Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
19. marts, 2014
Drukāt

Doktori redz pilnīgāku ainu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Februāra beigās septiņu pagājušā gada labāko maģistra un doktora darbu autori saņēma ikgadējās Vernera fon Sīmensa izcilības balvas. Viena no laureātēm ir ekonomikas zinātņu doktore Olga Bogdanova.

Viņa izstrādājusi un aizstāvējusi promocijas darbu “Latvijas attīstības modeļi Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū”. Viens no galvenajiem zinātniskā darba mērķiem bija noskaidrot, kā varētu veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju šobrīd, kad Latvija iekļāvusies ES brīvajā tirgū.

Spēle vienos vārtos


“Vēlējos uzzināt, kā Latvija varētu gūt lielāku labumu no dalības ES tieši ekonomiskajā ziņā,” skaidro Olga. “Iestājoties ES, Latvijai nācās sākt pildīt arī dažādas ES prasības, kas izriet no direktīvām un regulām. Lielākā daļa prasību ir tādas, kuras neizpildot Latvijai var tikt piemērotas sankcijas. Tās bieži vien ir prasības, kas liek mums atvērt tirgu un nediskriminēt tajā citu ES valstu uzņēmējus. Taču ir arī tādas prasības, kuru izpildei Eiropas Komisija (EK) parasti tik strikti neseko līdzi, taču to efektīva ieviešana dod labumu mūsu pašu uzņēmējiem. Tās varētu saukt par labajām vai baltajām prasībām. Vecās ES dalībvalstis vispirms pilda tā sauktās baltās prasības un tikai pēc tam ķeras pie pārējām. Tikmēr Latvija pirmkārt izpilda tieši sankciju prasības. Un tā sanāk it kā spēle vienos vārtos: citu ES valstu uzņēmējiem Latvijas tirgus ir atvērts, bet Latvijas uzņēmējiem citu ES valstu tirgū joprojām ir grūtības iekļūt.”

Vai tad citas ES valstis nebaida sankcijas, no kurām Latvija cer izvairīties, pildot visas obligātās prasības? “Šīs valstis tātad redz, ka tautsaimniecības ieguvumi var būt lielāki nekā sankciju izmaksas. Turklāt uzreiz jau nevienu nesoda: kamēr EK pamana, ka kaut kas nav izpildīts, vai kamēr kāda cita valsts par neizpildi iesūdzēs tiesā, kamēr brīdinās, paies laiks. Kamēr labos, vēl paies laiks,” teic Olga.

Jāattīsta tūrisms 
un medicīnas tūrisms


Piemēram, viena no ES baltajām prasībām ir, lai tiktu izveidota tā sauktā vienas pieturas aģentūra internetā – portāls, kurā uzņēmēji varētu iegūt visu informāciju par prasībām darbībai dažādās ES valstīs. “Ja jūs sniedzat, piemēram, tūrisma pakalpojumus Latvijā un vēlaties to darīt arī Francijā, šajā portālā jums būtu jābūt iespējai saņemt visas nepieciešamās atļaujas šī pakalpojuma sniegšanai. Arī tad, ja vēlaties sākt kādu uzņēmējdarbību Latvijā, būtu jābūt iespējai šādā veidā nokārtot visus dokumentus,” stāsta Olga. “Protams, portāls www.latvija.lv daļēji sniedz šādus pakalpojumus, taču tie noder tikai uzņēmējiem, kuri strādā pakalpojumu jomā. Turklāt portāls nestrādā pietiekami efektīvi. Ražotājiem savukārt paredzēts cits portāls.” Iespējams, ka ES “labās” prasības Latvijai pagaidām neizdodas pilnībā izpildīt tāpēc, ka mūsu valstī salīdzinājumā ar lielajām ES valstīm valsts pārvaldei ir samērā maza kapacitāte (ierēdņu skaits uz ES tiesību aktu skaitu), bet izpildāmo direktīvu un regulu daudzums visām valstīm tagad ir vienāds. “Turklāt Latvijas iecerētajai attīstībai būtu jābūt lielākā kontekstā ar ES,” ir pārliecināta Olga.

