Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. jūlijs, 2016
Drukāt

Ceļojumā aizmirst kaites un vientulību. Bezmaksas ekskursijās dosies 300 pensionāru (3)

Samariesi_13

“Nezinu, kā tie citi, bet es visas ekskursijas laikā biju vienā vienīgā svētlaimē. Ne vairs kas sāpēja, ne māca nogurums. Esmu pateicīga Skrundas samariešiem, ka viņi man, vecam, nevarīgam cilvēkam, sagādāja tik patīkamus brīžus. Vecumdienās, kad nekā vairs nav, tik jauki ir piedzīvot, ka tevi lutina!”

Tā par savu šīs vasaras skaistāko piedzīvojumu stāsta pensionāre Valija Freiberga (87) no Kuldīgas novada Kurmāles pagasta. Kopā ar vēl 24 Kurzemes senioriem viņai bija iespēja apmeklēt Jaunpils baznīcu, apskatīt pili, baudīt pusdienas un glāzi vīna. Latvijas Samariešu apvienības (LSA) īstenotajā projektā būs iespēja piedalīties arī daudzu citu Latvijas novadu sirmgalvjiem.

Iespēja redzēt pasauli

“Aprūpes loks mums ir visai liels – ne tikai Skrundas, bet arī Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Rojas novadi,” stāsta LSA Skrundas nodaļas vadītāja Lolita Grīn­valde. “Mūsu aprūpē ir ap 140 vientuļo senioru. Daudziem no viņiem šādas ekskursijas ir vienīgā iespēja iziet no mājas. Ja paliek kāda brīva vieta, aicinām piedalīties sociāli neaktīvos, vientuļos pensionārus, kuri parasti nepiedalās pensionāru biedrību rīkotajos pasākumos. Braucienā paņēmām līdzi arī četrus sirmgalvjus no Skrundas sociālā aprūpes centra, kuri paši spēj pārvietoties. Interesanti, ka ekskursijā bija līdzi arī neredzīga sirmgalve. Viņa labprāt piekrita, jo gribēja gūt jaunus iespaidus.”

Kurzemes novada sirmgalvjiem šovasar būs iespēja doties vēl trijās bezmaksas ekskursijās, bet kopumā projekta “Vecums ≠ vientulība” norises laikā paredzēti 14 šādi braucieni. Projekta aktivitātes organizē piecas LSA dienesta “Samariešu atbalsts mājās” reģionālās nodaļas. Ideja par šāda veida projektu darbiniekiem radusies, ikdienā aprūpējot vecos lauku ļaudis, kuriem zuduši teju vai visi sociālie kontakti un kuriem veselības stāvokļa un mazo ienākumu dēļ gadiem nav bijis iespējas pamest mājas.

“Sākumā daudzi seniori atteicās, jo baidījās, ka būs grūti pārvietoties, ka pārējie ekskursijas dalībnieki būs mudīgāki un viņi netiks līdzi. Izskaidrošanas darbs bija pamatīgs un prasīja enerģiju. Stāstīju, ka mēs nesteigsimies, turēsimies visi kopā, ka arī pārējiem ir grūti pārvietoties,” atceras L. Grīnvalde. “Bijām paņēmuši līdzi arī ratiņkrēslus un “staiguli” uz ritentiņiem, pie kura vajadzības gadījumā pieturēties. Ekskursijas galamērķis jau bija izpētīts iepriekš, tādēļ nevajadzēja raizēties par stāvām kāpnēm vai kādiem citiem šķēršļiem un neērtībām. Sirmgalvji bija ļoti pateicīgi, ka viņus nevadā no vienas vietas uz otru un ka nav vairākkārt jāiekāpj un jāizkāpj no autobusa. Mums līdzi brauca arī medicīnas māsa, ja gadījumā kādam paliktu slikti. Taču mediķa pakalpojumi nevienam nebija vajadzīgi. Vakarpusē visi seniori bija pacilāti, acīs mirdzums. Viena no tūristēm atzina, ka jūtoties kā senās dienās, jo ekskursijas laikā bija aizmirsusi visas kaites.”

