Latvijā
Sabiedrība

Vasaras negaiss, vārdā Toms un kurš bloķēja mobilos sakarus? “LA” nedēļas apskats 3

Cilvēks. Vasaras negaiss, vārdā Toms

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ar jaukas atvasaras iestāšanos pagājušajā nedēļā aizvadījām vienu no drēgnākajām un slapjākajām vasarām mūsu mūžā. Kamēr cilvēki laika ziņās gaidīja “sauli” un “karstumu”, meteorologi atvēsināja. “Visu vasaru ir slikta prognoze. Jāsāk meklēt vainīgos. Piedāvāju parlamentārās izmeklēšanas komisiju, bet vainīgais – Bricis,” ironizējot aicināja jurists Aivars Borovkovs. Taču katrā jokā daļa patiesības. Populārais laikapstākļu pētnieks un laika prognozētājs Toms Bricis sadzīvo ar domu, ka cilvēki no meteorologa gaida ne tikai precīzu prognozi, bet arī labāku laiku: “Gatavojot pro-gnozes, par to bieži domāju, cik ļoti cilvēki būs priecīgi vai vīlušies. Bet mainīt neko nevaru. Turklāt visi nekad nebūs apmierināti. Ir reizes, kad radio ar prieku paziņoju, ka laukos beidzot līs ilgi gaidītais lietus, saņemu pārmetumus no pilsētniekiem, kā es par lietainu laiku varu stāstīt ar prieku. Savukārt reizēs, kad valda sausums un stāstu, ka arī turpmākās dienas būs piemērotas atpūtai pie jūras, laucinieki pārmet, ka laiks viņu dārziem ir postošs un nedrīkst ar prieku stāstīt par saulainu laiku.” Vēstot par nepatīkamu laiku, viņš cenšoties būt detalizēts un uzsvērt riskus. Galvenais esot skaidrot tā, lai ir pēc iespējas mazāk vietas pārpratumiem un interpretācijām.

Tomēr to netrūkst. Nupat kāds kungs Latvijas Radio uzstājīgi prasīja nelaist Brici pie vārda, jo, kad viņš prognozē lietu, vienmēr spīdot saule. “Skaidrs, ka prognozes bieži ir vairāk vai mazāk kļūdainas un faktiski katru dienu arī veicu iepriekšējo pro-gnožu analīzi, kas un kāpēc nav piepildījies,” skaidro Toms. Pret kritiku viņš cenšoties būt kritisks, izvērtējot, vai pārmetums ir pamatots vai bal-stīts emocijās. Diemžēl biežāk esot otrais variants. No otras puses, meteorologs bauda arī pārliecinošu uzticību, ko apliecina kāds kuriozs. Vēl strādājot ziņu aģentūrā BNS, Tomam nācies kļūdīties, izlaižot burtu vārdā “migla”. Pat daudzu portālu redaktori nav uzdrošinājušies kļūdu labot un tālāk izplatījuši vēstījumu, ka “redzamība migā samazinājusies līdz 100 metriem”.

Aizvadītās nedēļas sākumā Latviju mērcēja ciklons “Tomass”. Bet kādai dabas parādībai varētu piešķirt Toma vārdu? “Es teiktu, ka esmu vasaras negaiss, kas nāk apliet izkaltušos dārzus, bet dažreiz vai nu salej par daudz, vai vispār aizšauj garām,” smej Toms.

