Čingishana gars joprojām dzīvs. Krāšņa “LA” reportāža 1
Austrumnieki par dzīvesbiedres formu teic, ka sievai jāspēj aizpildīt gulta. Tieši šo teicienu atceros, skatoties uz Čingishana pieminekli virs kāpnēm uz prezidenta pili – viņš pilnībā aizņem troni. Viņš ir visu laiku ievērojamākais mongolis, viņa vārdā nosaukta lidosta, Ulanbatoras centrālais laukums, viņa seja raugās no tugriku banknotēm, alkohola pudelēm un konfekšu papīriņiem, un ar viņa vārdu mongoļi cenšas ārstēt mazas tautas mazvērtības kompleksu. Viņu dēvē par “visu mongoļu tēvu”.
Čingishans tur netiek uztverts kā nežēlīgs citu tautu izkāvējs, kurš izveidojis pasaulē lielāko sauszemes impēriju, bet gan kā gudrs, izglītību nesošs tautas apvienotājs, kurš ar izglītību un disciplīnu spējis sasniegt lielus mērķus. Viņš ieviesa mongoļu valodas rakstību, bija tolerants pret visām reliģijām. Viņa kults galvaspilsētā valda ik uz soļa, patriotiskās audzināšanas nolūkos par viņu daudzina jau no skolas sola. Lepnums sēž mongoļos tik ļoti, ka viņi vismaz zirga mugurā sēž kā uzvarētāji.
Ar bezierunu, pašmērķīgas, eiropieša uztverē nejēdzīgas disciplīnas pieprasīšanu prezidenta vizītes laikā saskāros arī es kā žurnālists, kurš sekoja prezidenta Andra Bērziņa oficiālajai vizītei Mongolijā. Piektdien kopā ar prezidentu mums visiem – oficiālajai delegācijai, uzņēmējiem un žurnālistiem – bija iespēja iepazīties ar mongoļu dzīves veidu nacionālajā parkā “Terelj”, dodoties 66 kilometrus pa bedrainu asfaltu no Ulanbatoras.
Lielākā daļa dzīvo jurtās
Jurta ir tradicionālais mongoļu mājoklis, un tajās dzīvo tautas lielākā, nebūt ne vienmēr trūcīgākā, daļa. Arī Mongolijas valsts prezidents Cahjagīns Elbegdordžs mūsu prezidentu Andri Bērziņu uzņēma greznā jurtā, kas atrodas viņa pils piektajā stāvā. Uz zāles griestiem – debesu gleznojums, bet vidū – jurta. Jurta ir tjurku izcelsmes vārds mājas apzīmēšanai, paši mongoļi savējo sauc par geru. Koka karkass no abām pusēm apvilkts ar aitas vilnas filca audumu. Tai jābūt izjaucamai pusstundā, pārvedamai ar diviem zirgiem un atkal saliekamai divās trīs stundās. Kā mongoļi pārcieš temperatūras svārstības no -35 ºC līdz +40 ºC? Ziemā iekšpusē izplāj vēl divus filca slāņus. Gaiss starp audumiem, gluži kā termosā, ir vienīgais siltumizolators. Raugoties uz jaunajām kvadrātveida jaunbūvēm, nekur neizdevās ieraudzīt siltināmos materiālus, kas liekas nepiedodami vieglprātīgi miljonu pilsētā, kur te karsts, te auksts. No jurtas apaļās formas šodienas Ulanbatorā ietekmējusies arī mūsdienu arhitektūra, iezīmējot ieapaļas formas modernajās jaunbūvēs.
Jurtai vidū krāsniņa, ko ganībās kurina ar kaltētiem zirgu mēsliem, pilsētā – ar oglēm vai malku. No jurtas apaļā jumta izslienas melns caurules gals – skurstenis. Galds ar televizoru uz tā, pie ārsienas piesliets satelītšķīvis. Gar sienām gultas atkarībā no ģimenes lieluma. Jurta vietējiem maksājot ap 750 eiro jeb nepilnus divus miljonus tugriku. Bet ārzemniekiem līdzvešanai tiek pārdotas saliekamās – tādas, ko pusstundā var salikt un ievietot sedanā, – sākot no 1800 eiro. Ievēroju, ka daudzviet jurtas ir blakus lauku viesnīcām un tiek izīrētas kā vasaras mājas tūristiem. Ja vēlaties padzīvot gerā, nopērciet lidmašīnas biļeti un uz priekšu – pēc Latvijas vizītes Mongolijā vīzas no Jāņiem vairs nav vajadzīgas.
Dalailamas zeme
Pirms simts gadiem Mongolijā bija ap 750 klosteru un 115 tūkstoši mūku – katrs trešais mongoļu vīrietis. Arī tagad daudzi dodas uz klosteriem, lai izvairītos no karadienesta. Staļina represijās tika nogalināti 18 tūkstoši lamas, pēc kā mūku skaits no 100 tūkstošiem saruka līdz 110 (1990. gadā). Gangana klosteris Ulanbatorā (attēlā augšā) ir izņēmums, kurš pārdzīvojis grautiņus. Tagad tas ir kļuvis par ievērojamāko lūgšanu vietu un baložu barotavu Tibetas budistiem. Dalailama ir viņu garīgais līderis. Pēc tautas skaitīšanas par budistiem sevi atzina 53%, par neticīgajiem – 38%.
