Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. decembris, 2012
Drukāt

Dreimane: Velti gaidīt Laimes lāci, valsts pārvalde jāsakārto pašiem

dreimane_elita

Velti ir gaidīt Laimes lāci, kas atnāks un sakārtos valsts pārvaldi, šis darbs būs jāpaveic pašai valsts pārvaldei, iesaistoties pilsoniskajai sabiedrībai un politiķiem, tā norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komentējot Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas intervijā aģentūrai LETA izteikto kritiku valsts pārvaldei, dēvējot to par bezjēdzīgu vidi.

“Būtiski izprast, ka vidi ap mums iespējams mainīt tikai tad, ja tajā iesaistīsies ikviens un sniegs savu artavu valsts pārvaldes darbības uzlabošanā. Proti, ja esošā sistēma ir slikta, tas nenozīmē, ka tai ir jāpakļaujas un tai jākalpo vai jādodas meklēt labākus darba apstākļus. Tas ir pats vienkāršākais, ko katrs neapmierinātais valsts pārvaldes darbinieks varētu izdarīt,” uzskata Dreimane.

Viņa norāda, ka darbs būs jāpaveic pašai valsts pārvaldei, iesaistoties pilsoniskajai sabiedrībai kā publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes barometram un politiķiem – ierēdniecības virsuzraugiem, kas izvirzīs mērķus un kontrolēs izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Dreimane atzīst: nevar nepiekrist publiski izskanējušai kritikai par spēkā esošā normatīvā regulējuma lielo apjomu, kā arī pārmērīgo attīstības plānošanas dokumentu skaitu. Turklāt pēdējo gadu laikā konkrētu ik gadus sasniedzamo mērķu vietā valsts pārvaldei kā prioritāte tika noteikts lineārs skaita mazinājums, bet ne efektivitātes celšana.

Tomēr nākamais gads valsts pārvaldē būs fundamentālu pārmaiņu periods, līdzšinējās mehāniskās reformas ievirzot uz rezultātu orientēta pārvaldes modeļa īstenošanā. 2013.gadā valsts pārvaldē izvirzītās prioritātes ir administratīvā sloga mazināšana, efektīvas pārvaldības nodrošināšana, cilvēkresursu kapacitātes celšana un klientu apkalpošanas uzlabošana, tādējādi attīstot profesionālu, mazu, efektīvu un uz rezultātu vērstu valsts pārvaldi.

Lai attīstītu pēc iespējas efektīvāku valsts pārvaldes sistēmu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir noteicis valsts pārvaldei 2013.gadā galvenos darbības virzienus un sasniedzamos mērķus. Piemēram, viens no valsts pārvaldei izvirzītajiem mērķiem nākamajā gadā ir nozaru normatīvā regulējuma vienkāršošana, tostarp Eiropas Savienības prasības pārņemot tikai minimālā pieļaujamā apjomā. Savukārt pirms jaunu normatīvo aktu pieņemšanas obligāta prasība ir izvērtēt, vai problēma nav risināma jau esošo regulējumu ietvaros.

Ministru prezidenta noteiktie valsts pārvaldes darbības virzieni un izvirzītie mērķi jaunās novērtēšanas sistēmas gaitā tiks izvirzīti kā obligāti sasniedzamie mērķi gan ministriju valsts sekretāriem, gan ministriju padotībā esošu iestāžu vadītājiem, norāda Dreimane.

“Ir paredzēta arī atskaitīšanās sistēma par rezultātiem, tāpēc ļoti ceru, ka pēc gada jau varēsim runāt par jūtamiem valsts pārvaldes darbības uzlabojumiem,” piebilst Valsts kancelejas direktore.

Viņa arī vērtē, ka normatīvo aktu vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana ir priekšnoteikumi efektīvai valsts pārvaldei, taču tajā pašā laikā, lai no pašpietiekamas un pašatražojošas sistēmas tā mainītos uz cilvēkam draudzīgu un uz klientu orientētu sistēmu, izšķiroša nozīme ir valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātei. Tādēļ liela nozīme nākamajā gadā būs Valsts kancelejas izstrādātās cilvēkresursu koncepcijas ieviešanai.

Jau ziņots, ka Sudraba intervijā aģentūrai LETA kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība. Viņas skatījumā tas demotivē cilvēkus un ir vēl viens no iemesliem, kāpēc liela daļa cilvēku pamet darbu valsts pārvaldē – tā ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, sprieda Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Sudraba arī kritizēja valsts pārvaldi, ka tā nav uz rezultātu orientēta un tajā nepastāv atbildība par rezultāta sasniegšanu. Jautāta, vai Valsts kancelejas izstrādātā cilvēkresursu koncepcija varētu mainīt situāciju valsts pārvaldē, Sudraba skaidroja, ka vispirms visam darbam ir jābūt organizētam tā, ka ir kopējas stratēģijas, izvirzītie mērķi, sasniedzamie rezultāti. Ar pašu cilvēkresursu procesu, viņasprāt, nevar izmainīt darba plānošanu un organizāciju valsts pārvaldē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+