Latvijā
Sabiedrība

Atgādinājumu par nepilnībām sociālajā jomā Latvijā atbildīgie ierēdņi uztver ar īgnumu 16


Aizkulisēs vairāki koalīcijas pārstāvji arī sprieda, ka tiesībsargs Juris Jansons vairāk vēlējies uzspodrināt savu tēlu, nevis piedāvāt risinājumu nopietnām problēmām.
Aizkulisēs vairāki koalīcijas pārstāvji arī sprieda, ka tiesībsargs Juris Jansons vairāk vēlējies uzspodrināt savu tēlu, nevis piedāvāt risinājumu nopietnām problēmām.
Foto – Saeimas preses dienests

“Latvija īsti neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam. Ir centieni kaut ko uzlabot, bet ilgstošākā periodā situācija ir drūma – mūsu valsts grimst nabadzībā,” uzrunājot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, ceturtdien teica tiesībsargs Juris Jansons. Šo drūmo realitāti viņam atgādina gan cilvēktiesību dokumenti, kurus Latvija apņēmusies ievērot, gan iedzīvotāji, kuri gadu no gada vēršas Tiesībsarga birojā ar sūdzībām par to, ka nespēj sev nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci. “Šeit nav runas par tiem indivīdiem, kas izvēlējušies nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību un tamlīdzīgi. Neapskaužamā situācijā nonākuši arī cilvēki, kas gadu desmitiem atbildīgi strādājuši un maksājuši nodokļus. Tāpat viņu vidū ir arī personas, kuras atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem atzītas par īpaši aizsargājamām – bērni, gados veci cilvēki, invalīdi, strādājošas māmiņas, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji,” informēja Jansons.

Pēc CSP datiem, Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauti 606 000 cilvēku jeb 31% iedzīvotāju. EK brīdinājusi, ka Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem. Piemēram, 2012. gadā 10% iedzīvotāju kopumā saņēma 26% no visiem ienākumiem. Lielāka iedzīvotāju nevienlīdzība vērojama tikai Bulgārijā. Treškārt, 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Nabadzības riskam pakļauti arī 9% strādājošo. Tiesībsargs īpaši satraucies par minimālās algas saņēmējiem: “Šie cilvēki jau tagad dzīvo nabadzībā un nolemti nabadzībai arī nākotnē, kad sasniegs pensionēšanās vecumu.” Tādēļ tiesībsargs aicina Saeimu un valdību ņemt vērā Satver­smes ievadā ietverto sociāli atbildīgas valsts principu un valsts budžeta prioritātēs atbildīgi izvērtēt visu iedzīvotāju vajadzības un intereses.

Arī Eiropas Komisija savā ziņojumā norādījusi, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie visā ES un tiem ir maza ietekme uz nabadzības mazināšanu; minimālā pensija, izsakot procentos no vidējiem ienākumiem, ir viszemākā ES. Komisija arī bažījas par to, ka valdība uz arvien tālāku nākotni atliek plānus noteikt minimālo ienākumu līmeni.

“Tiesībsarga teiktais ir skaudra patiesība, un tas nav nekas jauns,” atzina Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un citi deputāti. Taču vienlaikus parlamentārieši nevarīgi noplātīja rokas, ka nabadzības problēma ir pārāk plaša un sarežģīta, lai to varētu atrisināt ar dažiem likumu grozījumiem vai minimālās algas pacelšanu. “Tas ir arī domāšanas jautājums, un mani pārņem šausmas, kad nopietni investīciju baņķieri publiski apgalvo, ka nodokļus maksāt nav jēgas,” teica Barča.

Savukārt diskusijā klātesošie ministriju ierēdņi uz tiesībsarga aizrādījumiem reaģēja ar aizvainotu taisnošanos un mēģināja pierādīt, ka situācija nav nemaz tik drūma. “Kopš 2011. gada attiecībā uz nabadzības rādītājiem vismaz mājsaimniecībās ar algota darba ienākumiem un ģimenēs ar bērniem situācija ir pakāpeniski uzlabojusies. Tomēr ir vēl atsevišķas riska grupas – viena vecāka ģimenes, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un personas, kas vecākas par 65 gadiem,” teica Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, sūkstoties par lielo ēnu ekonomiku, iedzīvotāju izvairīšanos no sociālā nodokļa un īpašajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kas viss kopā ietekmējot sociālo garantiju līmeni. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ludis Neiders žēlojās, ka tautsaimniecības izaugsme nenotiek tik ātri, kā cerēts.

Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) tiesībsarga pārmetumus nodēvēja par dīvainiem. “Pensijām un sociālajiem pabalstiem mēs šobrīd tērējam par 874 miljoniem vairāk nekā 2008. gadā. Veselības budžets nākamgad pieaugs par 67 miljoniem, pedagogu darba samaksai papildus novirzīti 47 miljoni, aizsardzības budžets katru gadu aug. Katru gadu mēs no ēnu ekonomikas apkarošanas papildus ieņemam ap 60 miljoniem eiro, un pēdējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars ir strauji samazinājies. Nu labi, joprojām esam pēdējā no Baltijas valstīm, bet ejam pareizajā virzienā,” piktojās Putra.

LA.lv