Vai Latvija varētu, nepārkāpjot ES prasības, tomēr vairāk atbalstīt savus uzņēmējus? “Protekcionēt savu ražotāju būtu pretlikumīgi. Vairāk jāraugās, kā padarīt mūsu uzņēmējus stiprākus un konkurētspējīgākus, nekā jādomā, kā neielaist tirgū citu valstu ražotājus. Viņi vienalga nāks un tiks iekšā tirgū,” atbild Olga. Viņa uzskata, ka visveiksmīgāk Latvijas uzņēmēji Eiropas tirgū varētu piedāvāt dažādus pakalpojumus, piemēram, jau pieminēto tūrismu un medicīnas tūrismu.

Doktora darbu Olga rakstīja sešus gadus. Pa vidu tapuši arī zinātniskie raksti par šo tēmu. Olga paspējusi arī doties bērnu kopšanas atvaļinājumā un dienā auklēt dēliņu un meitiņu, bet naktī rakstīt doktora darbu.

Jāpaņem 
viss iespējamais


Olgas veiktais pētījums doktora darbam lielā mērā sasaucas ar viņas ikdienas darbu: jaunā ekonomikas zinātņu doktore ikdienā strādā Ekonomikas ministrijā, vada Enerģijas tirgu, infrastruktūras un sadarbības koordinācijas nodaļu. Līdztekus tam Olga jau teju desmit gadus ir arī Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks. Tieši šajā augstskolā – Starptautisko ekonomisko sakaru institūtā – Olga mācījusies gan pamatstudijās, gan maģistrantūrā un doktorantūrā. Gan bakalaura, gan maģistra grādu viņa ieguvusi ar izcilību. Gadu ilgs pārtraukums studijās bijis tikai laikā, kad studēja Vācijā. Lūgta salīdzināt studijas Vācijā un Latvijā, Olga teic, ka Vācijā studentiem ir nopietnāka attieksme pret studijām un viņi vairāk prasa arī no pasniedzēja. Latvijas studenti toties bieži vien arī augstskolā uzvedas tāpat kā skolā. “Studentiem skaidroju, ka jāpaņem no studijām viss, kas iespējams. Saku arī: ja jāizstrādā studiju darbs, tad nevajag to darīt ķeksīša pēc. Laiks šim darbam būs jātērē tik un tā, bet, lai šis laiks būtu interesantāks, veidojiet interesantu studiju darbu. Tādu, ko paši varat baudīt un par ko varat priecāties.”

Kāpēc Olga pati vēlējusies tikt pie doktora grāda? “Man vienmēr bijis interesanti iedziļināties jautājumos un tos saprast,” viņa atbild. “Turklāt, studējot doktorantūrā, ļoti paplašinājās redzesloks, veidojās strukturizēts skatījums uz daudziem jautājumiem.”

Pēdējā laikā Olga jūt, ka arī ministrijā novērtē to, vai darbiniekam ir doktora grāds. Augstāko akadēmisko grādu jau ieguvuši diezgan daudzi viņas kolēģi, daļa vēl studē doktorantūrā. “Taču tiem, kuri vēl domā par doktorantūru, saku, ka doktora grādu iegūst pirmkārt sev.”

Uzziņa


Šogad Sīmensa izcilības balvas pasniegtas Jānim Vinkleram (RTU), Janīnai Doviborovai (RTU), Jurijam Nikolajevam (RTU), Oskaram Ozoliņam (RTU), Elīnai Pajustei (Latvijas Universitāte), Uldim Doniņam (RTU), Antonam Mislēvičam (RTU), Oļegam Borščevskim (RTU), Sergejam Kozlovičam (LU) un Olgai Bogdanovai (RTU).

Vernera fon Sīmensa izcilības balvas pasniegšana pirmo reizi notika Vācijā 1997. gadā, bet jau 2000. gadā pirmais konkurss norisinājās arī Latvijā. Šogad tā balvu fonds bija 5000 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāpēc tikai LU un RTU studenti var pieteikties uz šo stipendiju? Kaut kā netaisnīgi, ja nestudē šajās augstskolās, bet tēma sakrīt ar Siemens darbības jomām un darbs ir patiešām labs…

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+