Latvijā
Sabiedrība

“Nu, glupais Andri!”, dīvainā ģimenīte Daugavpilī un spilgtākā “KPV LV” seja. “LA” nedēļas apskats0

Foto: LETA/Valsts policija

Cilvēks. Ne tikai filozofs, bet arī aktieris

“KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs ar negaidīti rosināto balsojumu par sava vietnieka Artusa Kaimiņa noņemšanu no amata signalizēja, ka divu aktieru teātris vienā partijā nav iespējams. Tieši Zakatistovs, kurš piedalās topošās valdības sarunās un komunicē ar presi, pēdējās nedēļās kļuvis par spilgtāko “KPV LV” seju, pat aizēnojot iepriekš labāk redzamos Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu. Ietekmi partijā viņam tomēr vēl nav izdevies pārņemt.

Aktiera Zakatistova spējas atklājās jau 2004. gadā, kad viņš, dzīvodams Kanādā, Latviešu vispārējos dziesmu svētkos Toronto komponistes Lolitas Ritmanes un Čikāgas slavenā “piecīša” Alberta Legzdiņa veidotajā mūziklā “Eslingena” ļoti profesionāli un asprātīgi nospēlēja spekulantu Fredi, kurš šiverē pa Eslingenas bēgļu nometni.

Bet ne mazāk talantīgais Artuss daudziem skatītājiem palicis atmiņā no Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Arī gudrinieks pārskatās”, kur viņš lieliski iejutās Glumora ādā, kurš ar savu nekaunību veiksmīgi prata apvest citus ap stūri, lai izsistos dzīvē.

Frakcijas balsojumā neviens no abiem virsroku neguva – balsis sadalījās puse uz pusi.

Zakatistovs slēgto balsojumu par Kaimiņa atstādināšanu no amata skaidroja diplomātiski – ar nepieciešamību nodrošināt frakcijas efektivitāti. Viņš pauda neapmierinātību, ka iekšējās partijas demokrātijas stiprināšana ir nokļuvusi “ziņu priekšplānā”.

Tiesa, nav jau tā, ka Kaimiņš galīgi neklausītu partijas ideologu Zakatistovu, jo viņš tomēr ar Otavas universitātē Kanādā iegūtajām zināšanām apgaismības filozofijā, kā arī lektora spējām pārmaiņu vadībā, profesionālajā ētikā un dažādu projektu vadībā, ir galvas tiesu pārāks. Tomēr Zakatistovam nebūs viegli savaldīt spuraino Kaimiņu, un ne tikai viņu, laikā, kad notiek partijas šķelšanās un aug Kariņa valdības neatbalstītāju pulks. Līdz šim Saeimā nav bijusi sastopama kombinācija – deputāts, aktieris un filozofs vienā personā. Zakatistovs ir vienīgais, tāpēc var gaidīt arī vēlētājiem pavisam negaidītus pavērsienus procesā, ko “KPV LV” frakcijas vadītājs dēvē par “izaugsmi caur sāpēm”.

Darījums. Dīvainā “ģimenīte” Daugavpilī

Pavirši skatoties, notikumi Daugavpilī, kur nupat par mēru atkal kļuvis “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš, atgādina kaut kādu meksikāņu “ziepju operu”. Vispirms kādam pārim (Elksniņš+Eigims) izveidojas attiecības, bet drīz vien tajās iejaucas trešais (Lāčplēsis), seko krāpšanas aina (Eigims+Lāčplēsis), savstarpēji pārmetumi un apvainojumi, tomēr “veca mīlestība nerūs” un beigās senie mīlnieki (Elk­sniņš+Eigims) atkal ir kopā.

Tomēr ar romantiku šim stāstam nav nekā kopēja – tikai salts politisks aprēķins. Riharda Eigima vadītā “Mūsu partija” ar savām balsīm aizvadītajā ceturtdienā gan palīdzēja Elksniņam atgriezties pie varas, tomēr pats Eigims savu balsošanas biļetenu simboliski sabojāja. Arī koalīcija pilsētas domē neesot izveidota, un, kā atzinis pats jaunais mērs, viņš nevarot rēķināties ar balsu vairākumu.

