Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. maijs, 2012
Drukāt

Dombrovskis: eirozonas krīzes pārvarēšanai nepieciešama skaidra stratēģija

dombr

Lai sekmīgi pārvarētu krīzi atsevišķās eirozonas valstīs, tām nepieciešama skaidra krīzes pārvarēšanas stratēģija, 12.maijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, piedaloties Lenarta Meri konferences paneļdiskusijā par eirozonas nākotni, sacīja Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V, attēlā).

“Jebkura valsts var atteikties no budžeta konsolidācijas. Taču pirms tam jāatbild uz jautājumu – kas finansēs tās budžeta deficītu? Ja uz šo jautājumu atbildes nav, tad vienīgā alternatīva ir konsolidācija,” norādīja Dombrovskis, komentējot situāciju Grieķijā.

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke, informējot par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā, Dombrovskis uzsvēra, ka 2009.gada martā neviens nezināja, kas tuvākajos mēnešos notiks ar Latvijas ekonomiku.

“Šādās situācijās ir jāizvirza skaidri mērķi un jāizveido pagrieziena punktu sistēma, lai izietu no krīzes. Mūsu situācijā izejas stratēģija bija Latvijas pievienošanās eirozonai līdz 2014.gadam, kurai tika noteikti divi galvenie mērķi – valūtas kursa saglabāšana un budžeta deficīta samazināšana. Skatoties uz to, kas notiek eirozonas dalībvalstīs Dienvideiropā, pārņem sajūta, ka nav izveidota skaidra izejas stratēģija,” sacīja premjers.

Latvijas gadījumā starptautisko aizdevēju nostāja bija nepārprotama – ja netiks izpildīti uzstādītie mērķi un prasības, finansiālās palīdzības nebūs, atgādināja Ministru prezidents. Grieķijas gadījumā Eiropas Komisija jau vairākkārt turpinājusi sniegt finansiālo palīdzību, neskatoties uz sistemātisku prasību nepildīšanu no Grieķijas puses.

“Iespējams, šī atšķirīgā pieeja ir bijusi tādēļ, ka Grieķija ir eirozonas valsts, bet Latvija pagaidām vēl atrodas ārpusē, taču esmu pārliecināts, ka arī Grieķijai tuvojas “patiesības brīdis”, kad būs jāizšķiras par skaidru rīcību,” sacīja Dombrovskis.

Pēc premjera domām, pretēji daudzu uzsvērtajai valūtas devalvācijai kā labākajam konkurētspējas uzlabošanas līdzeklim, šīs krīzes pieredze liecina par pretējo – labākos rezultātus uzrāda tās valstis, kas valūtas kursu ir saglabājušas un konkurētspējas atgūšanai veikušas apjomīgas strukturālās reformas. Labākais piemērs esot Latvija un pārējās Baltijas valstis.

“Visbeidzot, atbildot uz jautājumu par eirozonas nākotni, es gribētu apgalvot, ka mana valsts nepievienotos klubam, kas “nedarbojas”. Esam gatavi pievienoties eirozonai jau 2014.gadā, jo visi rādītāji mums signalizē zaļo gaismu un paļaujamies uz eirozonas valstu spēju stabilizēt situāciju līdz jauno dalībnieku ierašanās brīdim,” akcentēja Ministru prezidents.

Paneļdiskusijā piedalījās arī Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, Īrijas Centrālās bankas prezidents Patriks Honohans un Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Štubs, bet diskusiju vadīja laikraksta “Financial Times” korespondents Berlīnē Kventins Pīls.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+