Zirga mugurā kopš bērnības
Uz zirgiem mongoļu puikas ir no mazotnes, jābilst, ka zirdziņi ir mazāki nekā pie mums. Tāpēc nebija pārsteiguma, ka šo disciplīnu mums demonstrēja pamatskolas zēni. Ir noteikta gara, taisna distance, kuras finiša līnija – karogs – ir svētku dalībnieku acu priekšā. Vicinot rokas, ar saucieniem uzmundrinādami zirgus, bez sedliem mugurā auļo puikas un meitenes. Īstajos svētkos mongoļi zirga mugurā izpildot arī dažādus trikus. Jājot garām cenšas pacelt dažādus zemē noliktus priekšmetus. Visi cenšoties līdzināties leģendu apvītajam kareivim Damdinam Suhebatoram, kurš auļojot pacēlis zemē izkaisītas monētas.
Starp Krieviju un Ķīnu
Mongoļiem bija Čingishana ieviestā uiguru rakstība, taču padomju režīms piespieda vārdus atveidot kirilicā. Mongolijā var izlasīt šos tjurku vārdus, bet neko nevar saprast. Skolās pamazām sāk mācīt veco šriftu, bet tas neieviešas, jo to nepārzina ne vecie ļaudis, ne arī ierēdniecība.
Automašīnas brauc pa labo pusi, bet ļoti daudzām, varbūt pat vairākumam, arī stūre labajā pusē. Tas Dienvidkorejas dēļ, kurp desmitiem tūkstošu mongoļu brauc peļņā.
Veikalos daudz krievu ražojumu, taču ielas malās daudz lētākie ķīniešu ražojumi, kurus uzņēmīgākie iepērk robežpilsētā. Priecē, ka augstskolas izlaiduma dienā visām meitenēm ir moderni kostīmi ar nacionāla tērpa detaļām – atlocēm, izšuvumiem, jostām.
Zirga gaļas zupa
Mongoļu virtuves tradīcijas izriet no kontinentālā klimata, garajām ziemām. Ceļotāju ēdienkartē piens, gaļa un dzīvnieku tauki, bet dārzeņi un garšvielas reti. Zirga gaļas zupa ar sīpoliem un ķiplokiem, ko notiesāju, bija garšīga, tikai zirga gaļa sīksta. Nākamajā dienā, šķiet, jaka gaļa zupā jau bija mīkstāka – kā nekā speciāli tam audzēta.
No krievu puses nāk pelmeņi, ko še sauc “buuz”, tomēr tie atšķiras pēc formas, var būt pildīti ar dārzeņiem. Ar tvaicētas pelmeņu mīklas plānas pankūkas pārvalku saņēmu jēra gaļas ēdienu.
Nacionālā trīscīņa
Lielākie nacionālie svētki ir Nādam. Tie notiek katrā pilsētā un ciemā brīvā dabā trīs dienas no 11. līdz 13. jūlijam. Vīrieši sacenšas brīvajā cīņā, loka šaušanā un jāšanā. Reiz cīņā esot piedalījusies pārģērbusies sieviete, un kopš tā laika vīri laužas puskaili, vienās apakšbiksēs. Spēkošanās notiek, kamēr viens ir nolikts uz lāpstiņām, bet visjautrākā ir gailim līdzīgā dižošanās pirms un pēc cīņas. Sekundants seko savam cīnītājiem ar viņa cepuri rokā.
Vecie mongoļi sacenšas “šagā”, ar knipi mēģinot aizsist aitas locītavu kauliņu mērķī pāris pēdas tālāk.
Pasaules aukstākā galvaspilsēta
Kad izbaudīju 29 ºC grādu svelmi, to vieglāk pārcietu nekā Latvijā. To var salīdzināt ar tradicionālo pirti. 60 grādi ir karstums tad, kad uzmet garu. Mums visas trīs dienas bija saulainas, un tādas tās ir 257 reizes gadā. Jūnija karstajās dienās neticams liekas fakts, ka Ulanbatora ir pasaules aukstākā galvaspilsēta – gada vidējā temperatūra ir 0 °C, jo tā ir augstu kalnos. Ziemā toties sals sasniedz -30 ºC.
Mongoļu bagātība ir jurta un ganāmpulks. Pirms četriem gadiem valstī nosala vairāk nekā piektdaļa mājlopu – ap 10 miljonu. Toziem daudzi lopkopji ar jurtām pārcēlās uz pilsētu.
Tēja ar sāli
Tā kā Čingishans bija Zīda ceļa veidotājs, gribēju tai pusē ieraudzīt vēsturiskā Zīda ceļa atzaru. Tagadējās Mongolijas teritorijā bija Tējas ceļš, kurā ik pa 30 km bija stacijas, kuru apkalpošanā tika iesaistītas uzticamākās ģimenes. Šis ceļš gāja arī caur Urgu – tagadējo Ulanbatoru. Tējnīcas ceļa malā joprojām ir. Mongoļiem dzeršana neesot tik ceremoniāla kā kaimiņiem, taču viņi konsekventi dzer tikai zaļo tēju ar sāli.
