Ekonomika
Bizness

Bērzu sulās par daudz mikroorganismu 16

Foto – Dainis Bušmanis

Līdz šim veiktie pētījumi Latvijā pārsvarā tika vērsti vairāk uz bērzu sulas pozitīvajām īpašībām un to labvēlīgo ietekmi, bet, tā kā sula var tikt iegūta no bērziem, kas aug ļoti dažādās vietās, piemēram, pilsētās vai kapos, svarīgi noskaidrot, cik daudz no potenciāli piesārņotas vides nelabvēlīgajiem elementiem var nonākt sulā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior” pirms diviem pavasariem sāka pētījumu ar mērķi novērtēt sulas ķīmisko sastāvu, tā atklājot iespējamos riskus. Kopumā bērzu sulās zinātnieki meklēja 30 dažādus savienojumus, kā arī potenciāli kaitīgas vielas, piemēram, smagos metālus. Tika ņemti vairāk nekā 80 paraugi gan no privātpersonām, gan no veikalā un tirgū nopērkamām sulām. Paraugi ievākti, cenšoties aptvert visu Latvijas teritoriju, kā arī pa paraugam ienācies no Lietuvas un Igaunijas.

Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas bērzu sulās ir augsts kopējais mikroorganismu skaits, kas nav īpaši laba ziņa. Pētnieki atzīst, ka bērzu sulas, kas satur lielu mikroorganismu skaitu, varētu nelabvēlīgi ietekmēt veselību jutīgajām iedzīvotāju grupām – maziem bērniem, senioriem, grūtniecēm. Būtiski, ka mikroorganismu avots sulā lielākoties ir apkārtējā vide un trauki, ar ko sula nonāk saskarē. Sulas, kas ievāktas un glabātas nesterilos traukos, satur krietni vairāk mikroorganismu nekā sula no steriliem traukiem. Un te nu jābūt uzmanīgam, jo, piemēram, kādā paraugā pat tika novērota baktēriju – koliformu – klātbūtne, kas tieši liecina, ka nav ievērota pietiekama trauku higiēna. Dažādu elementu saturs bērzu sulā atšķiras starp paraugiem, tomēr tādus zināmākos industriālos piesārņotājus kā niķelis, arsēns, kadmijs, alva, bārijs un svins arī varot atrast. Tomēr to daudzums esot ļoti mazs un tas nevarētu ietekmēt patērētāju. Pagaidām nav novērota tendence, ka no pilsētvides ņemtās sulas būtu piesārņotākas par tām sulām, kas iegūtas no bērziem mežā vai pļavā, tomēr, sulas tecinot, jāpievērš uzmanība apkārtējās vides kvalitātei.


Tāpat pētījums liecina, ka labo elementu – mikroelementu un makroelementu – daudzums paraugos atšķiras. Var droši teikt, ka sulā ir salīdzinoši daudz kālija un kalcija, kā arī mikroelementu – cinka un dzelzs. Šie arī ir elementi, kas bieži vien Latvijas iedzīvotāju uzturā stipri trūkst. Bērzu sulu paraugos tika novērots arī salīdzinoši liels mangāna daudzums. Mangāna sulā ir tik daudz, ka, izdzerot vienu litru sulas, cilvēks var uzņemt dienas devu. Mangāns ir nepieciešams mikroelements, tomēr pārāk liels tā daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību – galvassāpes, muskuļu krampji, nogurums varētu būt pazīmes, kas liecinātu par pārlieku lielu uzņemtā mangāna daudzumu. Līdz šim analizētajos paraugos litrā sulas vidēji ir četri miligrami mangāna.

“Bior” šogad sulās analizē arī cukuru saturu, un secināts, ka galvenie cukuri bērzu sulā ir fruktoze un glikoze. Cukuru saturs atšķiras starp sulu, kas ievākta pirmajā dienā, un sulu, kas ievākta nedēļu vēlāk, kur būs vairāk cukura. Kopumā vidēji 250 mililitru glāzē būs aptuveni astoņas līdz 15 kilokalorijas.

Rezumējot iepriekšteikto, “Bior” secina – bērzu sulas ir veselībai drošs mazkaloriju dzēriens, protams, ar nosacījumu, ka sulas tiek ievāktas tīrā vidē, tām nekas netiek papildus pievienots klāt un tās pildītas sterilos traukos.

No rokas rokā: līdz 300 kg gadā

* PVD noteikumi bērzu sulu tirgotājiem šogad ir nemainīgi – sulas bez dienesta atļaujas drīkst tirgot nelielos apjomos – līdz 300 kilogramiem gadā.

* Ja tirgojamo sulu daudzums lielāks, jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam.

* Tirgojamās sulas obligāti jāmarķē.

LA.lv