Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. novembris, 2015
Drukāt

Daži vārdi par “lielceļu bandītismu” (27)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šī parādība nav Latvijas monopols. Amerikā, piemēram, to sauc "road rage" un attēlo, lūk, šādi.

Ikvienam cilvēkam, kurš ikdienā sēž pie auto stūres, rodas savs iespaids gan par citu satiksmes dalībnieku uzvedību, gan par satiksmes drošības uzraudzību. Pēdējā laikā šī uzvedība un uzraudzība sākusi stipri klibot, radot draudus tai satiksmes dalībnieku daļai, kas pūlas ievērot satiksmes noteikumus.

Slimības simptomi:

– Ceļu vai ielu krustojumos nogriežoties pa labi vai pa kreisi, neieslēdz pagrieziena signālu, lai brīdinātu aizmugurē braucošo par gaidāmo manevru.

– Priekšā braucošā auto apdzīšanai izmanto nevis pretējās kustības joslu, bet ceļa joslas labo malu.

– Apdzen priekšā braucošo auto brīdī, kad pretējas kustības joslā pretī braucošais auto ir bīstami tuvu.

– Krustojuma šķērsošanai un braukšanai tālāk izmanto ietvi, izdzenājot pārbijušos gājējus.

Tie ir tikai daži vērojumi manā teju četrdesmit gadu ilgajā autobraucēja karjerā, diemžēl pēdējos gados tos ikdienā redzu arvien biežāk.

Šo uzskaitījumu par “lielceļu bandītiem”, kam nav svarīgi ne satiksmes noteikumi, ne elementāra pieklājība, tikpat labi droši vien varētu turpināt arī kāds cits, kurš ikdienā sēž pie auto stūres. Vai ik dienu digitālajos plašsaziņas līdzekļos ir nofotografēts vai nofilmēts kāds autobraucējs, kurš nodemonstrējis kādu manevru, bieži vien ar vesela saprātu neizskaidrojamu.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir apguvusi satiksmes psiholoģijas pamatus, vēsta, ka galvenie iemesli agresijai pie stūres, lūk, esot autovadītāja stress, slikts garastāvoklis, kavēšanās ceļā uz darbu vai mājām.

Šajā uzskaitījumā izlaisti, kā man šķiet, vēl citi tikpat svarīgi iemesli.

Pirmajā vietā es liktu vispārēju izglītības un uzvedības trūkumu, kas izpaužas infantilā egoismā, klajā nekaunībā un bērnišķīgā lielībā. Rodas iespaids – jo kādā spēkratā vairāk zirgspēku, jo braucējam mazāk smadzeņu rievu galvā.

Visbiežāk aizmugurē braucošā auto īpašnieks grib parādīt, ka, lūk, es viņam ļoti traucēju, kaut arī braucu ar šajā ceļa posmā satiksmes noteikumos maksimāli atļauto ātrumu, piemēram, 100 km stundā. Bet viņš “pielīp” mana auto aizmugures daļai, piedevām vēl uztaurē vai ieslēdz tālo gaismu. Ja priekšā pēkšņi gadītos kāds šķērslis, tad, man straujāk nobremzējot, sadursme ar šo aizmugurē braucošo “gudrīti” būtu neizbēgama. Pretējās kustības josla tajā brīdī pat nav aizņemta, ja nu patiešām vajag ātrāk, manu auto var apdzīt. Kad tas aizmugurē braucošajam beidzot iešaujas prātiņā, seko “pārmācība” – pēc apdzīšanas manevra šis “gudrinieks” priekšā strauji piebremzē, radot iespēju man ietriekties viņa auto bagāžniekā.

Šādai agresīvai braukšanai iemesls nav ne šo “lielceļu bandītu” stress, ne sliktais garastāvoklis, ne steiga. Garīgā pasaule, kā šķiet, viņiem iekārtota krietni primitīvāk. Braucot ar lielu ātrumu, “lielceļu bandītu” 
garastāvoklis nepasliktinās, taisni otrādi – pat strauji uzlabojas. Apdzenot kādu satiksmes dalībnieku bīstamā vietā vai piespiežot viņu strauji bremzēt, lai izvairītos no sadursmes, tiek gūts lētas pašapliecināšanās baudījums. Jo, lūk, visi tagad var pārliecināties, kāda man ātra mašīna un kā es protu braukt.