Darījuma pamatā ir vēlme izvairīties no domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām, jo pagājušajā nedēļā šis scenārijs izskatījās ļoti reāls. Tieši Eigims un viņa partija ir tie, kas visvairāk nevēlas jaunas vēlēšanas, kamēr Jāņa Lāčplēša pārstāvētajai Latgales partijai un arī “Saskaņai” pret to nav iebildumu. Pagaidām šis variants ir atlikts un tā nu Daugavpils domē izveidojies kārtējais savdabīgais “kopdzīves” modelis.

Pārsteigums. Kokneses kokaīna piecīši

Kokaīna briketes bija sapakotas Ekvadoras banānu kastēs.
Foto: Valsts policija

“Nu glupais Andri! Ļaudis saka – viņam tiešām kāpurķēdes ir pārbraukušas pāri!” Tā kaimiņa rīcību vērtēja kāda Kokneses novada iedzīvotāja “Bez tabu” žurnālistam, kurš pagājšnedēļ bija aizbraucis uz Koknesi uzklausīt vietējo iedzīvotāju “šoku par novada pēkšņo nokļūšanu narkobiznesa rekordistu vidū” un ko viņu “radinieki un paziņas par to runā”. Un runā un raksta ne tikai Koknesē un Rīgā, bet visā Latvijā un Ekvadorā. Proti, par Kokneses novadā uzieto divu tonnu kokaīna kravu apmēram 65 miljonu eiro vērtībā. Aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, no kuriem trīs apcietināti. Latvijas policija detaļās neieslīgst, bet bildi kopā mēģina lipināt mediji.

Ekvadoras policija vēsta, ka Kokneses saimniecība kalpojusi kā “loģistikas centrs” narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Ekvadorieši nosaukuši arī aizturēto vārdus – Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V. Latvijas žurnālisti sazīmēja iespējamos vainīgos. Aģentūra LETA ziņoja, ka aizturēto vidū ir Andris Elsts un Edgars Elsts. Laikraksts “Staburags” vēstīja, ka narkotiku krava atsavināta vecajā fermā “Mazkārkli”. Tur saimnieko A. Elsts. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris aģentūrai LETA stāstījis, ka uzņēmums ir saistīts ar autosportu, un arī vietā, kur narkotiskās vielas atklātas, atradies autoserviss. Iespējams, īpašnieks ēku iznomājis citiem.

Telekompānija LNT iztaujāja vienu no lietā aizturētajiem – Imantu Bungu. Kā izriet no Ekvadoras likumsargu paziņojuma, viņš esot pildījis fermas apsarga lomu. Bet Imants LNT teic, ka tikai apkurinājis saimniecību, izlīdzot paziņam, bijušajam klasesbiedram Andrim Elstam, kuram saimniecība pieder. Par narkotikām neko neesot zinājis: “Es tur vispār neko nezinu, ne es tās kastes biju redzējis, nekā. Mēs jau tikai strādnieki. Bet ej nu tagad taisnojies…” I. Bunga pieļauj, ka arī A. Elsts neko nav nojautis. Visticamāk, esot izpalīdzējis senam paziņam Agrim Vaivodam, kurš arī ir starp aizturētajiem. “Ar viņa firmas mašīnu vesta prece, viņš tur bija dispečers. Pārvadājumu firma. Viņi pa visu Eiropu brauc. Es nezinu, viņi zināja vai ne, kas tajās kastēs ir iekšā. Bet fakts ir tāds,” teicis I. Bunga.

Savukārt portāls “jauns.lv” vēsta, ka vēl viens no aizturētajiem, iespējams, ir Jānis Skrābāns, Aizkraukles pusē labi zināms uzņēmējs un makšķernieks. Viņam pieder loģistikas kompānija “JS Productions”, kur strādā arī minētais A. Vaivods, kā arī citi uzņēmumi, kas piedāvā arī transporta un ekspedīcijas pakalpojumus.

Mācība. Kas nemācās, tam nebūs ēst?

Vai tiešām brīvpusdienas jādod tikai tiem bērniem, kuri labi mācās? Nesekmīgajiem jau tā grūti, bet nu vēl ir risks palikt bez pusdienām… Tādas bažas un jautājumus sociālajos tīklos pagājšnedēļ izteica tie, kuri sašutuši par Krimuldas novada domes praksi piešķirt brīvpusdienas tiem, kuru vidējais vērtējums nav zemāks par 7,5 ballēm.

