Durbes pilī izstādīs pēdējo gadu interesantākos arheoloģiskos atradumus 0
Piektdien, 16. maijā plkst.14.00 Durbes pilī notiks arheologu lasījumi par tēmu “Arheoloģiskie izrakumi Tukuma novadā un apkārtnē” un tiks atklāta jauna izstāde “Šlokenbekas-Durbes vēstures liecības”, portālu LA.lv informēja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.
Pēdējos gados Tukuma apkārtnē, tostarp arī agrākās Šlokenbekas-Durbes muižas teritorijā, regulāri strādājuši arheologi, iegūstot agrāk nezināmus datus un papildinot muzeju kolekcijas. Jau otro gadu Tukumā notiek Arheologu lasījumi. Šoreiz ar jaunākajiem pētījumiem iepazīstinās Dr. hist. Valdis Bērziņš, Dr. hist. Rūdolfs Brūzis, mag. hist. Una Cine un Mārtiņš Ruša.
2013. gada vasarā izrakumi notika jaunatklātajā Slocenes I neolīta apmetnē, kas atrodas Slocenes upes kreisajā krastā 2,6 km lejpus Valguma ezera. Arheologs Valdis Bērziņš ir noskaidrojis, ka galvenais apmetnes apdzīvotības laiks ir vidējais neolīts (apmēram 4000–3000 g. pr. Kr.), uz ko norāda lielā skaitā atrastās ķemmes un Sārnates tipa keramikas lauskas, kā arī krama inventārs – bultu gali (rombiski, trīsstūrveida, ar kājiņu), četrstūra formas kasīkļi, kā arī nažveida šķilu posmi. Nelielā skaitā atrasti neapstrādāti dzintara gabaliņi un šķembas.
Nav šaubu, ka šī vieta neolīta iedzīvotājus piesaistīja galvenokārt kā izdevīga zvejas vieta. Iespējams, ka toreiz šajā vietā vai netālu no tās atradās Slocenes grīva, kur upe ietecēja Kaņiera lagūnā. Pretējā senās lagūnas krastā (jūras pusē) atrodas Siliņupes apmetne, kur tāpat iegūts galvenokārt vidējā neolīta materiāls.
Izrakumus Šlokenbekas muižas aizsardzības zonā pagājušā gada jūlijā un augustā veica arheologs Rūdolfs Brūzis ar mērķi iegūt arheoloģiskus datus par kultūrslāņa intensitāti un raksturu, kā arī sagatavot arheoloģijas darbu prognozi Latvijas Ceļu muzeja jaunās muzeja ēkas celtniecībai.
Šlokenbekas muiža vēstures avotos pirmoreiz minēta 1544. gadā. Vismaz līdz 18. gadsimtam no dienvidu un rietumu puses aizsargājis dabisks šķērslis – upe. Taču pēc Slocenes upes ūdeņu atkāpšanās šī teritorija lauksaimnieciski apstrādāta. Atrastie vitrāžu un krāsns podiņu fragmenti, kā arī Zviedrijā kalta monēta – Gustava Ādolfa šiliņš –, karavīru apģērba un bruņojuma detaļas un pat lielgabala lode attiecas uz 16.-17.gadsimtu un sniedz norādes par kungu mājas interjeru un dažām vēstures lappusēm.
Mārtiņa Rušas vadītie izrakumi, ko 2012.gada septembrī finansēja Tukuma novada dome un Tukuma muzejs, notika Durbes pils kompleksa saimniecības daļā. Izrakumu gaitā tika precizēts saimniecības ēku plānojums un atsegta lietusūdens tekne, kā arī iegūti krāsns podiņu un grīdas flīžu fragmenti, tostarp 17. gadsimta sešstūra māla flīze.
Tukuma pilsētas vēstures muzeja vadītāja Una Cine strādāja arheoloģiskās uzraudzības darbos Brīvības laukumā, Tukumā, 2013. gada septembrī. Arheoloģiskās liecības par viduslaikiem netika konstatētas, bet izrakumu gaitā tika atsegts 19. gadsimtā būvētas ēkas ZR stūris un pagraba sienas, kas mūrētas no lieliem granīta akmeņiem. Kā liecina dokumenti ēka piederējusi pie Praviņu kroga apbūves un 20. gs. 30. gados izīrēta skārdniekam. Pavisam atrasta 51 senlieta, tostarp skārdnieka materiālu fragmenti, kā arī dzintara rotas fragments.
Izrakumos iegūtās senlietas būs apskatāma jaunajā izstādē, ko izveidojuši Tukuma muzeja darbinieki sadarbībā ar Latvijas Ceļu muzeju un minētajiem arheologiem. Izstāde “Šlokenbekas-Durbes vēstures liecības” tiks atklāta 16. maijā Durbes pils Apaļā loga zālē pirms Arheologu lasījumiem un būs skatāma līdz pat gada beigām. Atsaucoties uz 2014. gada Muzeju nakts tēmu “Sarkanā krāsa-dzintars”, izstādē būs apskatāmi arī neapstrādāta dzintara gabaliņi no Slocenes neolīta laika apmetnes, ko pirms aptuveni 6000 gadiem savākušas seno iemītnieku rokas.