Šo agresīvo braukšanu un visatļautību veicina vāja satiksmes drošības uzraudzība un joprojām pārāk maigie sodi par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Kādai daļai braucēju tie rada pārliecību, ka pie stūres var atļauties visu – šķērsot ielu krustojumu pie luksofora sarkanās gaismas, pārsniegt ātrumu, braukt iereibušiem, apbraukt priekšā braucošos pa labo pusi un sazin ko vēl. Nekas par to nebūs! Katrā ielu stūrī vai pie ceļa staba, protams, policistu nenoliksi. Mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā, kad ir radari un videokameras, policistiem visur pat nebūtu jāstāv – mazāk iespēju krist kārdinājumā, savukārt “lielceļu bandītiem” atpirkties. Diemžēl bieži rodas iespaids, ka tie policisti, kuri reizēm un vietumis redzami, gādā nevis par satiksmes drošību, bet drīzāk par to, kā iekasēt naudiņu par pārkāpumu, gan neapstrīdamu, bet vispārējās satiksmes drošības stiprināšanai mazsvarīgu. Toties ar to var ātri papildināt ne tikai valsts kasi, bet arī savu personisko.

Ieskatoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājas lapā, redzams, ka pašlaik Latvijā uzstādīti un reāli darbojas vien 16 radari, neskaitot tos, kas iebūvēti ceļu policijas automašīnās. Daļa no šiem uzstādītajiem ir vien atsevišķos autoceļu posmos galvenokārt Rīgas pievārtē, daļa atsevišķos galvaspilsētas ielu posmos. Spriežot pēc Ministru kabinetā apstiprinātā plāna, CSDD tie bija jāuzstāda jau no 2013. gada – ik gadu 20, tātad jau šogad to vajadzēja būt 40. Nākamgad uzstādot tos arī citur Latvijā, tik un tā salīdzinājumā ar valsts uzturēto autoceļu kopgarumu (20 115 km) ap 40 radaru šķiet kā piliens jūrā. Pat ja līdz 2017. gada beigām izdosies palielināt radaru skaitu līdz simtam, diezin vai ar to pietiks, lai mazinātu gadiem ielaisto visatļautības sērgu un “lielceļu bandītismu”.

Auto avārijas, tostarp tādas, kuru cēloņus pat grūti izskaidrot – ceļš taisns un labi pārredzams, laiks skaidrs –, spiež domāt, ka autoskolās klibo autovadītāju apmācība. CSDD kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris saka, ka ap 200 Latvijā darbojošos autoskolu pārbaudes tiekot veiktas reizi mēnesī. Tomēr nenoliedz, ka atsevišķās nodarbojas ar pierakstīšanu, proti, naudu no klienta gan paņem, bet mutiski vienojas, ka nodarbības var arī neapmeklēt. Ja autovadītāja tiesību iegūšana pārvērsta par ienesīgu biznesiņu, tad nebūtu pat jābrīnās par to, kas pēc tam notiek uz ceļiem. Ko neprot iemācīt vai ko neprasa apgūt skolā, to vēlāk uz ceļa labot jau ir par vēlu. Pārsteidzoši vieglas šķiet arī veselības pārbaudes, kuras pie ģimenes ārstiem par naudu var iziet gan ar sirdi vai nerviem sirgstošie, gan ar sliktu redzi vai dzirdi, kuriem nekādos apstākļos nedrīkstētu sēsties pie stūres.

Plaukstošo “lielceļu bandītismu” nemazinās ne pētījumi par “lielceļu bandītu” psiholoģiju, ne mutiski vai rakstiski aicinājumi, tostarp šis vai citi avīžrak­sti. To var ierobežot vienīgi bailes no neizbēgama un gana barga soda. Diemžēl tās valsts pārvaldes iestādes, kurām būtu jāgādā par satiksmes drošību, vismaz pašlaik šķiet pārāk nevarīgas, lai kaut ko būtiski uzlabotu.

