Dombrovskis uzsver nepieciešamību turpināt darbu pie nabadzības mazināšanas 0
Iepriekšējā gadā valdība ir paveikusi daudz, taču arī turpmāk ir jāstrādā pie nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas, darba vietu radīšanas, reģionu attīstības, valsts administratīvās un ekonomiskās pārvaldības uzlabošanas, uzstājoties Saeimā ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto, norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis arī uzsvēra, ka pagājušajā gadā valdība ir aktīvi strādājusi pie tā, lai “krīzes pārvarēšanas faktu Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas sajustu savos maciņos”. Daļa no šiem pasākumiem tiek īstenota caur nodokļu mehānismiem, samazinot pievienotās vērtības nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī palielinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu, skaidroja premjers.
Pagājušais gads ir bijis intensīva darba gads, akcentēja premjers. Dombrovskis norādīja, ka ekonomiskā ziņā šis ir bijis otrais izaugsmes gads pēc kārtas, kad Latvijas ekonomika ir bijusi starp straujāk augošajām Eiropas Savienībā (ES). Tāpat ir ielikts pamats, lai Latvija ar nākamā gada 1.janvāri kļūtu par pilnvērtīgu eirozonas valsti.
Valdība pērn ir aktīvi strādājusi pie jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiskās krīzes risināšanu un sabiedrības saliedētības veicināšanu, piebilda premjers. Tāpat tika ielikti pamati sistēmiskai izaugsmei nākotnē, izstrādājot un apstiprinot Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam.
“Valdības uzmanības centrā ir bijusi reģionālā attīstība, īpaši gribētu atzīmēt rīcības plānu Latgales attīstībai. Valdība arī pagājušā gadā ir turpinājusi veidot politiku aktīvā sasaistē ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Tika turpināts darbs krīzes laikā radītās reformu vadības grupas ietvaros, tā arī dialogā ar sociālajiem partneriem nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros,” klāstīja premjers.
Viņš informēja par ekonomisko situāciju kopumā, ES budžeta rezultātiem, kā arī citiem jautājumiem.
Premjera ziņojuma cilvēkkapitāla sadaļā klāstīts par bezdarba mazināšanu, izglītības sistēmas reformu, veselības, tautas ataudzes nodrošināšanu. Sadaļā par inovatīvu un efektīvu ekonomiku Saeima tiks iepazīstināta ar informāciju par patēriņa cenām, nodarbinātību un bezdarba rādītājiem, finanšu tirgu, nodokļu ekonomiku un ēnu ekonomikas apkarošanu. Tāpat viņš stāstīs par pasākumiem, lai sagatavotos eiro ieviešanai un reemigrācijas veicināšanai, kā arī citiem ekonomikas jautājumiem.
Sadaļā par efektīvu teritoriālo pārvaldību ir informācija par reģionālo politiku, vides aizsardzību un sadarbību ar pašvaldībām. Premjers Saeimā arī runās par sabiedrības drošību, Nacionālo attīstības plānu, gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai.
Ziņojumā ir sagatavota informācija arī par norisēm kultūrtelpā 2012.gadā un par Latvijas paveikto pasaulē. Plānots stāstīt par kultūras mantojuma saglabāšanu, sabiedrības saliedēšanu, sabiedriskajiem medijiem un par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā. Savukārt runājot par ārpolitiku, valdības vadītājs klāstīs par Latvijas ārpolitikas aktivitātēm, Latvijas tēlu ārvalstīs un aizsardzības politiku.
Klāstot par šogad paveicamajiem darbiem, valdības vadītājs informēs, ka valdības prioritātes ekonomikā būs jaunu darbavietu radīšana, paralēli turpinot darbu pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un investīciju piesaistes.
Konkurētspējas veicināšanas ziņā viņš minēja, ka šogad ir veicami vairāki izšķiroši soļi tās stiprināšanai, piemēram, ir jāveic visi nepieciešamie priekšdarbi veiksmīgai Nacionālajā attīstības plānā definēto pasākumu īstenošanai, kas sāksies jau 2014.gadā. Tāpat valdība turpinās darbu pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanas, izglītības reformas un turpinās pilnveidot nodokļu sistēmu.
Valdība šogad arī turpinās nabadzības mazināšanas pasākumu īstenošanu, tādējādi nodrošinot, ka valsts ekonomikas izaugsmi savā dzīvē jūt pēc iespējas plašāks valsts iedzīvotāju loks.
“Šāds Latvijas attīstības kurss nodrošinās, ka, konsekventi to īstenojot, spēsim sasniegt pozitīvus un ilgtspējīgus rezultātus, kurus sajutīs ikviens no mums,” teikts premjera ziņojumā.
Kā viens no šā gada svarīgākajiem nacionālās kultūras notikumiem ir minēti XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kam gatavojas vairāk nekā trīs tūkstoši māksliniecisko kolektīvu – kopumā 90 000 dalībnieku. “Latvijas kā nacionālas valsts izaugsmes ceļā 2013.gada svētkiem būs īpaša loma – tie ieskandinās Latvijas ceļu uz tās neatkarības simtgades svinībām 2018.gadā, kad notiks nākamie Dziesmu un deju svētki,” norāda premjers.
Ziņojumā premjers arī izklāsta sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un norāda, ka, neskatoties uz to, ka pirmo reizi vēsturē Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir samazināts salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, Latvijai ir izdevies panākt labus nosacījumus visās būtiskākajās sarunu pozīcijās.
