Bēthovens ar komentāriem 0
Vērienīgi un ambiciozi – tiecoties ne vien atskatīties uz mūzikas dižgara Ludviga van Bēthovena mantojumu, bet arī komentēt tā nozīmi šābrīža kultūras kontekstā – Ūmeo Eiropas kultūras galvaspilsētas gada mūzikas programmu ievada festivāls “Beethoven & Beyond”.
Četru koncertu ciklā “Norrlands Operan” (“NO”) mūzikas namā izskan visas deviņas Bēthovena simfonijas un deviņu spilgtāko šodienas zviedru komponistu īpaši šim projektam radīti jaundarbi. Turklāt katru koncertu iesāk filozofijas doktora, monumentāla biogrāfiska apcerējuma par Bēthovenu autora Okes Holmkvista plaša ievadruna. Pirmais festivāla koncerts, kas veltīts pirmajām trim Bēthovena simfonijām, piecu stundu garumā izskanēja sestdien.
Festivāla rīkotāji skaidro, ka vārds “beyond” tā nosaukumā šoreiz jāsaprot ne tik daudz kā “aiz”, cik “pēc” – notikuma lielā intriga ir klausīties Bēthovena simfonijas dialogā ar mūslaiku mūziķu kompozīcijām. Kā izteicies O. Holmkvists, viņu uzdevums šā projekta gaitā izgaismo situāciju, kurā neizbēgami nonāk ikviens komponists, kas rada mūziku pēc Bēthovena – vai nu iedvesmojoties no viņa, vai viņu noliedzot. Jo ignorēt Bēthovena klātbūtni mūzikā nav iespējams. Darbu komponisti sākuši jau 2011. gadā, kad izlozē noskaidrots, kura simfonija katram tiks. Mākslinieku radošo brīvību vismaz sākotnēji ierobežojis vien apjoma nosacījums – skaņdarbiem jābūt aptuveni astoņas minūtes gariem.
Festivālu atklāja Kenta Olofsona darbs “Beginnungs”, balstīts idejā par iesākumu. “Pirmajā simfonijā tieši pirmais akords ir nozīmīgs, jo tas pārsteidz – šādi sākt skaņdarbu ir neierasti. Turklāt šis motīvs atkārtojas, iezīmējot pagrieziena punktus simfonijas skanējumā. Savā darbā es to izmantoju un radīju it kā daudzu iesākumu virkni, tad apvērsu šo iesākumu un padarīju arī par nobeigumu. Vienlaikus es domāju par Bēthovena ietekmi uz mūzikas vēsturi – viņa simfonijas būtībā bija visas simfoniskās mūzikas aizsākums, kādu mēs to pazīstam šodien, – un spēlējos arī ar citātiem no mūzikas vēstures,” skaidro komponists.
Gluži citāds bijis Bēthovena Otrās simfonijas liktenis. Komponists Fredriks Hogebergs, kuram kritusi loze to apspēlēt, iecerējis tik izaicinošu komentāru, ka “NO” galvenais diriģents Rumons Gamba atteicies šā projekta gaitā to atskaņot. Turklāt mūsdienu mākslinieks, kurš pazīstams ne vien kā robežpārkāpējs mūzikā, bet arī kā cilvēks, kurš gatavs apšaubīt jebkādu autoritāti, uzstājis, lai viņa darbs tiktu atskaņots iestarpinājumu veidā Bēthovena simfonijas atskaņojuma laikā. Diriģents atklāja klausītājiem, ka tāpēc F. Hogeberga darbs tapis kā kompromiss pēc sīvas diskusijas. Atšķirībā no kolēģiem F. Hogebergs uz sava darba pirmatskaņojumu nebija ieradies. Galu galā viņa skaņdarbs izskanēja kā atgādinājums, ka “nabaga vecais Bēthovens” (šī frāze daudzkārt atkārtojās skaņdarba laikā) spēlēts un apspēlēts tik daudz, ka nu jau brīžam grūti nošķirt, kurā pusē robežai, kas šķir kultūras ikonu no klišejas, viņš katrreiz nonāk. Tas gan nedaudz satricināja akadēmiski svinīgo koncerta gaisotni, taču nepārsteidza.
Savukārt komponiste Kima Hedosa neslēpa, ka par savu laimestu komponēt darbu saistībā ar vēsturiski nozīmīgo Bēthovena Trešo simfoniju, pirmajā mirklī bijusi šausmās. Taču viņa radusi iedvesmu simfonijas pretrunīgumā un tehniskajā novatorismā, lai veidotu savu gluži neatkarīgu un savdabīgu skaņdarbu.
Visbeidzot nevaru nepieminēt “Bēthovena desiņas”, kas pirms festivāla medijos un sociālajos tīklos kļuva par teju lielāku notikumu nekā pati mūzika. “Pasaulē pirmās Bēthovena desiņas”, kā tās daudzsološi pieteiktas koncerta programmā, izrādījās esam visparastākie gaļas izstrādājumi ar pikuci majonēzes, ko organizatori sarūpējuši skatītājiem izsalkuma remdēšanai garā koncerta starpbrīdī. Labi, ka vismaz šoreiz tās kļuva par vienīgo īsto pierādījumu tam, ka Bēthovena vārds mūsdienās ne vienmēr nozīmē izcilību un vērienu. Pirmais festivāla “Bethoven & Beyond” koncerts raisīja ovācijas, skatītājiem kājās stāvot. Festivāls turpināsies līdz 23. janvārim.