KĀ RĪKOTIES?

AAS “BALTA” ir sagatavojusi vairākus ieteikumus, kā rīkoties situācijā, kad uz ceļa sastopaties ar agresīviem autovadītājiem:

Nekļūstiet par šīs agresijas upuri – neuztveriet personīgi agresīvā braucēja uzvedību un pat žestikulāciju.

Galvenais noteikums, ja pamanāt ceļa satiksmē kādu agresīvu braucēju, ir no tā izvairīties. Dodiet viņam ceļu, lai tas netraucēti varētu braukt garām, jo to visdrīzāk šāds agresīvais autovadītājs arī vēlēsies visvairāk – visus iespējami ātrāk apbraukt.

Ievērojiet drošu braukšanas distanci. Distances ievērošana ir būtisks ceļu satiksmes noteikums jebkurā situācijā, taču it īpaši, ja pamanāt uz ceļa agresīvu braucēju. Jo lielāku distanci no šāda autobraucēja ieturēsiet, jo drošākā situācijā būsiet.

Neatbildiet ar agresiju! Ja sastopaties uz ceļa ar agresīvu braucēju, saglabājiet mierīgu prātu. Nereaģējiet uz agresīvā braucēja izdarībām un, galvenais, paši nekļūstiet agresīvi, citādi tas novedīs pie vēl riskantākas situācijas ceļa satiksmē, jo vienuviet būs vairāki agresīvi braucēji.

Neveidojiet acu kontaktu ar agresīvu braucēju. Pirmkārt, tas jums palīdzēs palikt mierīgam, otrkārt, agresīvais braucējs nekļūs vēl niknāks, jo viņam nebūs iespējas ieraudzīt jūsu sašutumu vai neapmierinātību, kas rosinātu veikt vēl citus nedrošus manevrus.

Lai parūpētos par drošu satiksmi, vienmēr esiet pozitīvs autobraucējs. Uz jebkuru situāciju ceļa satiksmē reaģējiet ar humoru vai mierīgu prātu. Tas radīs drošību gan jums pašam, gan arī visai ceļu satiksmei kopumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. visstulbākie ir tie saucamie “ĶĪLĒTĀJI”.
    Piem.: ja brauc ar riteni un tev pretī brauc auto.
    Tāds stulbenis ķīlējas vidū tieši tajā momentā, kad tu
    IZMAINIES AR PRETĪM BRAUCOŠO auto.
    Kādi ir mūsu ceļi – vispāzināms.
    Ja apbrauci grambu vai huligānu saplēstas pudeles lauskas,
    90% ka tevi notrieks !
    Un vēl pīkstina un rāda pa logu kulakus !
    Pat daži satiksmes autobusu vadītāji ir tik BLONDI.

  2. Valsti jaievies stingri sodi mainot pastavoso likumdosanu.Proti,gajesj uzlika kaju uz parejas vai uz cela,nobremzet un palaist gajeju.Dzerajus un narkomanus sodit ar tiesibu atnemsanu uz 5 gadiem un par brauksanu bez tiesibam automasinas konfiskacija otraja reize un cietumsods tresaja reize.Ir pietiekosi gan sabiedriskais transports gan taksometri,nikroutobusi.Jeb kuru kamikadzi kurs ardas ielas un stavietas apdraudot cilveku dzivibas un ari citu satiksmes dalibnieku dzivibas sodit ar tiesibu nonemsanu uz 3 menesiem.Tad bus laiks padomat ka vaditajiem ta ari eskortejamajiem…..un galvenokart ari velosipedistiem….kuri brauc pari gajeju parejam nenokapjot no velosipediem.

    • Varbut pati tiec gala ar savu kiseli galva, un tad maci citus un izsaki parmetumus par sev “tumsu bildi”?
      Jo, kaut vai tadu faktu, ka velosipedistiem ir atlauts skersot brauktuvi gajeja atruma, butu jazin…

  3. Uzraudzība ir zem katras kritikas!
    Apmācība arī, skolas un skoliņas…
    Latvijā daudz plānprātiņu, kas slimo ar nesodāmību un visatļautību. Viņi taču ir potenciāli slepkavas!
    Paskatieties, kas notiek kaut vai uz Jūrmalas šodejas. pēdējā pusgada laikā nevienu policijas mašīu neredzēju. Kur palikusas netrafarēās policijas mašīnas?

