Ekonomika
Darbs

Darbs ir, bet nav kas strādā 16


Foto – Shutterstock
Foto – Shutterstock
Foto – Shutterstock

“Ar nožēlu jāteic, ka ar visu veidu darbaspēku būvniecībā ir nopietnas problēmas. Atsevišķās būvniecības specialitātēs šogad hroniski trūkst gan tehnisko vadītāju, gan profesionālu strādnieku,” signalizē Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka šobrīd Latvijā ir 12 636 brīvas darba vietas, kas ir divreiz vairāk nekā pērn. Vislielākais deficīts ir kvalificētu strādnieku un amatnieku nozarēs. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus, kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā.

Ārvalstnieku piesaiste Latvijas darba tirgum izraisa strīdus un pretējas nostājas. No vienas puses, Ekonomikas ministrija (EM) vēlas ieviest atvieglojumus zilās kartes saņemšanai, lai risinātu augsti kvalificēto darbinieku trūkuma pro­blēmu. No otras – Nacionālā apvienība (NA) norāda, ka ir jāvērš lielāka uzmanība emigrējošo tautiešu atgriešanai mājās. Uzsverot, ka jauno noteikumu dēļ tiks izspiesti vietējie iedzīvotāji, kas vainagosies ar ukraiņu, baltkrievu un krievu pieplūdumu.

 

Akūti nepieciešams papildspēks

Izskatot sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēku trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti augsti kvalificēti ārzemnieki, Ministru kabineta komiteja nolēma pagaidām to neapstiprināt, bet turpināt diskusijas. To laikā būs jānovērš saraksta nepilnības un jāmeklē risinājums arī mazāk kvalificēta darbaspēka piesaistei no ārvalstīm.

Sarakstā, kas paredzēts ārzemniekiem, kuri pieprasa tiesības uz nodarbinātību Latvijā, un viņu darba devējiem, iekļautas 303 profesijas. Ķīmiķi, būvinženieri, programmētāji, specialitāšu ārsti, finanšu analītiķi u. c. Šis esot īstermiņa plāns, kas paredzēts, lai mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi. Īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un informācijas, komunikācijas tehnoloģijas. EM šiem viesstrādniekiem vēlas atvieglot prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai jeb, runājot vienkāršāk, – atvieglot zilās kartes (termiņuzturēšanās atļaujas) iegūšanas procesu. EM veica analīzi un komersantu aptaujas, kas iezīmēja darbinieku deficītu visdažādākajās sfērās.

“Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) ir uzsākusi darbu ar visiem Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Celtniecības koledžas studentiem, kas skolu absolvējuši pēdējos piecos gados. Šā gada 1. decembrī pulcināsim visu Latvijas ar būvniecību saistīto iestāžu vadītājus uz kopīgu diskusiju ar situācijas aktualizēšanai paredzēta dokumenta pieņemšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ārzemju darbaspēka ienākšana Latvijā būvniecības specialitātēs, kurās tiešām pašlaik to nepietiek, ir ļoti aktuāla,” kritisko situāciju iezīmē Mārtiņš Straume.

 

Nevēlas, lai strādā mazkvalificēti ārzemnieki

Saskaņā ar EM prognozēm, bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus, kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā.

Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā tika izskatīts šis jautājums, visas ministrijas bez būtiskiem iebildumiem pauda atbalstu EM priekšlikuma tālākai virzībai, izņemot Nacionālās apvienības politiķu vadītās ministrijas – Tieslietu ministriju (TM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). To pārstāvji norādīja, ka EM noteikumu projekta anotācijā jāietver statistiski dati par katru no sarakstā ietvertajām profesijām, kas apliecina, ka darbinieku attiecīgajā nozarē patiešām trūkst un ka ārzemnieku piesaiste Latvijas ekonomikai patiesi ir stratēģiski nozīmīga. Tas tika izdarīts, tomēr vienprātība netika rasta.

“TM un VARAM iebildumi ir tikuši ņemti vērā un iestrādāti EM piedāvātajā profesiju sarakstā un projekta anotācijā. Šobrīd problēma ir cita – vairākas lobistu organizācijas vēlas sarakstā iekļaut atsevišķas mazkvalificētas profesijas, kuras neatbilst EM izvirzītajiem kritērijiem. Pirmkārt, darbaspēka deficīts attiecīgajā profesijā, otrkārt, alga augstāka nekā vidēji valstī. Un, treškārt, profesija prasa augstāko izglītību. Ar EM mums par to domstarpību šobrīd nav,” savu skatījumu pauž TM parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks. Uz jautājumu, vai profesiju saraksts netika apstiprināts tieši tādēļ, ka nav viennozīmīga viedokļa attiecībā pret mazāk kvalificētajām profesijām, J. Iesalnieks atbild: “Tieši tā. NA neiebilst augstas klases speciālistu piesaistei vietās, kur to akūti trūkst, taču attiecībā uz mazkvalificētiem viesstrādniekiem darīsim visu iespējamo, lai to nepieļautu. Tas NA ir ļoti principiāls jautājums.”

