Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. septembris, 2015
Drukāt

Daugavgrīvas cietoksnī pieminēs mākslas mīļotāju, Polijas karali Augustu II

Augusts

Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī, 12. un 13. septembrī notiks Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums “Augusts” – biedrības “Bolderājas grupa” inicēts projekts, kura sagatavošanā iesaistījušies mūziķi un mākslinieki, gidi, cietokšņa saglabāšanas atbalstītāji, vietējie iedzīvotājie, brīvprātīgie, vēsta biedrības pārstāve Sandra Jakušonoka.

12. un 13. septembrī no plkst. 10 līdz 20 Daugavgrīvas cietoksnis bez maksas būs atvērts apmeklētājiem. Uz ravelīna “Delfīns” (cietokšņa sarga mājā) būs skatāma izstāde, veltīta mūzikas un mākslas atbalstītājam Polijas karalim Augustam Stiprajam; kazemātā starp bastioniem “Dienvidpols ” un “Greizie rati” notiks mākslas izstāde “Daugavgrīvas cietokšņa zvaigžņu karte”, bet 12. septembrī plkst. 18 kazemātā starp bastioniem “Dienvidpols” un “Greizie rati” risināsies Jēkaba Nīmaņa, Kristapa Pētersona un Vara Piņķa veidota skaņu izrāde “Gaismraži”.

12. un 13. septembrī plkst. 16.00 – ekskursija gida pavadībā. Tikšanās pie cietokšņa Rīgas vārtiem!

Akcija “Augusts” piemin īsu laika posmu cietokšņa vēsturē no 1700. gada 12. martam līdz 1701. gada decembrim, kas cietokšņa vēsturē ierakstīts ar nosaukumu Augustburga. Ir pagājuši 315 gadi, kopš 1700 gada 12. martā plkst.12 cietoksni ieņemt devās Augusta II sakšu karapulks, piespiežot zviedrus (Kārli XII) atkāpties uz Mangaļsalu. Sakšu karavadonis Flemings cietoksni pārdēvēja par Augustburgu – par godu Polijas karalim Augustam II, kurš tolaik bija arī Saksijas kūrfirsts.

Augusts II Polijā un Vācijā tiek mīlēts, viņa daudzās vājības tiek piedotas tādēļ, ka viņš bija aizrautīgās mākslas un mūzikas mīļotājs, viņa kolekcionāra slava Eiropā nav zudusi vēl šodien. Drēzdenes zaļā malahīta pils velvēs glabājas dārglieta, kas raksturo Augusta kaisli uz īpaši smalkām lietām – zaļais dimants.

“Cietoksnis Daugavgrīvā ir kā daudzskaldņu dimants, kuram šobrīd atņemts Augusta gara spožums. Kam vairāk tolaik, 1700. gadā, simpatizēja cietokšņa apkārtnes iedzīvotāji, ir neiespējami konstatēt. Eiropa mainījās, tomēr Augusta dimanta šķautne – devums mākslā un kultūrā – ir vēstures interpretācijas vērti arī šodien. Cietokšņa iekļaušana kultūras notikumu kartē dod iespēju ieraudzīt un novērtēt kultūras mantojuma potenciālu apkaimes attīstībā,” stāsta Jakušonoka.

Ieeja bez maksas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+