    • Tu jau ar tāds potenciāls slepkava, viss ir slikti, tā jau drīz mirsim. Varbūt jābeidz vienreiz to agresīvo komentēšanu?

  4. Uzraudzība ir zem katras kritikas!
    Apmācība arī, skolas un skoliņas…
    Latvijā daudz plānprātiņu, kas slimo ar nesodāmību un visatļautību. Viņi taču ir potenciāli slepkavas!
    Paskatieties, kas notiek kaut vai uz Jūrmalas šodejas. pēdējā pusgada laikā nevienu policijas mašīu neredzēju. Kur palikusas netrafarēās policijas mašīnas?

  5. Tā nu gan būtu nepieļaujami,ka medicīniskās komisijas slēdzienu turpat autoskolās uz vietas paraksta kāds medicīnas students,kurš tur lasa pirmās palīdzības kursu. Diemžēl ir dzirdēts par šādiem gadījumiem. Piemēram padomju laikā paaugstināts asinsspiediens un arī tas,ka cilvēks tika atzīts par nederīgu karadienestam, jau bija šķērslis autovadītāja tiesību iegūšanai.

  6. Liela nelaime ir tas, ka daļai personu pati par sevi ir vērtība “darbošanās” ar braucamrīku. Vai tas mocis, vai vieglais, vai pamperu piegādes busiņš. Kaut katru dienu uz darbu tiek braukts, tiek paceltas principu līmenī visādas darbības (var palasīt komentāru simtos)- “ar SAVU kreisera ātrumu 105”, antiradaru pirkšana, sekošana CP ekipāžu novietojumam, “aplikāciju” uzstādīšana un regulāra atjaunošana. Darba rīks tiek izmantots ne pēc nozīmes, viena lieta pazīmēties citu acīs, bet vēl ļaunāka- savās. ES VIENMĒR TĀ BRAUCU! DINAMISKI! TAS IR MANS STILS!!! SPORTISKS!

  7. Spriežot pēc notikumiem uz ceļiem un arī komentāru lielākās daļas – Latvijas cilvēki, autovadītāji, ĻOTI VĒLAS kādu nogalināt, vai arī paši nomirt pie auto stūres ietriecoties stabā, vai citā mašīnā…
    Jauna nacionālā iezīme?… Vai kā?
    Daudziem Latvijas auto vadītājiem, un arī gājējiem, ir jau pilnīgi zudis pašsaglabāšanās instinkts. Tāpēc gājēji soļo bez atstarotājiem, neievēro gājēju pārejas, u.c., arī vadītāji – brauc dzērumā, apdzen ar nekaunīgu iebraukšanu pretējā joslā tad, kad tur brauc pretī cita mašīna, tiek izbraukts uz galvenā ceļa no mazāk svarīga ceļa, nepalaižot galvenā braucējus, šķērsoti krustojumi pie sarkanās gaismas, un kas tikai viss vēl, nemaz jau nerunājot par nenormālo ātruma pārsniegšanu VISĀS vietās, gan pilsētās, gan ārpus, ir slidens ceļš vai nav.
    Un šeit, kā jau ir zināms, nekādi sodi, nekāda pārliecināšana nelīdz, jo tos, kuri jau paši apzināti ir izlēmuši mirt, VIŅUS NEAPTURĒS NEKAS! Jo viņiem ir nesagraujama pašpārliecinātība, ka ir visgudrākie, viszinošākie, visprofesionālākie, visveiklākie, visdrošākie, visnesodāmākie un visādi citādi vislabākie – un tie konsekventi, pārliecināti un mērķtiecīgi iet uz savu mērķi – pēc iespējas ātrāk pārcelties uz dzīvi viņsaulē, un, nedaudz ātrāk, vai cits, tikpat nedaudz vēlāk, sasniedz tieši to, ko paši ir tik ļoti, ļoti gribējuši. Te nav pat izsakāma līdzjūtība, bet gan – laimīgu taciņu, tas ir, ja nepaņem kādu pilnīgi nevainīgu līdz.
    Skarbi, bet patiesi.