Sašutums bija tāds, it kā Krimuldā brīvpusdienas būtu tikai teicamniekiem un tā sauktajiem “labiniekiem”. Patiesībā bezmaksas pusdienas ēd arī maznodrošināto un trūcīgo, kā arī daudzbērnu ģimeņu bērni, pat ja nav iekļuvuši “labiniekos”.

Tomēr šis gadījums liek domāt plašāk par to, kā motivēt bērnus mācīties. Vai pusdienas var būt apbalvojums? Ja jā, tad neko labu tas par mūsu valstī dzīvojošo ģimeņu materiālo situāciju nepasaka. Vai ar pusdienām var sagādāt bērnam prieku? Ja tās ir parastas skolas pusdienas, tad daudzmaz nodrošinātas ģimenes bērnam šāda balva nekādu milzīgo sajūsmu neraisīs. Drīzāk tas ir apbalvojums vecākiem, jo viņi naudu, ko citādi tērētu bērna pusdienām, var izmantot kur citur.

Varētu jau ieteikt pašvaldībai mācību gada beigās tieši čaklākajiem bērniem uzdāvināt kādu jauku ekskursiju. Tas noteikti iepriecinātu daudz vairāk, jo pusdienas tomēr ir pamatvajadzība, kas jāsaņem jebkurā gadījumā. Taču arī par šādu balvu pašvaldību varētu kritizēt: varbūt jāapbalvo nevis tie, kam augstākas atzīmes, bet tie, kas mācību gada laikā sasnieguši labāko progresu, varbūt ekskursijā jāved tieši tie, kuri slikti mācās, jo viņi varētu būt no nelabvēlīgām ģimenēm un neko labu dzīvē nav redzējuši.

Šķiet, ka vienmēr, kad kāds kaut ko saņems, bet cits ne, izskanēs pārmetumi par negodīgu labumu sadali. Un pat tad, ja kaut ko saņems visi, atradīsies kāds, kas pateiks, ka visiem tas nemaz nav vajadzīgs.

Pagājušās nedēļas mācība Krimuldas pašvaldībai, visticamāk, bijusi tāda: visiem labs nekad nebūsi. Attiecībā uz bērnu žēlotājiem jāsaka: cerams, ka citreiz, pirms sākt gaudu dziesmas, viņi izlasīs ne tikai vienu lēmumu, bet paraudzīsies uz attiecīgās pašvaldības vai citas iestādes darbību kopumā.
Lasiet rakstu šeit: “Nesekmīgajiem bērniem būs mazākas porcijas?”

Kauns. Čaka bedres

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pie krunkaina, plaisājoša asfalta un pat prāvām bedrēm rīdzinieki jau tā kā būtu pieraduši. Temats aktualizējas vien tad, kad kāds ritenis tiek sasists centra maģistrālēs.

Vai varam te ko ātri saglābt? Tā jautājām vairākiem ceļu būves un remontu speciālistiem. Un atbildes ir ar gauži trūcīgu optimisma devu. Nevaram. Ir gan virkne caurumu lāpīšanas tehnoloģiju, kuras sausākajās dienās šeit būtu piemērotas. Bet klimats staigā pāri nulles atzīmei pat vairākas reizes diennaktī, izžāvētās lāpāmās vietas atkal saslapina, salāpīto tūlīt sasaldē un atkal saplēš. Piedevām tāda šaurība un satiksmes intensitāte kā Čaka ielā neļauj remontos izmantot smagāku, jaudīgāku tehniku, kas neizbēgami radītu sastrēgumus. Un daudzviet te bedres veidojas nevis stingrā, stabilā asfaltā, bet desmitiem metru garos iesēdumu, nu jau kapitālu sabrukumu posmos, kuros lielāko caurumu pielāpīšana būtu vienkārši smieklīga.

Tādēļ šoziem krasi labāk te nekļūs. Atliek atzīt, ka Eiropas līmeņa komforta gribētājiem vispirms jāgaida Rīgas domes tikai tagad izsludinātā iepirkumu konkursa rezultāti (pieteikumi līdz 8. februārim), tad projektēšana, saskaņošana un tā joprojām, kam sekos Čaka ielas kapitāls remonts. Nez vai pat līdz nākamajai ziemai pabeidzams.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Linda Rasa, Ilze Kuzmina, Atis Jansons

LA.lv