībām šai nozarē nav jēgas.

      • ja cilveks stulbs tad skolotājs vainigs? Atbildēt

        kas vidusskolas ķīmijas kursā tik sarežģits lai šo pamatu neapgūtu pāris dienās pašam visu izlasot no mācibu grāmatas? tur šis tads vienkārši dzelžaini jāiekaļ kā termini teikim lai nejauktos kas ir sulfīdz kas sulfāts, skābe bāze…. un pārejais izlasi kā lubeni un gatavs. ja grib nopietni studet tad šo pamatu iegut ir elementāri, ari privātskolotāji pastāv. bet ja grib tikai no armijas tikt vaļā tad protams motivācijas nekādas un atiecigi skolotāji visā vainigi

      • Ja skolēnam nav motivācijas mācīties (ne tikai ķīmiju),tad jebkādi mācīšanas paņēmieni un metodes ir nulles vērtībā,lai kā arī skolotājs censtos. Apgalvoju no pieredzes. Bet attiecībā uz to grāmatas teksta pārrakstīšanu – bieži tā ir vienīgā iespēja likt skolēnam izlasīt uzdoto vielu. Mājās jau nelasa.Bez tam,rakstot signāli iet uz smadzenēm,palīdz iegaumēt.Cita lieta – mācībstundas laiks tiek izmantots nelietderīgi.

    • Kāds pamatojums svinēt oktobra pirmajā svētdienā? Un kā pareizi jāsvin? Ja nekļūdos, tad tā ir palieka no okupācijas gadiem, jo arī Krievijā oktobrī svin skolotāju dienu. Kā svinēja pirms 1940.gada – nezinu.
      Iz novērotā 90.gadu beigās- skolotāju kolektīvs dabūja no pagasta autobusu, autobusā normāli iedzēra un iesiluši brauca pa Latvijas dabas takām un pilīm.

      • Nevajag visam karināt padomju laiku birkas , ja pašm redzesloks šaurs ! Vajg palūkot, kādas svinamas dienas ir ANO kalendārā ! Šonedēļ piem. : 29.09. Starptautiskā tūrisma diena ,( precīzs nosaukums nebūs), arī Kontracepcijas diena u.t.t. u.t.l.. Ja grib, tad var vai katru dienu svinēt . Un , ja vēl piepluso ES svētkus….

  13. Bioloģijas skolotājs Vājonis ir viduvējības paraugs. Angliski runā slikti. Matemātikā arī pašvaks. Un, kad bagāto zēnu ieliktenis viduvējība sāk vadīt valsti, tad paši redzam kas notiek ar izglītību, veselību, nodokļiem, bezdarbu, tautsaimniecību un citām jomām.

  14. maziņš zemnieciņš Atbildēt

    Kamēr maksās tikai par kontaktstundām, nemaksās par ceļu, pusdienām, nemaksās par skolotājam nepieciešamajiem kursiem un grāmatām, nemaksās par cilvēka cienīgu dzīvi – skolā strādās tikai tās un tie, kuri citur nespēj atrast labi apmaksātu darbu (un kur gan darbu var atrast cilvēks ar pedagoģisko izglītību? Lielveikalā pie kases, kādā ministrijā, gaterī…piem., es kā uzņēmējs darbā neņemu pedagogus, jo viņu zināšanas man nav vajadzīgas. Tāpat – darbā neņemu bijušos armijniekus, jo viņu zināšanas manā uzņēmumā arī nav kur pielietot un daudzi bijušie armijnieki saņem izdienas pensijas).
    Skolotāja profesija ir degradēta un vairums skolotāji ir materiāli nabagi. Protams, direktori un direktoriem pietuvinātās ar algu ap 1000 eiro mēnesī dzīvo salīdzinoši labi un laukos skolotāji ir bagātākie cilvēki uz minimālo algu saņēmēju fona.
    Paturpinot par armijniekiem – kad skolotāji saņems izdienas pensijas? Armijnieki saka, ka 40-45 gados šie vairs nevar pārkvalificēties, ir par vecu augstskolai un tādā vecumā jāsāk viss no nulles. Bet līdzīgi ir ar skolotājiem – šiem arī jāpārkvalificējas, jāmācās jauna profesija un jāsāk viss no nulles, jo skolu un bērnu skaits samazinās ar katru gadu. Katru gadu bez darba paliek daudz skolotāju, bet vienlaicīgi katru gadu daudzas jaunās skolotājas un 1-2 skolotāji absolvē augstskolas.
    Bet katrā ziņā degradētā vidē un zema prestiža profesijā izcilības-misionāri būs ļoti ļoti reta parādība.