    • Ko, ja Tevi ar zirga pajugu kads apdzina, tad visi sliktie un parsniedz atrumu un nez kur steidzas?
      Jeb pats brauc ka pusspradzis? Apskaties labak spoguli, spriedeletaj.

  8. Vislielākā vadītāju kļūda ir apdzīšana. Tas ir visbīstamākais manevrs ceļu satiksmē,jo jāsaskaras ar vairākiem X Y Z ,un būtu pielietojams nepieciešamības gadijumos. Realitātē apdzīšanu vadītāji izdara galīgi nevajadzīgās situācijās:
    a) lai pēc 100 m nogrieztos no ceļa
    b) lai galapunktā nonāktu 3minūtes ātrāk
    c) lai vienkārši nebūtu jābrauc aiz kāda
    u.t.t

    • Vēl sliktāk ir spriedelēt par lietām, no kurām tu maz saproti. Apdzīt vajag, jo pretējā gadījumā brauks 100 mašīnu rinda tā vietā, lai visi normāli izretotos pa ceļu. Piemēram, tevis pieminētajā 3 minūšu variantā: 3minūtes ir gana liela atšķirība attālumā uz ceļa, pat ar nieka 60km/h tu minūtē nobrauc 1km. Tātad, ja neapdzīsi, tad vilksies, labākā gadījumā 100m aiz tā otra braucēja (sliktākā – pielipsi bez distances), ja apdzīsi (veiksi tavu superbīstamo manevru), brauksi vismaz pāris kilometru attālumā. Par jums diviem ta pofig, bet tālāk sekos nākamais tāds kā tu utt.

  9. + , ja nu tomēr izveidojas kontakts, ļaujiet lai jums ni žaketes paspīd kaujas pistoles rokturis. Garantēju, ar to pilnīgi pietiks!

    • Ja, tiesi tas uz u^lam, kuri iedomajusies celu ka savu ipasumu, iedarbojas vislabak.
      Man vel talajos Perestroikas gados bija attiecigs gadijums, kad cela uz Salu tiltu no Bauskas puses, kur ir 2 joslas, pa abam blakus brauca 2 “zapini” ar “krutakiem” un lidz ar to tiem neviens netika garam.Bet uz gaismam, vai signaliem reageja ar videja pirksta radisanu pa logu…. Kad tikam uz Salu tilta, kur jau bija 3 joslas, tad izdevas tam tikt klat no sana, kur tas varonigi tirpinaja savu bravurigo attieksmi.
      Bet, kad tika pa logu uz to pusi pakratita granatas mulaza, kura butiba bija Rumbula pirktas tas formas gipsa skiltavas…., kad tie ieveroja, kas tas pec formas izskatas…, ta UZREIZ !!!!!! palika gudri un pieklajigi un MOMENTA parkartojas tur, kur tiem visu laiku bija jabut, maleja rinda, lai netraucetu tiem kas megina braukt.
      No ta varam secinat, ka neliesi pa labam nesaprot.

  10. Nu skaidrs,Soferic nav vēl pamodies-maksimāli pieļaujamu ātrumu domādams par mazāko atļauto.Maksimāli pieļaujamais nevar liegt man izvēlēties braukt lēnāk,atbilstoši pašsajūtai ,laika apstākļiem,redzamībai un daudziem citiem faktoriem.

    • Skaidrs, tadi “maaveeji” ari ir tie, kas piekeeza celu, to uzskata par savu pagalmu, kur ir visa noteiceji, savu iegribu un aprobezotibas, nekaunibas del neciena citus, liek tiem konvulsivi paklauties tadu grastavokla uzpludiem. Cels ir paredzets visiem un uz cela ir satiksmes plusma, kam viss janosaka, nevis dazu garigi iepalikusi nekaunu pastaisnums, kuriem iedomajusies, ka visiem japielagojas tiesi tam.
      Ja nespej normali braukt, tad ej un macies, je negribi, tad nelien uz ielas, bet guli gulta.
      Tiesi tadus vajadzetu izkert un par SATIKSMES BLOKESANU bargi sodit, jo nav attaisnojama satiksmes plusmas TRAUCESANA. Tadus butu jasuta uz svetdienas skolu, gan lai apmaca kaa braukt, gan pie psihiloga, ka attiekties pret parejiem satiksmes dalibniekiem.