 

Nedrīkst apdalīt latviešus

VARAM uzskata, ka Latvijas lielākā problēma ir salīdzinoši zemā vidējā darba samaksa un latviešu masveida aizbraukšana, kas EK būtu jārisina visupirms. “Formulējums, ka VARAM un TM iebildumu dēļ tika nobremzēta regulējuma apstiprināšana, nav īsti korekts. EM izteicām savu viedokli un iebildumus, tādēļ sākotnējā dokumenta versija tika pārstrādāta. Tomēr joprojām pastāv kvalitātes risks. Ar ierosinājumiem cenšamies šo sarakstu padarīt labāku. Lai tas būtu ar pievienoto vērtību, kas kalpotu Latvijas un tās iedzīvotāju interesēm, ne politiskiem mērķiem. EK ir jāatrisina divi svarīgi jautājumi, kas saistīti ar zemo darba atalgojumu un emigrējušajiem tautiešiem. Uzdevām jautājumu, kas tiek darīts, lai latvieši no Īrijas, Anglijas un citām valstīm atgrieztos mājās? Skaidra atbilde no EK puses nesekoja. Tāpat arī ir skaidrs, ka pie mums nebrauks strādāt ārzemnieki, piemēram, no Vācijas un citām šāda veida valstīm. Tie būs speciālisti no trešajām valstīm – Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas. Šis arī ir diskutabls jautājums. Savukārt runājot par mazkvalificētajiem darbiniekiem, ja tiks piesaistīts lētais darbaspēks, algas Latvijā neaugs tik strauji. Mūsu nostāja ir tāda, ka nav pamata Latvijas pilsonim maksāt mazāk kā ārzemniekiem un tas pavisam noteikti nemotivēs atgriezties uz ārvalstīm devušos latviešus,” pārliecinoši norādīja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Tieslietu ministrs Dzintars Ras­načs sēdes laikā esot paudis viedokli, ka ir valstis, no kurām nevajadzētu piesaistīt darbaspēku. Bet par to vēl būs jālemj koalīcijā.

Nav tā, ka šie augsti kvalificētie ārzemnieki rautin rautos uz Latviju strādāt. Trešo valstu pilsoņu nodarbinātības jautājumi ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kompetencē. Dati liecina, ka zilās kartes ir izsniegtas samērā mazā skaitā. Pagājušajā gadā visvairāk zilo karšu PMLP izsniedza IT nozares speciālistiem – 190. Un otri visvairāk pārstāvētie speciālisti ar izsniegtām 30 zilajām kartēm bija zinātnes un inženierzinātņu jomā. Pērn PMLP izsniedza 677 darba atļaujas ārzemniekiem, kuri plānoja strādāt Latvijā kādā no profesiju sarakstā minētajām specialitātēm.

 

Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotais saraksts ar profesijām, kurās vēlas nodarbināt ārzemniekus ar atvieglotiem nosacījumiem

Ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji:

apstrādes rūpniecības jomas vadītājs,

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji.

Veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti:

specialitāšu ārsti.

Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti:

finanšu analītiķi.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti:

sistēmanalītiķi,

programmētāji,

tīmekļa lapu un multimediju veidotāji,

lietojumprogrammu izstrādātāji,

citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi,

datu bāzu veidotāji un administratori,

sistēmu administratori,

datortīklu vecākie speciālisti,

citur neklasificēti datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti.

Zinātnes un inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti:

zinātnieki, fiziķi un astronomi,

matemātiķi, aktuāri un statistiķi,

rūpniecības un ražošanas inženieri,

būvinženieri,

mehānikas inženieri,

citur neklasificēti inženieri,

elektroinženieri,

elektronikas inženieri.

Zinātnes un inženierzinātņu speciālisti:

elektrotehnikas speciālisti,

inženiermehānikas speciālisti,

kuģu vadītāji un loči,

gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti,

gaisa satiksmes vadības dispečeri,

gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti.

Veselības aprūpes jomas speciālisti:

vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti.

Informācijas tehnoloģiju speciālisti:

datortīklu un datorsistēmu speciālisti.

LA.lv