Kultūra
Teātris un kino

Cēsīs atklās unikālu vēsturisko skatuves tērpu izstādi 16


Ilustratīvs attēls: Tērps no “Krievu sezonu” izrādes.
Ilustratīvs attēls: Tērps no “Krievu sezonu” izrādes.
Foto: Wikimedia Commons

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no 20. jūnija līdz 30. septembrim būs apskatāma unikāla, speciāli Cēsu muzejam veidota izstāde “Skatuve un tērps” no pasaulslavenā modes mākslinieka un modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva vēsturisko tērpu kolekcijas.

Izstāde ir veltīta skatuves kostīmu un tērpu vēsturei un skar visus teātra mākslas veidus – dramatisko teātri, operu, baletu un mūziklu. Izstādē apskatāmie tērpi skatītājiem stāsta par teātra kostīma stilistisko un estētisko izaugsmi 19. un 20. gadsimtā.

Īpašs izstādes lepnums ir romantisma laika 19.gs. pirmās puses un 19.gs. vidus baleta un operas uzvedumu vēsturiskie tērpi. Unikāla ir Sergeja Djagiļeva t.s. “Krievu sezonas” radītie tērpi, kas veidoti pēc Ļeva Baksta, Nikolaja Rēriha un Natālijas Gončarovas skicēm. Starp tiem izstādē būs tērpi, kas saistīti ar mākslinieku radošo darbību uz pasaules skatuvēm – piemēram, “pačka” (balerīnas svārki) nobaleta “Apburtā princese”, kā arī Rūdolfa Nurijeva iestudējuma skatuves tērpi izcilajiem māksliniekiem Gaļinai un Valērijam Panoviem.

Sevišķas izstādes pērles ir latviešu teātra un kino dīvas Dailes teātra aktrises Vijas Artmanes tērps no izrādes “Elizabete Anglijas karaliene” un izcilās dejotājas no Šanhajas Larisas Andersones skatuves tērpi. Bez tērpiem izstādē izvietoti būs arī daudzveidīgie aksesuāri – kārbiņas ar grimu, teātra, baleta programmas, fotogrāfijas no izrādēm, kā arī nepieciešamie aksesuāri skatītājam – lornetes, vēdekļi, cimdi un teātra skices.

Atšķirībā no modernajiem tērpiem un kostīmiem skatuves tērpus saglabāt ir ļoti sarežģīti. Izrādes bieži uz skatuves ir desmitiem gadu un aktieri no sezonas uz sezonu spēlē vienā un tajā pašā tērpā. Tā kā darbs uz skatuves prasa lielu fizisko slodzi, teātra kostīms tiek pakļauts daudziem iznīcinošiem faktoriem. Vispirms tie ir cilvēka sviedri, kas “izēd “krāsu un audumu. Ne mazāku kaitējumu kostīmam dod aktiera grima pēdas, bet atbrīvoties no tām ir praktiski neiespējami. Vēl viens pārbaudījums – prožektoru gaisma, zem kuriem kostīms izdeg un kļūst nederīgs. Tādēļ milzīgs skaits pagājušo laiku teātra kostīmu pārvērtušies lupatu strēmelēs, un nav saglabājušies līdz mūsdienām. Tērpus norakstīja, dedzināja, pāršuva un iznīcināja kā nederīgus. Šodien ir liela veiksme izsolēs vai antikvariātos atrast veselu un saglabājušos teātra kostīmu, piemēram, no 19 gadsimta, norāda izstādes veidotāji.

LA.lv