Mobilā versija
+4.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
13. janvāris, 2017
Drukāt

Brīdlovs: Dialogs ar Krieviju ir nenovēršams

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Dialogs ar Krieviju ir nenovēršams, un ir svarīgi to veidot un strukturēt tā, lai virzība būtu konstruktīva un pārliecinoša, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis bijušais NATO Eiropas spēku komandieris Filips Brīdlovs, vienlaikus atzīstot, ka šai ziņā nav noskaņots īpaši optimistiski.

Pēc viņa teiktā, dialogu vajadzētu sākt no nelieliem jautājumiem, iekams pāriet pie stratēģiskiem lēmumiem.

Lūgts komentēt bažas, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu varētu mēģināt īsā laikā panākt vienošanos par ietekmes zonu sadali, kas būtu pielīdzināma “otrajai Jaltai”, atvaļinātais ASV ģenerālis aicinājis nesteigties ar secinājumiem.

“Klīst daudz baumu, bet nedomāju, ka ir kāda jēga par tām pārlieku satraukties,” viņš sacījis, aicinot pievērst lielāku uzmanību paziņojumiem, ko noklaušināšanā ASV Senāta komitejās snieguši valsts sekretāra amata kandidāts Rekss Tilersons un aizsardzības ministra amatam nominētais Džeimss Matiss.

Kā uzsvēris Brīdlovs, abi kandidāti, ko Tramps izvēlējies ārlietu un aizsardzības jomu vadībai, visnotaļ stingri izteikušies gan par Krieviju, gan par NATO.

“Nezinu, kāds ir valsts sekretāra skatījums, bet aizsardzības ministra nostāju zinu labi. Viņš ir ļoti saprātīgs cilvēks, izprot NATO, ir bijis sabiedroto spēku transformācijas komandieris. Es teiktu, ka jāļauj šim procesam virzīties un pašlaik nevajadzētu pārāk uztraukties par baumām,” viņš sacījis.

Vaicāts, vai ASV, viņaprāt, centīsies atsākt dialogu ar Krieviju, Brīdlovs atbildējis apstiprinoši.

“Domāju, ka dialogs notiks. Taču būtu jāstrādā pie šā dialoga strukturēšanas, lai tas atbilstu visu mūsu Eiropas sabiedroto, partneru un ASV vēlmēm,” viņš norādījis. “Uzskatu, ka dialogs ir nenovēršams, bet tagad ir svarīgi to veidot un strukturēt tā, lai virzība būtu konstruktīva un pārliecinoša.”

Atbildot uz jautājumu, vai ir izredzes, ka Krievija gribēs veidot jēgpilnu dialogu un ka tam būs labāki rezultāti nekā agrākajai “attiecību pārstartēšanai”, bijušais NATO Eiropas spēku komandieris neslēpis, ka šai ziņā nav noskaņots īpaši optimistiski.

“Manuprāt, Krievija kopš 2008.gada ar savu rīcību Gruzijā, vēlāk arī Krimā, Donbasā un Sīrijas ziemeļos ir visai skaidri parādījusi savus nolūkus, un domāju, ka tas tiks kultivēts arī turpmāk. Uzskatu – Krievija apliecinājusi, ka tai ļoti rūp savs labums. Ir normāli, ka valsts rūpējas par savām interesēm, bet vienlaikus domāju, ka no kolektīvo interešu viedokļa mums visiem – eiropiešiem, Krievijai un Atlantijas partneriem Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā – ir jāvirzās uz nākotni, kas būtu laba kolektīvam, nevis individuāliem darboņiem,” viņš uzsvēris.

Vaicāts, vai gaidāmajā dialogā var iezīmēt arī kādas nepārkāpjamas līnijas, kurās kompromiss nav pieļaujams, Brīdlovs atbildējis, ka pats cenšas nevilkt “sarkanās līnijas”.

“Ja novelku līniju, esmu noskaņots to ievērot,” viņš uzsvēris. “Mēs nevaram sākt dialogu, kurā tūdaļ tiktu pāriets pie svarīgākajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Uzskatu, ka tas būtu lemts neveiksmei, tas būtu neauglīgi vai pat kaitīgi. Domāju, mums jāsāk vesela virkne dialogu par mazām lietām, kuras mēs uzskatām par svarīgām abām pusēm. Ja šīs mazās lietas mums veiksies, ja pieaugs savstarpējā uzticēšanās un izdosies nodibināt efektīvu komunikāciju, tad varēsim ķerties pie kādiem lielākiem izaicinājumiem. Ja veiksme mūs pavadīs arī tur – varēsim runāt jau par tendenci.”

“Ja noteiktā laikā – es runāju nevis par 10-20 gadiem, bet par vienu diviem gadiem – izdosies izveidot sekmīgu dialogu un sadarbības piemērus, varbūt varēsim kopā ar brāļiem un māsām Eiropā palīdzēt risināt lielākas problēmas,” piebildis Brīdlovs.

Vaicāts, vai viņš runā par dialogu starp NATO un Krieviju, vai arī par divpusējo ASV un Krievijas dialogu, viņš atbildējis, ka dialogam būtu jābūt “pēc iespējas iekļaujošākam”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+