  11. Pie tekstā minētajiem” slimības simptomiem” nav pieminēts manuprāt vissmagākais (ne)gadījums,kad “žigls”braucējs pamet uz brauktuves citu paša notriektu satiksmes dalībnieku bezpalīdzīgā stāvoklī,nesniedzot tam nepieciešamo palīdzību.Manuprāt, par šādu klīnisku cietsirdību vainīgais ir jāsoda īpaši bargi.Kā minimums vadītāja tiesību zaudēšana uz visiem laikiem.Iesēžoties auto vadītāja krēslā ,nevienam nedrīkst pazust elementārā cilvēcība.

  12. Ja ievēro distanci,tad mirklī kāds tur mēģinās iespraugties.Es runāju par pilsētu un sastrēgumstundām.

  13. Neizskatas, ka siem “gudrajiem” spriedeletajiem pasiem ir kaut daudz maz adekvata sajega par uz cela notiekoso, kur nu vel par ta iemesliem.
    Un tiesi ta ir 1 no problemam.
    Kaut braucu jau loti daudz gadus tadus par agresivajiem pieminetos, protams, ir gadijies sastapt, bet no jopeja problemu izraistaju skaita tie ir tik niecifs gadijumu un % skaits, ka diez vai vispar ir pat verts pieminet, kaut vai uz reali, konkreti un pastavigi traucejosiem celu satiksmei – mullam, nejegam, kas, ka jau tiesam pareizi pieminets, nac diez cik iemaciti auto skola un ta turpina gadiem.
    Un konkreti, tie ir tadi, kas pasi nebrauc un to trauce darit ari citiem Tads, vai tiem lidzigs atrunasies, ka nav jaskrien, jabrauc uzmanigi, utml. Pilnigas apalmibas. Nav runa par neuzmanigu brauksanu, bet par apkartejo cienisanu, ko klaji ignore un rupji uzplauj tiesi si kategorija, ar to pat lielakaja dala gadijumu izraisot un provocejot sadus agresijas gadijumus. Tapec vajadzetu pieverst uzmanibu CELONIEM, nevis sausminaties par to izraisitam SEKAM.
    Kadi ir so nejegu ieradumi? Katram normali braucosam tie vajadzetu but sen skaidri, ka piem, vilksanas ZEMAK par atlauto atrumu, pie tam nevis cela malu, bet pa videjo sadaloso joslu, vai pat pa pretejo…, nelaujot nevienam tadu apdzit, ja beidzas apdzivotas vietas zime, tie vel turpina vilkties uz 50 km/h vel dazus km, spiezot citiem vilkties aste un tadejadi reali blokejot satiksmi, kas butiba ir CSN 10. punkta parkapums, ja tadam vajag nogriezties, piem pa labu, tad tas atkal, braucot ar golfu, to faris nevis no labas malas, ar ko pilnigi pietiek, bet ka liela fuura ar 2 piekabem, nems radiusu iebraucot pat preteja kreisaja josla, tadejadi atkal traucejot to apbraukt, pie krustojumiem tadi, kad iedegas zalais, tikai knapi pamostas un sak meklet atruma kloki, un attiecigi, ka knapi dzivi sak kustibu, kas krustojumos ar isu signala laiku atkal parejiem liek taisit sastregumus un “razot” tos agresivos, kuri pie sadu izdaribam tiek padariti par vainigiem tikai par to, ka grib uz ielas braukt, nevis izguleties.
