Bordāns cer, ka tiesu sistēmā sāksies mediācijas ēra 0
Latvijā mediācijas ēra jau ir sākusies, bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns cer, ka līdz ar mediācijas likuma pieņemšanu mediācijas ēra sāksies arī tiesu sistēmā.
“Ir patīkami atzīmēt, ka šoreiz likums, kas ir saistītas ar tieši tiesu darba efektivizāciju, filozofiski paver skatu uz citu konfliktu risināšanas, sadarbības ceļu,” šodien žurnālistiem sacīja Bordāns. Viņš piebilda, ka visai sabiedrībai būtu jāpievēršas nesaskaņu risināšanai sarunu ceļā, nevis konfliktējoši.
Ministrs arī uzsvēra, ka mediācijas izmantošana atslogos tiesu darbu, jo tas arī palīdzēs precizēt prasību tiesām, lai tām gadiem ilgi nav jāmēģina saprast, kāda tad ir prasība.
“Tas ir vēl viens solis, lai visa sabiedrība pārslēgtos no konfliktējošas sabiedrības, kur biznesā mēģina viens otram kaut ko atņemt, uz to, kur visi mēģina sadarboties un mēģina atrast izdevīgāko risinājumu,” teica Bordāns.
Savukārt Mediācijas padomes vadītāja Laima Zelmene informēja, ka mediācijas padomes funkcijas būs mediatoru sertifikācija, mediatoru saraksta izveidošana, kā arī mediatoru ētikas kodeksa izveidošana. Tiesas varēs procesā iesaistītajām pusēm piedāvāt mediatorus no Mediācijas padomes sastādītā saraksta. Tāpat, ja būs kādas problēmas saistībā ar mediāciju, padome izskatīs iesniegtos pieteikumus.
Zelmene gan vērsa uzmanību, ka mediācija nebūs bezmaksas pakalpojums – pagaidām nav paredzēts, ka valsts apmaksās mediatora pakalpojumus. Tāpat arī, lai kļūtu par mediatoru, pašam interesentam jāapmaksā kursi.
Jau tagad ir vērojama liela interese par mediatora sertifikāta saņemšanu. Patlaban jau ir sagatavoti vairāk nekā 200 pirmā līmeņa mediatori. Zelmene skaidroja, ka, lai kļūtu par sertificētu mediatoru, nav obligāti nepieciešama juridiska izglītība – pietiek ar Latvijā iegūtu augstāko izglītību, taču būs noteikta vecuma robeža – par mediatoru var kļūt persona, kas sasniegusi 25 gadu vecumu.
Likumprojekts paredz, ka mediācija kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids tiks galvenokārt ieviesta ar tīrās mediācijas starpniecību, savukārt mediācijas un tiesvedības savstarpējā sasaiste primāri tiks panākama ar tiesas atvasinātās mediācijas starpniecību.
Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.
Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas, kur sākotnēji tiek identificētas sarunu tēmas, pēc tam notiek procesa faktu un iesaistīto pušu pozīciju noskaidrošana, kā arī vajadzību un interešu apzināšana. Visbeidzot ar mediatoru palīdzību tiek izstrādāti lietas risinājumi un panākta vienošanās noslēgšana.
Mediācijas process ir brīvprātīgs – puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju -, tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties.
