Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. augusts, 2015
Drukāt

Dīķī saaugušas aļģes. Ko darīt? (1)

Foto: Anda KrauzeFoto: Anda Krauze
Uzziņai:

• Pretaļģu līdzekļus drīkst izmantot vienīgi tad, ja ūdenstilpe ir pilnībā izklāta ar hidroizolējošu materiālu (dīķa plēvi) un dīķa ūdens nenokļūst gruntsūdeņos.

• Jo vairāk paaugstinās gaisa un ūdens temperatūra, jo vairāk slāpst zivis. Tas tāpēc, ka skābeklis vislabāk šķīst vēsā ūdenī. Tātad augustā zivīm klājas grūti.

“Man ir sens, apmēram 0,2 ha liels, 1–2 m dziļš dīķis bez caurplūdes. Tajā audzēju karūsas, līņus, karpas, bet zivis noslāpst. Dīķi divreiz tīrīju ar ekskavatoru, tad bija skaists, bet tagad aug dzeltenas aļģes kā vilnas paklājs. Kā tīrīt dīķi?” PĒTERIS

Zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītāja Ruta Medne stāsta, ka zivis slāpst galvenokārt skābekļa trūkuma dēļ, piemēram, ja dīķī to ir pārāk daudz, zivis tiek pārlieku intensīvi barotas (neapēstā barība sāk sadalīties un patērē skābekli), ūdens ir uzduļķots, veicot padziļināšanu, ir ievadītas piesārņojošas vielas (minerālmēsli, virca).

Nelielā, seklā dīķī bez caurplūdes netrūkst barības vielu, ātri uzsilst ūdens – tas viss veicina aļģu augšanu, kas ir dabisks process. Spriežot pēc sniegtās informācijas, vainojamas ir zilaļģes vai zaļaļģes. Visbiežāk aļģes savairojas, ja ūdenī nonāk pārmēru daudz slāpekļa un fosfora, un to sauc par ūdens ziedēšanu. Aļģes strauji aug arī tāpēc, ka tīrot dīķa gultnē uzduļķojas esošais sediments, kā arī ūdenstilpē ir ieplūdis (ievadīts) bioloģiskais piesārņojums. Ja aļģes pārlieku aktīvi vairojas, liekā masa regulāri jāizvāc no dīķa.

– Dīķa tīrībai jāveic visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu skābekļa patēriņu un palielinātu tā daudzumu. Tas iespējams, stādot ūdensaugus, taču vienlaikus jārūpējas, lai atmirušie augi nepaliktu ūdenstilpē. Rudenī un pavasarī pēc iespējas izvāc nokaltušos un atmirušos ūdensaugus, lai sadaloties tie nepatērētu skābekli. Zivis dīķī skābekļa patēriņu ievērojami palielina, tāpēc to klātbūtne saimniekam ir jāizvērtē. Ar skābekli nabadzīgā dīķī nav nepieciešams uzturēt zivis, kas turklāt papildus patērē skābekli un tā trūkuma dēļ beigās iet bojā. Jācenšas samazināt apkārtējā piesārņojuma nonākšanu dīķī – ja ūdens tajā pienāk no gruntsūdeņiem, labāk, lai tas nonāk, pamazām attīroties gruntī, nevis, uzpildoties ar lietusūdeņiem no dīķa apkārtnes, sanesot piesārņojumu un, iespējams, arī zāliena mēslojumu. Regulāri kopjot dīķi, ievērojami uzlabosies ūdens kvalitāte. Ja ar to nav pietiekami, jāizmanto papildu līdzekļi – mākslīga aerācija, taču tas prasīs izdevumus gan iekārtu iegādei, gan elektroenerģijas patēriņam, – atzīst SIA “Akvedukts” inženieris konsultants Gints Jaudzems.

Līdzīgas problēmas novērojamas arī citos zivju dīķos, tāpēc zemnieki un dīķu īpašnieki nereti vēršas pēc padoma zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamentā. Lai precīzi izvērtētu situāciju, parasti nepieciešama konkrētās ūdenstilpes apskate, dažkārt jāveic arī ūdens analīzes. “BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa informē, ka analīzes maksā 15–30 eiro (izcenojums vienkāršam ķīmiskam testam, lai novērtētu skābekļa daudzumu). Sarežģītākos gadījumos, lai saprastu, kāds ir piesārņojuma veids, no kurienes un kā tas rodas, jāveic padziļināta izpēte un būs lielākas izmaksas.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. 2-3 grami vara vitriola uz 1 kubikmetru udens. neskaadee ne ziviim ne augiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+