Darījums. Pulkstenēšana

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājšnedēļ par svētuma zaimošanu pie sirds ķēra gan KP6, gan VVF fani. Kurš uzdrošinās publiski jautāt, kāpēc valstij jāmaksā par Kristapa Porziņģa apdrošināšanu un kāpēc Vaira Vīķe-Freiberga nav samaksājusi par pulksteni?! Laikrādis, par ko ir runa, nebija kāda “sasodītā Tomariņu grabaža”, ko “Ezera sonātē” ar krāsns kruķi sadauzīja Lilita Ozoliņa, bet Šveices firmas “Rado” rokas pulkstenis, kas prezidentei ticis uzdāvināts 2000. gadā kā laikraksta “Čas” velte lasītāju aptaujas “Gada cilvēks” uzvarētājai un vēlāk novērtēts uz 600 latiem. Publicists Lato Lapsa pagājšnedēļ izvilka gaismā jaunus faktus par deviņus gadus vecu “darījumu” – bijušais Valsts prezidentes kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško KNAB šopavasar liecinājis, ka Vīķe-Freiberga, atstājot prezidentes amatu, nav izpirkusi šo viņai kā amatpersonai dāvināto pulksteni, bet to piesavinājusies. Stāsts piņķerīgs un garš (pulksteni norakstīja, bet eksprezidente to paturēja; gadu vēlāk V. Vīķes-Freibergas bijušie padotie organizējuši jauna, “tīra” pulksteņa iegādi, lai paglābtu eksprezidenti un sevi no publiska kauna un kriminālvajāšanas), taču, ja atbilst patiesībai J. Ruško teiktais, tad iznāk, ka Vīķe-Freiberga uzšķaudījusi principam “Viens likums viena taisnība visiem”. “Kā var mācīt citus dzīvot, runāt par godīgumu, varenumu un diženumu un tajā pašā laikā mēģināt kampt visu, ko vien var pakampt?” jautāja L. Lapsa. Sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Lapiņš tviterī rakstīja: “Būtu Šlesers vai Šķēle aiznesis valsts pulksteni, kā visi aurotu. Bet tagad kaunīgi nodur actiņas un paklusē. [..] Mani vienmēr ir mulsinājuši cilvēki, kas saka, ka zagt drīkst, ja vien var atrast kādu, kas nozadzis vairāk.” Cits tvitera lietotājs, vārdā Arnis, gan prātīgi aizrāda: “Par VVF pulksteni teikt, ka tas nozagts no valsts, ir stiprs pārspīlējums. Bet par melošanu VVF gan ir pelnījusi sodu.”

V. Vīķe-Freiberga J. Ruško teikto nav komentējusi, bet L. Lapsa vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, apstrīdot KNAB lēmumu nesākt kriminālprocesu noilguma dēļ.

Izgāšanās. Dārgākais skaitītājs Rīgas ielās

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

7400 eiro dienā par kavēšanos ar Brīvības ielas remontu. “Par divām dienām kopā sanāk jau 14 800 eiro. Par nedēļu būs 51 800 eiro. Ja kavēs divas nedēļas – 103 600 eiro. Matemātika vienkārša,” tā soda naudu, kas uzlikta būvfirmai AS “A.C.B.”, sociālajos tīklos skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Dāvja Serdāna, “A.C.B.” projektu vadītāja, norādītie iepriekš neparedzētie šķēršļi, par kuriem kā projekta izpildītāji nebijām informēti. Pirmkārt, komunikācijas darbu apjoms un termiņi netika līgumā minēti. Bet gan “Rīgas ūdens”, gan “Sadales tīkls”, gan “Lattelecom” veica savus darbus vieni pēc otra, un “A.C.B.” gaidīja. Betona bruģakmens vienīgais ražotājs Latvijā bija apstājies. Papildus pieprasīta gan valč-betona ieklāšana pieturvietās, gan lietus ūdens noteku izbūve. Atklāts divreiz vairāk pagrabu lūku. Taču Satiksmes departaments neuzskatīja šos argumentus par pietiekamiem, lai pagarinātu termiņu. 27. septembris un 30. septembris vēl lielai daļai uzņēmumu ir būvdarbu izpildes beigu termiņš. Arī viņiem tiks aprēķinātas soda naudas par kavējumu. Šāda Rīgas mēra rīcībspēja rīdziniekus varētu priecēt, ja neliktu aizdomāties par darbu plānošanu no pasūtītāja puses. Kad darbi Rīgas ielās tika sākti, ceļu būves sezona bija jau pusē. Vai tiešām pašvaldību vēlēšanas bija pietiekams iemesls, lai būvniekus iespiestu neizpildāmi īsos termiņos?

