Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. septembris, 2016
Drukāt

Deviņi nejauši arheoloģiski atklājumi, kuri izmainīja vēsturi

1. Rozetas akmens (Ēģipte)

1no9
Foto: Wikimedia CommonsFoto: Wikimedia Commons

Šodien, 2016. gada 19. septembrī, aprit tieši 25 gadi, kopš vācu pāris, Helmuts un Ērika Simoni, pastaigājoties Itālijas Alpos, pavisam nejauši atklāja apledojušu ķermeni, kurš tagad nodēvēts par “leduscilvēku Etcijs” (“Ötzi the Iceman”). Par godu šim notikumam, apkopojām vēl astoņus gluži nejauši veiktus arheoloģiskus atklājumus, bez kuriem patlaban zināšanas par mūsu planētas vēsturi būtu daudz nepilnīgākas.

Kad Napoleons Bonaparts 18. gadsimta nogalē devās savā neveiksmei lemtajā Ēģiptes karagājienā, viņš bija paņēmis līdzi īpašu vēsturnieku un zinātnieku “bataljonu”, kura uzdevums bija vākt senlietas un pētīt valsts vēsturi. Šī nodaļa izrādījās īpaši noderīga, kad 1799. gada jūlijā Pjēra Fransuā Bušāra vadītie karavīri, laužot senus mūrus, lai nostiprinātu franču armijas nocietinājumus pie Rozetas, atklāja nesaprotamām zīmēm izraibinātu akmens bluķi.

Tika ātri noteikts bluķa vecums: 2. gadsimts pirms Kristus, taču ar zīmju lasīšanu gāja daudz grūtāk. Valodniekiem Rozetas akmens izlasīšana prasīja 20 gadus, neraugoties uz to, ka ieraksti bija veikti trīs valodās, starp kurām visiem senatnes pētniekiem labi zināmā grieķu mēle. Kad Zanam Fransuā Šampoliona un Tomasa janga vadītājai pētnieku grupai izdevās uzlauzt “kodu”, tā izrādījās atslēga visai Ēģiptes mākslas un literatūras pētniecībai, kura notiek līdz mūsu dienām.

  1. Rozetas akmens (Ēģipte)
  2. Milosas Venēra (Itālija)
  3. Diskvis akmens lodes (Kostarika)
  4. Lasko alas (Francija)
  5. Nāves jūras rokraksti (Izraēla)
  6. Derinkuju pazemes pilsēta (Turcija)
  7. Terakotas armija Siaņā (Ķīna)
  8. Uluburunas vraks (Turcija)
  9. Mūmija "Etcijs" (Itālija/Austrija)

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+