Ekonomika
Darbs un nauda

“Centīsimies lauzt daudzus stereotipus.” Rīgā atklās kafejnīcu, kurā strādās invalīdi8


“RB Cafe” vadītājs Māris Grāvis
“RB Cafe” vadītājs Māris Grāvis
Foto: Valdis Semjonovs

Aprīlī aprit gads, kopš spēkā stājies Sociālā uzņēmuma likums. Tas paredzēts uzņēmējiem, kuru primārais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšana. To apliecina pirmā kafejnīca Latvijā, kur lielākā daļa personāla būs ar invaliditāti, un uzņēmums, kurā tiek ražotas videi draudzīgas somas no avīzēm un žurnāliem.

Ražo videi draudzīgas somas

Sociālajā uzņēmumā “3wk upcycled” tiek meistarotas videi draudzīgas somas un dizaina priekšmeti no avīžu un žurnālu kolāžām. “Mūsu radītajiem priekšmetiem piemīt kultūrvēsturiska vērtība, tie izceļ nēsātāja individualitāti, personību, parāda attieksmi pret vidi, jo veidoti no otrreizējās aprites izejmateriāliem,” skaidro uzņēmuma biznesa attīstības vadītāja Danete Roze.

Inovatīvās idejas autore ir Sigita Trukšāne, kaislīga ceļotāja, kura vienmēr, dodoties ārpus Latvijas, labprāt pērk un lasa drukāto presi. Lai iemūžinātu skaistās ceļojumu atmiņas, viņa nolēma radīt krāsainas, spilgtas un neparastas somas, kas tiek speciāli apstrādātas un ir ūdens noturīgas, necaurlaidīgas. Somas iecienījuši klienti ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Ķīnā, ASV un citās pasaules valstīs.

“Patiesību sakot, ražošanas process nav viegls, bet ļoti aizraujošs gan. Mēs eksperimentējam, taisām gan mazas, gan lielas somas, dokumentu mapes, mugursomas, iepirkuma maisiņus. Arī klientu vēlmes ir atšķirīgas. Dažiem patīk vecās avīzes, dažiem jaunmodīgi žurnāli, citiem prasās pēc krāsu sprādziena, savukārt citiem patīk melnbaltais stils,” pastāsta Danete.

Kafejnīca, kurā strādās invalīdi

Plānots, ka kafejnīca “RB Cafe” apmeklētājiem tiks atvērta vasaras sākumā. Tajā darbosies seši cilvēki ar invaliditāti, no kuriem četri būs ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi ar funkcionālām vai garīga rakstura problēmām.

Vasarā Bruņinieku ielā tiks atvērta jauna kafejnīca, kur lielākā daļa darbinieku būs cilvēki ar invaliditāti. Idejas autors un “RB Cafe” vadītājs Māris Grāvis vēlas sabiedrībai pierādīt, ka arī šādi cilvēki var būt ļoti noderīgi darba tirgum, un aicina citus darba devējus sekot viņa piemēram.
Foto: Valdis Semjonovs

Viņiem palīdzēs profesionāls konditors, sociālais darbinieks un kafejnīcas vadītājs Māris Grāvis, kurš arī ir šīs idejas autors. “Esam radījuši vietu, ar kuras palīdzību vēlamies pierādīt apkārtējiem, ka arī cilvēki ar invaliditāti var integrēties darba tirgū un strādāt,” saka Māris, kurš ar labdarību nav uz jūs. Jau 25 gadus viņš darbojas biedrībā “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, kurai rūp cilvēki ar invaliditāti.

Aizvadītajā mēnesī “RB Cafe” saņēma AFI “ALTUM” grantu, un šobrīd notiek sagatavošanās, lai jau jūnijā tiktu atvērta jaunā kafejnīca, kas atradīsies Bruņinieku ielā Rīgā.

“Finansi­ālais atbalsts mūs iedrošina darboties tālāk un neapstāties. Cilvēki no malas ir diezgan skeptiski, uzskata, ka mums var neizdoties, jo līdz šim Latvijā neviens neko tādu nav darījis. Finansējums sniedz mums iespēju atsperties, piemēram, iegādāties jaunas un modernas iekārtas konditorejas ceham, tādējādi atvieglojot darbu saviem darbiniekiem.”

Māra pieredze rāda, ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā cilvēki ar invaliditāti novērtē atbalsta mehānismus, kas viņiem tiek sniegti, taču vēlas, lai viņiem vairāk dotu iespēju pašiem darboties un strādāt.

“Lielākajā daļā Eiropas darba devēji izjūt lielu darbaroku iztrūkumu, taču cilvēki ar vidēju vai augsta līmeņa invaliditāti lielākoties nestrādā, lai gan patiesībā to varētu darīt. Tieši tā radās ideja par šo kafejnīcu, ar kuras palīdzību centīsimies lauzt daudzus stereotipus.”

Darbs konditorejā sāksies septiņos no rīta, tur taps dažādas smalkmaizītes, kēksiņi, kūkas un citi gardumi.

Plānots, ka daļa darbinieku strādās virtuvē kopā ar konditori, bet otra daļa – zālē, kur apkalpos klientus, klās un novāks galdiņus.

Kases sistēma būšot vienkāršota, kā arī kafejnīcā plāno atteikties no skaidras naudas apgrozījuma, tādējādi mazinot ar to saistītos riskus.

“Pavisam noteikti neplānojam konkurēt ar tradicionālajām kafejnīcām vai ēstuvēm. Klienti, kas ciemosies mūsu kafejnīcā, visticamāk, to darīs, mērķtiecīgu motīvu vadīti, zinot, ka esam sociālais uzņēmums, kas dod iespēju strādāt cilvēkiem, kas ir mazliet īpašāki.”

