Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. septembris, 2012
Drukāt

Daudzi brīvprātīgi ieguldīja manī, tagad – es citos

labdare3

Tev pietiks bagātīgi un paliks pāri vēl labiem darbiem – šis Dieva apsolījums, atrasts Bībelē, sertificētajai uztura speciālistei Gitai Ignacei bijis kā atbilde uz sev uzdoto jautājumu: kāpēc neērti prasīt samaksu par sniegtajām konsultācijām uztura jautājumos.

 

Gita nežēlo padomu ne tikai tuvākiem vai tālākiem draugiem – tāpat iepriekš nepazīstamiem cilvēkiem, kuri viņu atraduši, turklāt labprāt interesentus uzmeklē arī pati. Pārstāvot Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociāciju, Gita kā brīvprātīgā skolās lasījusi lekcijas par ēšanas traucējumiem, piedalījusies vēl citos līdzīgos projektos un zinātniskajā izpētē, par ieguldīto darbu nesaņemot ne santīma.

 

Ģimenes brīvos līdzekļus un savu laiku tam nav žēlojis arī Gitas vīrs Andars, kurš asociācijas pasākumos mēdz izpalīdzēt kā šoferis. Viņš ir datorspeciālists un liek lietā arī šīs savas profesionālās zināšanas: apkopo un analizē Gitas veiktajos zinātniskajos pētījumos iegūtos datus.

 

“Latvijā nav daudz tādu datorspeciālistu, kuri pārzina medicīnas terminoloģiju,” vīru uzteic Gita.

Abu kopdarbs aizsācies Gitas maģistrantūras studiju laikā, kad viņa pētīja sieviešu fitoestrogēnus un Andars palīdzēja veikt statistikas aprēķinus. Vēlāk maģistra darba vadītāja Laila Meija abus lūgusi piedalīties vairākos citos līdzīgos pētījumos. Gitai tas palīdz paaugstināt viņas kvalifikāciju, bet Andars savu motivāciju skaidro ar pārliecību, ka šādi spēj palīdzēt cilvēkiem. “Vienīgais šķērslis tam, vai darīt kaut ko brīvprātīgi, nav tas, vai tev ir vai nav nauda. Dievs šķēršļus paņems nost. Ja mums ir zināšanas par veselīgu uzturu, ja varam palīdzēt cilvēkiem uzlabot viņu dzīves kvalitāti, mēs to darām, pat ja tas mums pašiem kaut ko maksās. Protams, mēs arī izsveram, kāds ieguvums būs sabiedrībai, vai projektā kādam nav interese uz mūsu rēķina nopelnīt. Taču, ja mērķis ir veicināt veselību vai garīgo izaugsmi, mēs labprāt piedalāmies.”

Gita un Andars iepazinušies kristīgajā nometnē One way, kurā bērniem mācīja angļu valodu. “Apzinos, ka, pirms kļuvu par kristieti, ļoti daudz cilvēku brīvprātīgi ieguldīja manī, tāpēc man likās pašsaprotami, ka arī es tā rīkošos. Mūsu draugu lokā visi tā dara,” stāsta Gita.

Nupat abi kļuvuši par vecākiem, tātad būs vairāk rūpju par ģimenes materiālo nodrošinājumu. Gita neslēpj, ka nedaudz māc bažas, jo Latvijas slimnīcās, poliklīnikās, sanatorijās uztura speciālistiem brīvu štata vietu tikpat kā neatrast: “Nezinu, kā viss sakārtosies.” Bet Andars mierina: “Viss nāk ne no mums, bet no augšienes.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+