  15. nevajag jau pārdzīvot par to,kāda bijusi cilvēka pagātne,dzīvo uz priekšu,un ja cilvēks vēlas visu var sasniegt izcili

  16. Vai tomēr nevajadzētu mazliet saudzīgāk pret skolotājiem? Ne tik apvainojoši? Ir tomēr arī labi skolotāji.

  17. Gandrīz sešdesmitgadnieks. Atbildēt

    Andrejs Dripes kādreiz, septiņdesmitajos gados teica vai rakstīja, ka par skolotājiem iet strādāt tie, kas citur netiek. Liepājas un Daugavpils pedagoģiskajos institūtos bija vismazākais konkurss, bieži tika izsludināta papilduzņemšana. Un tas laikos, kad citur uz vienu vietu pretendēja kādi 4 reflektanti.

  18. Kamēr pedagogi izglītību varēs iegūt par maksu un bez iestājeksāmeniem,nekas nemainīsies uz labu!

  19. bet, vai jums nešķiet, ka tām viduvējībām nākas skolot vēl lielākas viduvējības

    • septindesmitgadīgā Atbildēt

      Ak dievs, manā jaunībā par šo tematu rakstīja tieši tādiem pašiem vārdiem!

      • bet tad vēl bija diezgan daudz skolotāju,kas bija no Latvijas laikiem.Vismaz pirmajās septiņās klasēs.Un viņi bija labā līmenī.Lejupslīde pamazām sākās no sešdesmitajiem gadiem.

  20. Bet gudrs skolotājs ciena latviešu valodu un iztiek bez DEMONSTRĒŠANAS!

  21. Izpētiet, cik no jaunajiem skolotājiem pēc 2 gadiem paliek skolās! Mēs, kas studējām padomju gadu beigās, likām iestājeksāmenus pedagoģijas fakultātē, pēc tiem atlasīja konkrētajai specialitātei labākos. Strādājam joprojām, man 24 g.stāžs. Lai augstskolas taisa atlasi! Bet nē,izdevīgi uzņemt masas, lai nopelnītu.

    • Atlasi netaisīs, jo nauda seko studentam. Augstskola vienādi lielu naudu saņem gan par gudru studentu, gan par studentu stulbeni – gudrībai nav nozīmes, svarīgs ir LIELS studentu skaits.

    • Masas? Skolotāju programmās ir 7 budžeta vietas. Salīdziniet ar citām profesijām! Datoriķiem – 200 budžeta vietas 1. k. Cik no viņiem pabeidz un cik strādā valsts sistēmā, nevis privātajā? Privātie maksā par savu jauno speciālistu (labāko parasti) sagatavošanu? Vai par to kāds sāks domāt? Un kāpēc valsts maksā par vairāku desmitu (nesen bija 45 budžeta vietas) krievu filologu izglītošanu?

      • avotu kur tu rāvi ka pedegogiem tikai 7 budzeta vietas kamer datoristiem 200. par datoristiem nestridešos, kautkur tā varetu but, un IT tomer ceļ visas valsts potenciālu vienalga kurā pusē beidzejs paliek pēc tam- nesekmigie valsts, spējigie aiziet privātajos. viņi nopelna ja ne citādi tad nodoklōs. kamer man gogles mekletajs apgalvo ka katru gadu pedagoģijā tiek pieņemti 1636 studenti budzeta apmaksātās studiju vietās tev neliekas ka 7 un 1600 ir stipri atšķirigi skaitļi?

  22. māca tie kas ir, neatlidos superskolitāji no marsa. jāiztiek ar to kas ir. un lai kaislibas uzkurinātu vel vairāk- VECĀKI, NU NAV JŪSU ATVASES NEKĀDI SUPERBĒRNI, LAI KĀ JUMS GRIBĒTOS VAI LIKTOS. pamatmasa ir slinki, pastulbi un pilnigi neaudzināti. šādiem ari nekādi citādi skolotāji nespīd. jo jaunie , kas par valsts naudu beiguši augstskolu vienkārši nespēj ar viņiem tilt galā. ja vispār aiziet uz skolu strādāt tad reti kurš pat mācibu gadu iztur, dezertē jau pēc pāris mēnešiem. atiecigi jaunas asinis, progresivas idejas….. paliek tur ārā vēlmju līmenī . sāciet ar savām atvasēm un tikai tad brauciet virsū skolotājiem. es jau gadus desmit vismaz aicinu ka katrā klasē vajag videokameru kas ieraksta visu klasē notiekošo, un tad vecākiem parādit kā viņu atvases ikdienā “mācās” lai dzīvo bez ilūzijām. citādi jau netic, domā ka viņu zelta gabaliņus apmelo

Draugiem Facebook Twitter Google+