Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. decembris, 2012
Drukāt

Divi un nulle

28122012_eo_3_1

Ļoti daudzi uzskata, ka mūsdienu pasaules norises nosaka tā sauktais Lielais divdesmitnieks jeb G20. Taču kāds ķīniešu profesors puspajokam tam veltījis zīmīgu frāzi: “Kas ir G20? Tas ir G2 plus nulle.” Proti, šodien varu uz zemeslodes dala Ķīna un ASV. 


 

Ja mēs ņemtu par pamatu šādu skatījumu, tad būtu jāatzīst, ka globālā mērogā svarīgākais aizvadītajā gadā ir abu lielvaru grožu turētāju ievēlēšana, kas notika nupat novembrī ar tikai dažu dienu atstarpi. Un, protams, ļoti atšķirīgā veidā. Ķīnas komunistiskās partijas 18. kongresā par šīs partijas ģenerālsekretāru kļuva Sji Dziņpiņs. Bet pavisam drīz – martā – viņš turklāt būs Nacionālā tautas kongresa ievēlēts valsts prezidents. Vienpartijas sistēmas redzamā daļa parasti pasaka priekšā, kas neredzamajā jau ir nolemts… Grūtāk bija pareģot, kā vēlēs amerikāņi, jo to izšķir tikai viņi paši. Tomēr var sacīt, ka Baraka Obamas pārvēlēšana kopumā tika gaidīta, lai iegūtu papildu termiņu ar viņu saistītajām cerībām, no kurām krietna daļa atkal neīstenosies. Vismaz tā itin bieži mēdz notikt demokrātijā, kas esot draņķīgākā iekārta, izņemot visas pārējās vēsturē izmēģinātās.

Skaidrs, ka iepriekš minētais pasaules skatījums ir pārāk vienkāršots. Citas valstis jau arī kaut ko sver… Bet Divi Lielie tāpat iemieso divas atšķirīgas politiskās filozofijas, un katrai joprojām ir savi sekotāji. Šķietama varas maiņa vienpartijas sistēmas tradīciju garā šogad martā notika arī Kremlī, bet pasākuma scenārijs ar Medvedeva un Putina apmainīšanos vietām tapa zināms jau pērn “Vienotās Krievijas” kongresā, un vēlēšanas drīzāk bija vajadzīgas kā pilsoņu kārtējais pakļaušanās akts. Eiropā vēlēšanas, gluži pretēji, izpaudās kā nepakļāvība, tāpēc, piemēram, franči šopavasar gāza Sarkozī, lai dotu iespēju Fransuā Olandam. Taču valdošā visur ir neapmierinātība ar krīzi un Eiropas politiķiem, kurus nepasargā no bargas kritikas arī Eiropas Savienībai piešķirtā Nobela Miera prēmija. Tā tomēr atgādina, ka iepriekšējām paaudzēm nācās visu sākt no nulles. Un ka no jebkādas krīzes ir izeja.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+