    Ka ari izplatita paradiba ir kreisas joslas aiznemsana un neatbrivosana pie divjoslu cela viena virziena, tadejadi faktiski provocejot tos apdzit pa labo, kur atkal “gudrisi”, kas neka nespej saskatit CELONUS, vainos un sauks par agresiviem tos, kas grib vnk braukt.
    Ja man kadreiz vel likas, ka varbut tas ir manas iedomas, ja lielais vairums tiesi ta brauc, gribot civilizetakas attiecibas uz cela, kaut vai no visiem zinama – nedari citiem, ka negribetu lai dara tev…., tad 1. reizi aizbraucot daudz gadus atpakal uz Skandinaviju, kad atveras robezas, sapratu, ka ar mani un manam prasibam ir viss kartiba, jo tur jau ta brauc. Piem. braucot pa sauru kalnu celu izveidojas aiz kadas masinas neleila rindina un visi aiz tas vilkas, tad, kada no sanu “kabatam”, kur ir iespeja nobraukt, 1. masina to ari izdarija. Varetu padomat, ka tapec, ka tiem vajag apstaties. Ne. Paskatijos spoguli, kad visi pabrauca garam, ta atkal atgriezas uz cela. Pie mums kas tads pat labakjos sapnos nav iedomajams, tads nekana vilksies pa prieksu kaut 1000 km un tam bus pie kajas, ka ir parejiem. Tas pats sakams par satiksmes intensitati un vienmerigumu, kur pat 4 joslas visi brauc 1 ritma un 1 otru netrauce, pie tam, ja kadam vajag parkartoties kaut vai no 4. joslas uz 1., nav problemu, palaidis un nevienam tas netrauce un nerada sastregumus, kas seit atkal butu liela problema.
    Vel 1 aspekts ir tiesi braukt traucesana, ka piem., ja kads “guletajs” velkas zem atlauta atruma, tiklidz gribesi apdzit, tas saks uznemt atrumu, lai pec kada laika atkal nomestu un atkal traucetu braukt. Tapec tadus ir vnk nepieciesams apdzit, lai neraditu potenciali bistamu situaciju, kaut parsniedzot atrumu un atkal nonakot “gudrisu” kriteriju slikto, agresivo saraksta.
    Ta ka absoluti tals no realam problemam ir tads izvertejums, saskatot tikai kadam skietamo, kas butiba liecina par tadu vertetaju absolutu neprofesionalismu, ka ari visur vainojot atrumu, kas absoluti nav taisniba. Nejegas uz cela ir problema. Ka ari pieminmeta apmacibu sistema, tiesi tas saturs un metodika, nevis nosedetas stundas, kam atkal netiek pat pieversta uzmaniba, ka del tadas parbaudes ir vien tuks birokratisks pasakums, kas neko nerisina.

