Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. augusts, 2012
Drukāt

Diētiskā oga no ūdens – arbūzs

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Patlaban tirgus un veikali ir pārpildīti ar pasaulē lielākajām ogām – arbūziem. Ir pienācis sezonas laiks. Pasaulē un arī Latvijā šis produkts tiek ļoti augsti novērtēts un pieprasīts. Liela daļa cilvēku pērk arbūzu tikai tādēļ, lai izjustu garšu. Reti kurš aizdomājas par tā ārstnieciskajām īpašībām, sastāvu, to, kad arbūzus nevajadzētu ēst.

 

 

Ūdens, cukurs 
un citas vielas

“Arbūza pamatsastāvdaļa līdzīgi kā citām ogām, augļiem un dārzeņiem ir ūdens. Turklāt ļoti daudz ūdens – ap 90%,” stāsta dietologs Andis Brēmanis. Papildus ūdenim ir arī citas vielas – olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti jeb cukuri, kas ir vairākumā. To pierāda tas, ka arbūzs ir ļoti salds. Olbaltumvielas ir teju pusgrams 100 gramos, tauku ir vēl mazāk, savukārt cukuri (glikoze, fruktoze, disaharīds un saharoze) kopā veido apmēram 8%.

Kā stāsta dietologs, arbūzs satur arī dažādus mikroelementus. No minerālvielām ir daudz magnija un kālija, arī dzelzs, kas nepieciešama asinsradei, pavisam nedaudz arī fosfora, bet ļoti maz nātrija.

 

Kālija ietekmē arbūzam piemīt ļoti izteikta urīndzenoša ietekme, tāpēc arbūzu plaši izmanto diētu terapijā, lai veicinātu šķidruma apriti organismā.

 

Savukārt magnijs ir svarīgs nervu impulsu pārvadei.

“Arbūzos ir maz vitamīnu, salīdzinot ar citām ogām un augļiem. Tajos ir mazliet C vitamīna, beta karotīna, arī folskābes,” teic A. Brēmanis.

 

Arbūzs – 
ārstniecisks līdzeklis

Jau kopš seniem laikiem arbūzs tiek izmantots ārstnieciskajā uzturā, tas labi attīra organismu. “Šī garšīgā oga veicina šķidruma apriti organismā, uzlabo nieru darbību. Arbūza mīkstumiņš satur arī balastvielas jeb šķiedrvielas, kas optimizē zarnu darbību,” stāsta A. Brēmanis. Bieži to iesaka aknu, nierakmeņu slimību ārstēšanai un locītavu kaitēm sāļu izvadīšanai no organisma. Neskatoties uz to, ka arbūzs ir diezgan salds un cukuru saturošs auglis, tajā nav daudz kaloriju, tāpēc, no enerģētiskā viedokļa raugoties, tas ir rekomendējams dažādām veselības problēmām, kur nepieciešama kaloriju ierobežošana, piemēram, aptaukošanās gadījumā.

Tā kā arbūzam ir ļoti labs skalojošais efekts, tos iesaka ēst atslodzes dienās.

 

A. Brēmanis: “Arbūzu var iekļaut pat piecās vai sešās ēdienreizēs dienā. Jāēd pa kārtīgai šķēlei, var, protams, arī vairāk. Ieteicams kombinēt ar citām ogām vai augļiem – vietējām upenēm, mellenēm vai ērkšķogām.

 

Lai atslogotu organismu, var izmantot arī dārzeņus, biezpienu, ja nepieciešams, arī vārītu gaļu. Ja ir vēlēšanās, arbūzu vien var ēst visas dienas garumā. Taču baidos, ka vienā brīdī sāks šķebināt un nebūs vairs nekādas baudas.” Viņš piebilst, ka cilvēki par šo diētu nekad nav žēlojušies.

 

Arbuzs2_VS_14Var būt arī kaitīgs

Neskatoties uz savām labajām un ārstnieciskajām īpašībām, arbūzs var arī kaitēt veselībai. “Ja ir cukura diabēts, pirms arbūza lietošanas uzturā obligāti jākonsultējas ar savu ārstu,” iesaka A. Brēmanis. Diabētiķi to nevar ēst lielos daudzumos, jo arbūzā ir daudz cukura. Taču var gadīties, ka ārsts tomēr neaizliedz slimniekam to lietot.

Savukārt alergologs Verners Lozovskis teic, ka pēc arbūzu ēšanas nereti slimnieki sūdzas par alerģiskām reakcijām. Tās nav reti gadījumi, turklāt bieži parādās, ja ir lietoti pirmie sezonas arbūzi. Cilvēki stāstot, ka iepriekš, ēdot arbūzus, alerģiju nav bijis, tā parādījusies pēkšņi. Dakteris Lozovskis uzskata, ka katrai šķirnei, katrai valstij, no kuras tiek vesti arbūzi, ir dažādas ražošanas tehnoloģijas. “Pārsvarā šīs alerģijas izraisa arbūzu audzēšanas laikā izmantotās ķīmiskās vielas. Piemēram, nitrāti un pesticīdi. Ja iepriekš ir bijušas dažādas alerģiskas reakcijas uz ķīmiskām vielām, arī medikamentiem, tad jāuzmanās, jo var rasties nepanesamība pret importa augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp arī arbūziem,” brīdina V. Lozovskis.

Alerģiskiem cilvēkiem ārsti iesaka ieviest uztura dienasgrāmatas. “Pacientam ir sīki jāatceras, kādus produktus un kādā daudzumā viņš ir ēdis. Pēc šīs dienasgrāmatas ārsts varēs vieglāk noteikt diagnozi,” skaidro V. Lozovskis. Visbiežāk alerģijas no arbūziem izpaužas ādas reakcijās – izsitumos un tūskās. Ja paveicas, tad izsitumi ātri pāriet, bet var būt arī smagāki gadījumi, kad obligāti jāvēršas pie ārsta. Izsitumus bieži vien pavada nieze.