Noslēpums. Kurš bloķēja mobilos sakarus?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Neilgi pirms Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2017” “LMT” klientu rokās mobilais telefons Ziemeļkurzemē bija kluss. Tas nespēja savienoties ar tuvāko torni. Traucējumi radiofrekvenču diapazonā gadās laiku pa laikam. To izcelsmes noteikšana ir VAS “Elektroniskie sakari” ziņā, un tam ir mērierīces Ventspilī. Radiofrekvenču pārvaldnieks “LA” apliecina, ka “konstatēto traucējumu mobilo sakaru tīklos avots bija jūrā – to uzrādīja frekvenču spektra monitoringa speciālistu rīcībā esošās mēriekārtas. Iekārtas fiksēja arī traucējuma avota pārvietošanos. Lai vēl precīzāk noteiktu, no kuras vietas vai objekta jūrā rodas identificētie traucējumi, būtu nepieciešams šai vietai tuvoties ar kādu peldlīdzekli vai lidaparātu.” Datums, kurā konstatēti traucējumi, sakrīt ar NBS “Twitter” publicēto ziņu, ka 12 jūras jūdžu attālumā no teritoriālajiem ūdeņiem jūras bruņotie spēki 31. augusta rītā identificēja Krievijas bruņoto spēku “Alpinist” klases izlūkkuģi. Baltijas jūras flotē ir divi šādi kuģi “Syzran” un “Zhigulevsk” (attēlā). Teorētiski ir iespējams traucēt sakarus visā Latvijā, bet praktiski – nē, atzīst VAS “Elektroniskie sakari” eksperti. No kuģa nevar nobloķēt sakarus visā Latvijā (tad raidītāji jāizvieto visā valsts teritorijā), un nevar nobloķēt vienlaikus visās frekvencēs, taču šāds mēģinājums parāda, ka mobilos sakarus pierobežā var traucēt. Mēģinājums notika tajā pašā mēnesī, kad VAS “Elektroniskie sakari” noslēdza vienošanos ar Krieviju par mobilo sakaru tīklu izvēršanu valstu pierobežā, tajā skaitā minētajā 900. frekvencē. “Ja kaut ko bloķē, arī tas ir signāls, ka kaut kas notiek,” secina “LMT” prezidents Juris Binde. “Sakaru diversifikācija un sakaru kanālu diversifikācija ir tā, kas var nodrošināt zināmu drošību, un tas mums valstī ir,” viņš secina.

Veiksme. Diplomāti piedzīvo “dzīves labākos mirkļus”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Labākajiem jūsu dzīves brīžiem” – skan Gruzijas tūrisma oficiālais sauklis. Tieši šajā zemē vīna sezonas pilnbriedā Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) pagājušonedēļ rīkoja apmācības par Šengenas vīzu izsniegšanu. Uz Gruziju devās Latvijas ārlietu dienesta konsulārā dienesta darbinieki no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Gruzijas, Indijas, Ķīnas un citām valstīm. Pasākumā piedalījās arī ĀM Konsulārā departamenta un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Datu valsts inspekcijas pārstāvji. Kopumā – 41 amatpersona. ĀM preses sekretāra vietniece Vita Dobele informēja, ka apmācību vieta izvēlēta, ņemot vērā izsniegto vīzu apjomu, nelegālās imigrācijas riskus un citus aspektus. “Minētais projekts neparedz “izklaides aktivitātes”. Projektā stingri noteikts mācību ilgums – divas dienas. Mācības notiek pilnas darba dienas, maksimāli aptverot Šengenas tiesību kopumu,” skaidroja V. Dobele. Mācības rīko ĀM, izmantojot ES Iekšējā drošības fonda finansiālu atbalstu. No šā gada līdz 2019. gadam apmācībām kopumā tiks tērēti 230 292 eiro, no kuriem fonda līdzekļi veido 172 718 eiro, bet no Latvijas budžeta tiek segti 57 573 eiro. Tomēr nevar noliegt, ka diplomātiem veicas, jo pēc saspringtajām apmācībām vakarā viņi varēs baudīt izslavēto gruzīnu viesmīlību – labu vīnu un gruzīnu virtuvi. Turklāt seminārs veiksmīgi ieplānots tieši ceturtdien un piektdien, tāpēc ir iespēja komandējumu pagarināt uz brīvdienu rēķina. Veiksme šādai Latvijas ārlietu dienesta izvēlei ir arī Gruzijas tūrisma industrijai. Tas palīdzēs ar ES un Latvijas naudu “sildīt” Gruzijas ekonomiku. Šādi semināri dažādās valstīs tiekot rīkoti jau kopš 2005. gada. Nākamgad apmācības notikšot Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā, bet 2019. gadā – Sanktpēterburgā Krievijā. Kam varbūt žēl – Latvijas restorānu darbiniekiem.

 

Sagatavojuši: Guntis Ščerbinskis, Linda Rasa, Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars, Ģirts Vikmanis

LA.lv