L. Grīnvalde atzīst, ka turpmāk ekskursijas grupas organizēt būs daudz vieglāk – daudzi seniori lūguši, lai neaizmirst atkal viņus paņemt līdzi.

Kustību traucējumi nav šķērslis

“Esmu kļuvusi slinka gājēja, vairāk dzīvoju pa māju. Protams, izeju arī dārzā parušināties. Kad Samariešu apvienības darbiniece man piezvanīja un piedāvāja braukt uz Jaunpili, ilgi šaubījos – piedalīties vai nepiedalīties. Beigu beigās mani pierunāja, un biju ļoti apmierināta,” pastāsta Valija Andersone (82) no 
Skrundas. “Ļoti patika tas, ka bija tikai viens apskates objekts, nebija nekur jāsteidzas. Pastaigas ātrumu katrs varēja izvēlēties pats, nevajadzēja pārdzīvot, ka kavē visus pārējos. Grupā bija pensionāri gan no pašas Skrundas, gan lauku pagastiem. Viens par otru stīvāks. Cits ar vienu nūju, cits – ar divām. Darbinieki, redzot, kuram tā grūtāk iet, vienmēr nāca palīgā. Līdzi bija paņemts arī ratiņkrēsls, kurā piedāvāja izvadāt pa visu ekskursijas maršrutu.

Esmu sajūsmā par gidiem, kas stāstīja par pils vēsturi. Tā bija īsta teātra izrāde. Cepuri nost! Ja man piedāvās, braukšu atkal, šādas ekskursijas ir apsveicama lieta.”

Arī pensionāre Valija Freiberga ekskursijā devusies bažīga – neesot zinājusi, vai spēs kājām veikt visu maršrutu. “Nonākot Jaunpilī, es jau domāju, ka slikti būs ar to staigāšanu un ka es pili neredzēšu. Kā par brīnumu, līdzi bija paņemts ratiņkrēsls, un man piedāvāja pamēģināt. Kāpēc ne? Iesēdos tajā un redzēju daudz vairāk, nekā tie citi staigājot. Pēc tam mums pils mednieku zālē bija noorganizētas kopīgas pusdienas, apkalpotāji senlaicīgos tērpos pasniedza ēdienus. Skaisti! Apskatījām Jaunpils baznīcu, un es pat atļāvos iemest vienu eiro ziedojumu kastītē. Domāju, ka nevar taču iziet no baznīcas bez ziedojuma. Pēc tam noklausījāmies ļoti interesantu lekciju par pili, un vīna pagrabā katram pat ielēja pa čarkai vīna,” viņa ar prieku atsauc atmiņā piedzīvoto.

Jūnijā un jūlijā noorganizētas jau sešas ekskursijas, kurās devušies arī Jelgavas un Vecumnieku, Balvu, Gulbenes un Madonas novada vientuļie seniori. Apmeklējuši Latvijas kultūras un dabas objektus, piemēram, mini zooloģiskos dārzus Iecavā un Rēzeknes pusē, kā arī peoniju dārzus un amatnieku darbnīcas.

UZZIŅA

Projekts “Vecums ≠ vientulība” tiek īstenots, pateicoties akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstam sociālajā jomā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nav jau tāpēc jāgaida “cienījjamais vecums un pensijas gadi”, lai brauktu, kad vien rodas iespēja ko jaunu pasaulē iepazīt. Veiksmi laikus to saprast (Vienīgais tas taču, ko neviens nevar atņemt – emocijas, iespaidi utt.)
    “))

  2. EKSKURSIJAS IR LOTI JAUKI AR JAUKIEM CILVEKIEM VAR SADRAUDZETIES IEPAZITIES TIESAM LOTI JAUKI PACELOT PA SKAISTAM VIETAM ATPUSTIES LOTI JAUKILABPRAT AIZBRAUKTU

  3. šis ir labi, es arī vecumdienās tā gribētu

Draugiem Facebook Twitter Google+