    • Raksta autors jau arī raksta kā kompleksu mākts īgņa, nevis kā profesionāls žurnālists. Sākot jau ar tendencioziem paziņojumiem, ka pēdējā laikā gandrīz vai karš uz ceļa sācies, kaut patiesībā ir acīm redzams, ka lielais vairums brauc kā aizmiguši. Un taisnība jau viņam ir, ka cilvēki, kas ārdās pa ceļu, ignorējot pilnīgi visus noteikumus, ir bīstami sabiedrībai, bet vēl lielāka taisnība ir tev, ka tādu ir labi ja 1 no 100, bet vispārējā aizmigušajā ritmā jebkurš dinamisks braucējs tādam īgņam šķiet agresīvs.

      Arī mana padsmit gadu stāža laikā dažas reizes ir gadījies sastapties ar agresīviem braucējiem, bet ar aizmigušajiem, kas nerēķinās ar citiem, sanāk sastapties katru dienu.

      • Braucu nu jau pāri par 30 gadiem ka profesionālis,nobraucot gadā 140000 km.Ļoti daudz pa Rīgu un citām talākam un tuvākām vietām gan šeit, gan daudz kur Eiropā.Un jāsaka atklāti,savstarpēja cieņa un tolerance spilgti mūs izceļ pārējo valstu,īpaši jau ziemeļvalstu vidū.Kādas tev tiesibas pagērēt,lai visi brauktu vienmēr un visur,neņemot vērā nekādus apstākļus,100-110?Kādas?Cilvēki ir dazādi ,gan pēc savas pierdzes,gan pēc temperamenta un vecuma.Tieši jūs nervozi ,steidzīgie radat tieši nepieredzējušiem un ar vājāku psihi vislielākās problēmas.Sēžat cieši astē,apdzenat ,strauji bremzējot priekšā,demonstrējot savu biezo pārakumu.Jasadzīvo ir visiem uz ceļa,patīk tas kādam vai nē.Arī man kā profesionālim bieži nākas kaut ko kavēt satrēgumu dēļ,kurus pa lielam izraisa ne jau piesardzīgi,bet jūs ātri pareizie,kuri grib par katru cenu tikt visiem pa priekšu.Rezultātā sasistas mašīnas un simtiem gida ,kamēr viss tas atrisināsies.

        • Pilnigi skaidrs, ka Tu neesi profs, par kadu te sevi sludini, ja neesi pat spejis pamanit nozelojamo realitati, kas pat sievietei Lalai redzama.
          Jo nav runa par kaut kadu noteikumu parkapsanas agitesanu, ka centies te sagrozit temu, bet par iespeju uz cela braukt normali, lai visadi, ne tik daudz varbut nemakuli, ka pilnigi nekaunas un nemakulibas apvienojumi nebloketu celu, neiedomatos par savu spellaukumu, kur visiem citiem ir japielagojas to izlaidibai.
          Jo tikai nemacesana adekvati braukt neuzraisa sastregumus un attiecigu reakciju no citiem, jo ja ir ciena pret citiem satiksmes dalibniekiem, tad tads sapratis, un vismaz laus citiem braukt, pats braucot kaut vai pa malu, nevis cela vidu ka karalis, aiz kura gara rinda un sastregums.
          Bet “arguments”, ka ne visi mak braukt, nav arguments, tapat ka, ka ne visi zin, ka CSN ir paredzets pat sods par satiksmes traucesanu un blokesanu, ko gan, diemzel praktiski nepielieto…, jo jamak braukt ir visiem, kas uz cela atrodas, jo tapec ir autoskoplas, eksameni un tiesibas drikst but izsniegtas tikai tadiem, kas mak.

          • Tu esi un paliec tikai šoferīc,kurš svā ego pārakumā pagēr visiem braukt tā,kā tu gribi.Tā diemžēl nav un nekad nebūs.Pabrauc pasaulē,kur reizēm mūsu sastrēgumi un kavēšanās ir bērna šļupsti salīdzinot ar tiem kur jastav reizēm 2-3 stundas.Un tapat ir lēni braucēji un ir atrie. Un tikpat kā neviens neuzskata,ka vajadētu kadu paraudzināt ,vai dzīt grāvī,tādēļ ,ka brauc mazliet zem 100.

          • Nu ko, velreiz neparprotami apliecinaji, ka ne tikai neesi profs, bet profam pat blakus stavejis neesi un nezini kads tas izskatas.. un ka uzvedas.
            Ka izskatas, pat nesaproti par ko tema, ka te tiek runats par nepieciesamibu visiem braukt normali un cienit 1 otru, kas tadam “profam” izliekas ekstrema prasiba…, netiesi apliecinot, ka pats esi tas, kas trauce citiem braukt, iedomajies celu par savu ipasumu un nesaprotot kapec citi iedomajusies tam nepiekrist…
            Tapec butu labak nokaunejies un pastavejis pie ratiem, kamer soferi apspriezas…

  14. Galvenais noteikums, ja pamanāt ceļa satiksmē kādu agresīvu braucēju, ir no tā izvairīties. Dodiet viņam ceļu, lai tas netraucēti varētu braukt garām, jo to visdrīzāk šāds agresīvais autovadītājs arī vēlēsies visvairāk – visus iespējami ātrāk apbraukt.
    ————————-
    Te nu autors ir iebraucis auzās. Ar šādu attieksmi vēl vairāk veicinās šo atsaldeņu visatļautību!!!

    • Ja tu uz ceļa regulāri kādu mēģini pārmācīt, tad tieši tu esi tas “lielceļu karalis”, kuru vajadzētu pārmācīt.

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+