Lai mājas apstākļos mazinātu niezi un izsitumus, pie rokas jābūt antihistamīniem. “Bez receptes aptiekās var nopirkt zirteku, klaritīnu, tavegilu, kā arī suprastīnu,” stāsta alergologs.

 

Dietologs Brēmanis pieļauj, ka alerģija var būt no tā, ka cilvēks ēd arbūzu pārmērīgi lielā daudzumā. “Ir jārēķinās, ka ogļhidrāti jeb cukuri, uzņemti diezgan prāvā dozā, var provocēt izmaiņas organismā. Jebkura produkta patēriņā nepieciešams ievērot mērenību. Nevajag ēšanas procesu pārvērst par pierīšanās procesu,” aizrāda A. Brēmanis.

 

Laboratoriskās kontroles – tikai aizdomu gadījumos

Ar produktu pārbaudi un kontroli Latvijā nodarbojas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Tatjana Garanča informē, ka iepriekšējos gados veiktajos laboratoriskajos arbūzu izmeklējumos uz pesticīdiem un nitrātiem nav konstatētas neatbilstības un pārkāpumi. Izvērtējot riskus, PVD šogad arbūzu labaratorisko kontroli veic tikai aizdomu gadījumos vai tad, ja tiks saņemti ziņojumi no Eiropas Savienības (ES) ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā par arbūzos konstatētu piesārņojumu. PVD pārstāve skaidro, ka šobrīd dienestā ir diezgan ierobežots budžets, tādēļ pārbaudes tiek veiktas tikai tiem produktiem, kas rada pamatotas aizdomas par apdraudējumu veselībai.

No trešajām valstīm ievesto kravu kontroli ES ārējās robežas kontroles punktos veic PVD robežinspektori. “Kontrolējam gan arbūzu kravu dokumentus, gan identitāti – proti, robežinspektors pārbauda dokumentus un pārliecinās, vai kravā tiešām ir arbūzi, kādos apstākļos tie tiek pārvadāti, vai nav bojāti,” teic T. Garanča.

 

No ES dalībvalstīm ievesto preču uzraudzība notiek jau iekšzemē, kad pārtikas produkti, tostarp arbūzi, nonāk tirdzniecības vietās – veikalos un tirgos, jo starp dalībvalstīm spēkā ir brīvās tirdzniecības noteikumi.

 

Tirdzniecības vietās augļiem un dārzeņiem jāatbilst vispārīgajiem tirdzniecības standartiem – tiem jābūt veseliem, nebojātiem, tīriem, bez svešķermeņiem, kaitēkļiem, bez lieka virsmas mitruma, svešas smaržas vai garšas, kaitēkļu izraisītiem bojājumiem… Jābūt gataviem, taču ne pārgatavojušamies.

PVD nav informācijas par gadījumiem, kad patērētāji masveidā būtu saindējušies, lietojot uzturā arbūzus. “Dienests par arbūzu kvalitāti 2012. gadā ir saņēmis tikai vienu sūdzību. Cilvēks sūdzējās par sliktu pašsajūtu pēc arbūza lietošanas uzturā,” stāsta PVD pārstāve. Šī sūdzība piederot pie grūti pārbaudāmo jeb faktiski nepārbaudāmo sūdzību grupas, jo to, kas ietekmējis cilvēka slikto pašsajūtu, varot pateikt tikai mediķi.

Pētījums

Teksasas universitātes “A&M” zinātnieki 2008. gada vasarā veica arbūzu pētījumu, kura laikā atklājās, ka arbūzi var palielināt libido un mīlestības vēlmi cilvēkā. Izrādās, arbūzs satur tādas pašas vielas kā viagra. “Jo vairāk mēs pētām arbūzus, jo vairāk mēs pārliecināmies, cik pārsteidzoši šī lielā oga apvieno elementus, kas stiprina cilvēka organismu. Mēs zinājām, ka arbūzi ir veselīgi, taču labvēlīgo īpašību saraksts pēc katra pētījuma kļūst garāks,” vietējiem medijiem teica Teksasas universitātes “A&M” augļu un dārzeņu uzlabošanas centra direktors Bhims Patils.

Fakti

* Arbūza dzimtene ir Āfrikas tuksnesis Kalahari.

* Vairāk nekā 1200 šķirņu arbūzu audzē apmēram 96 pasaules valstīs, pārsvarā tur, kur ir silts klimats.

* Var būt sfēriskas, ovālas, plakanas, cilindriskas un pat kvadrāta formas arbūzi. Mizas krāsa var būt gan balta un dzeltena, gan tumši zaļa ar svītrām vai plankumiem. Mīkstums var būt sarkanā, rozā, purpura, bet reizēm arī dzeltenā vai oranžā krāsā. Viss ir atkarīgs no šķirnes.

* 2006. gadā Ginesa rekordu grāmatā tika ierakstīts fakts par arbūzu, kas svēra 122 kilogramus. To izaudzēja amerikāņu fermeris Loids Braits Arkanzasā.

* Tiek audzēti arī pundurarbūzi. Piemēram, Dienvidamerikā audzē mazus arbūzus triju centimetru izmērā.

 

Uzziņa

*  Lielāko nitrātu daudzumu parasti satur augļu un dārzeņu miza. Tāpēc vēlams augļus un dārzeņus pirms lietošanas uzturā kārtīgi nomazgāt un nogriezt mizu.

* Jāizvēlas nebojāti augļi. Augļi, kas novākti ražas beigās, satur mazāk nitrātu nekā ražas sākumā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+