Latvijas kontekstā uzņēmums noteikti ir unikāls, taču Māris teic, ka Eiropā gan šāda tipa kafejnīcas var atrast. Vaicāts, kādēļ viņš izvēlējies kļūt par sociālo uzņēmēju, nevis parastu biznesmeni, vīrietis atbild: “Par spīti viedoklim, ka Latvijā neko tādu īstenot neizdosies, vēlos pierādīt pretējo. Tie cilvēki, kurus pieņemam darbā, ārkārtīgi novērtē šo iespēju. Viņu acīs lasāms patiess prieks, un tā ir milzīga pievienotā vērtība tam, ko daru.”

Salīdzinot ar Skandināvijas un citām Eiropas valstīm, M. Grāvis norāda – lai gan pēdējo gadu laikā Latvijā ir paveikts diezgan daudz invalīdu atbalstam, mums vēl ir kur augt un attīstīties.

“Samērojot ar Skandināvijas valstīm, infrastruktūras un vides pieejamības ziņā noteikti iepaliekam. Joprojām mūsu pilsētās atrodamas ietves un krustojumi, kuri nav paredzēti cilvēkiem ratiņkrēslos.

Tāpat sabiedriskais transports, augstie tramvaji un vilcieni nav pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem trūkst iespēju. Liela daļa no viņiem labprāt iesaistītos darba tirgū, strādātu vienkāršās profesijās un atvieglotu to darba devēju ikdienu, kas izmisīgi meklē darbiniekus.

Tomēr jāteic, ka pēdējo divdesmit gadu laikā cilvēku attieksme ir strauji mainījusies uz labo pusi un sabiedrības tolerance kļuvusi lielāka. Lietas virzās uz priekšu, tajā skaitā arī Latvijā, un tas ir pozitīvi.”

Ir kur tiekties

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) vadītāja Liene Reine-Miteva, vērtējot, ko devis jaunais likums, atzīmē skaidrus spēles nosacījumus un kritērijus tam, kas tad īsti ir sociāls uzņēmums, atsijājot korporatīvo sociālo atbildību, labdarību un nevalstiskā sektora darbību.

“Juridiskā skaidrība dod iespēju tiem uzņēmumiem vai nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar sociālo problēmu risināšanu, formalizēt savu darbu, iegūt statusu, kā arī saņemt grantu savam biznesam. Papildus tas ir arī statusa, prestiža un piederības jautājums, lepošanās ar savu darbu,” stāsta asociācijas vadītāja, akcentējot, ka gads tomēr esot pārāk īss laika posms, lai izdarītu lielus spriedumus, taču vērojamas pozitīvas tendences.

“Šobrīd Latvijā reģistrēti 49 uzņēmumi, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Prieks, ka katru mēnesi reģistram pievienojas jauni uzņēmumi, taču, lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, kritiskā masa varētu būt apmēram 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā, kas nebāzētos tikai Rīgā.

Uzskatu, ka pasaule nekļūs par labāku vietu nākamajām paaudzēm, ja nebūs uzņēmēju, kas aizdomāsies par sava biznesa ietekmi un to, kā viņi var palīdzēt risināt konkrētas problēmas. Sociālās uzņēmējdarbības principus var piemērot ikviens bizness.

Tradicionālie uzņēmēji var iedvesmoties un mācīties no sociālajiem uzņēmējiem, kā savienot cēlu, nesavtīgu mērķu sasniegšanu ar biznesa pamatfunkciju – naudas pelnīšanu.”

To, ka vislielākā sociālo uzņēmumu daļa reģistrēta tieši Rīgā un Pierīgā, apstiprina arī “Providus” pētniece Agnese Frīdenberga.

Viņasprāt, tas ir tādēļ, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepts vēl nav pazīstams lielai sabiedrības daļai, it īpaši tajos reģionos, piemēram, Latgalē, kur novērojamas būtiskas un dažādas sociālās problēmas un to radītā spriedze.

Saistītie raksti

“Tikai stāstot un rādot labās prakses piemērus, sociālā uzņēmējdarbība varēs sasniegt tālākos Latvijas nostūrus un atradīs ilgtermiņa risinājumus dažādām sabiedrības problēmām – bezdarbam, izglītības kvalitātes jautājumiem, vides izaicinājumiem u. c.

Izglītošanas pasākumi jāveic Labklājības ministrijai kā atbildīgajai par politikas jomu un LSUA kā nozari pārstāvošai organizācijai. Uzskatu, ka Sociālā uzņēmuma likums ir labs sākums sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, dodot iespēju tikt oficiāli atzītiem un strādāt ar valsts un pašvaldību atbalstu.”

LA.lv
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Lieli riteņi mazām bedrēm? Kas dod riepām triecienizturību
1 diena
LA
LA.LV
Ekonomika
Noskaidrots, kas ir sportisko uzvaru pamatā
1 diena
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Daugavpils pusē izsolē nopērk īpašumu un pamatīgi “iekrīt” 4
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
No zemnieka sētas – līdz pasaules līmenim. LAD vadītājai – pēdējā darba diena
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Jānis Lūsis cīnās par savu dzīvību, ģimene aicina ziedot
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Rēzeknieši šorīt pārsteigti ar – 2,7 grādiem
58 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
Deputāti būs gatavi koriģēt novadu karti. Saruna ar Ināru Mūrnieci 2
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
“Bite” un “Tele2” izveido kopuzņēmumu “Centuria” 1
2 stundas