Latvijā
Politika

Dzesēs ierēdņu “pārdegšanu” 13

Foto – Shutterstock

“Tas ir kā nebeidzams vaimanu koris. Sabiedrības skatījumā valsts pārvalde ir pārāk uzblīdusi, birokratizēta un tās darbiniekiem trūkst godaprāta. Savukārt ierēdņi izdeg, jo jūtas nenovērtēti, nepienācīgi atalgoti un neredz savam darbam jēgpilnu piepildījumu. Nereti pat no tuviniekiem viņiem jādzird pārmetumi, ka par ierēdņiem strādā tikai liekēži,” tik skarbi situāciju valsts pārvaldē ilustrē Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš Saeimā prezentējis deviņu punktu plānu valsts pārvaldes reformām. Tās mērķis, Krieviņa vārdiem runājot, ir panākt, lai ierēdņi strādātu jēgpilnu darbu, justos apmierināti un spētu godīgi teikt draugiem un paziņām, ka dara labu darbu savai valstij un sabiedrībai.

Savu uzstāšanos gan Krieviņš sāka ar mēģinājumu atspēkot vairākus mītus. Piemēram, par to, ka valsts pārvaldes aparāts Latvijā esot pārāk uzblīdis. “Ja mēs paskatāmies uz salīdzinājumu ar citām valstīm, tad mūsu valsts pārvalde ir aptuveni 6,6% no nodarbināto skaita, kas ir tuvu vidējam Eiropas Savienības līmenim un pat nedaudz mazāk nekā mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā,” teica Krieviņš. Arī ierēdņu atalgojums esot pārspīlēts – viņi saņemot aptuveni trešdaļu no tā, ko līdzīga darba veicēji nopelna privātajā sektorā. Finanšu krīzes laikā valsts pārvalde tika samazināta aptuveni par 20 tūkstošiem cilvēku, bet funkciju un uzdevumu apjoms ir tikai palielinājies, kamēr atalgojums daudzviet palicis krīzes laika līmenī. “Tas viss kopumā ar civildienesta zemo prestižu sabiedrībā noved pie tā, ka aizvien vairāk cilvēku valsts pārvaldē “pārdeg” un aiziet no darba,” skaidroja VK direktors. Tāpat ir virkne nepilnību, kas nav noliedzamas. Piemēram, likumdošanas kvalitātes ziņā Latvija, pēc Pasaules bankas datiem, krietni atpaliek gan no pārējām Baltijas valstīm, gan no ES kopumā.

Deviņi soļi trīs gados

Tādēļ VK sagatavojusi un šomēnes piedāvās ministrijām saskaņošanai Valsts pārvaldes reformu plānu 2017. – 2019. gadam. Tas sevī ietver deviņus soļus civildienesta pārveidošanai, kas sadalīti trijos blokos:

Pirmais bloks (ekonomija) paredz – samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par 7% līdz 10%, katrai iestādei uzdot ik gadu ietaupīt vismaz 2% no tās izdevumiem, stiprināt efektivitātes auditu izmantošanu.

Otrais bloks (lietderība) paredz pārskatīt atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas un samazināto štata vietu rēķina palielināt atalgojumu valsts pārvaldē līdz 80% no privātā sektora atalgojuma, centralizēt atbalsta funkcijas un izvērtē mazo iestāžu lietderību, kā arī uzlabot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus.

Trešais bloks (efektivitāte) paredz visiem iestāžu vadītājiem noteikt vienotus sasniegumu rādītājus, īstenot projektus horizontālās sadarbības stiprināšanai un izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu. Visus šos pasākumus iecerēts īstenot bez papildu finansējuma “esošā budžeta ietvaros”.

Krieviņš uzsvēra, ka nodarbināto skaita samazināšana nenotiks sausi matemātiski, “nogriežot” 7% līdz 10% štata vietu. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju atsevišķās nozarēs (piemēram, aizsardzība un iekšlietas) nodarbināto skaitu pat varētu palielināt. Viss ietaupījums tikšot novirzīts atalgojuma sistēmai. Tas nozīmē, ka vadības līmeņa ierēdņu atalgojums pieaugtu no 2441 pirms nodokļiem aptuveni līdz 5000 eiro “uz papīra”.


“Piedāvājums jau kaut kur redzēts”

“Plāns kopumā vērtējams pozitīvi, un tajā aprakstītas pareizas lietas. Kaut arī ne visam varētu piekrist. Piemēram, štatu samazināšanas vietā būtu jādomā par birokrātisku procedūru samazināšanu. Arī piedāvātie auditi var būt administratīvais slogs, ja netiek veikti kvalitatīvi. Tāpat par kvalitāti jādomā, ieviešot atbalsta funkciju decentralizāciju. Pārējam piedāvājumam es varētu piekrist, bet nepamet sajūta, ka daudz kas no aprakstītā jau ir lasīts. Mums ir bijušas neskaitāmas šādas stratēģijas un koncepcijas, kaut vai 2013. gadā pieņemtā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija. Es no sirds vēlu šim plānam izdošanos, bet nelieku uz to lielas cerības, jo tam nav paredzēts finansējums. Pieredze liecina, ka pasākumi, kurus plānots īstenot “esošā budžeta ietvaros”, bieži vien tā arī paliek uz papīra,” plānu vērtēja Valsts administrācijas skolas (VAS) direktore Edīte Kalniņa. Arī viņa nupat uzrakstījusi atlūgumu un pēc diviem mēnešiem gatavojas pamest darbu valsts pārvaldē, kaut gan pagājušā gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja Kalniņu vēl uz vienu piecu gadu termiņu VAS direktores amatā. Šos pienākumus Kalniņa pildījusi kopš 2012. gada.

“Šis darbs ir interesants, un man ir gandarījums par to, kā izdevies attīstīt iestādi, un tām labajām idejām, kuras izdevās īstenot. Taču par nožēlu vēl vairāk ir to lietu, kas neizdevās, jo, strādājot valsts pārvaldē, ļoti daudz spēka un laika jātērē dažādu birokrātisku procedūru īstenošanai. Par katru soli jāatskaitās tik daudz institūcijām, ka sasniegt iecerēto mērķi kļūst gandrīz neiespējami. Tad cilvēks vairs neredz jēgu savam darbam, un tas ļoti nokausē,” atzina Kalniņa.

VAS ir Valsts kancelejas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar ierēdņu un citu valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanu, tādēļ savā ikdienas darbā skolas vadītāja satiek daudz dažādu valsts iestāžu darbiniekus. “Neformālās sarunās var just, ka daudzi cilvēki ir izdeguši un pārstrādājušies. Reizēm pārstrādāties ir tikai labi, ja tas nepieciešams kāda konkrēta īstermiņa projekta īstenošanai. Taču pie mums tāds darba režīms ir pastāvīgs un bieži vien saistīts ar neskaitāmu bezjēdzīgu procedūru īstenošanu,” teica Kalniņa. Viņa arī novērojusi, ka ierēdņi baidās uzņemties iniciatīvu vai radoši pieiet darbam, jo par katru kļūdu vai neatbilstību “likuma burtam” tiek bargi sodīti.

Arī VK direktors rēķinās, ka valsts pārvaldes reforma pašā valsts pārvaldē var sastapties ar pretestību. Tādēļ izšķiroša loma būs politiskajam atbalstam no valdības un Saeimas. Martā šo plānu iecerēts apstiprināt valdībā un pēc tam īstenot trīs gadu laikā. Plāna īstenošanu uzraudzīs Ministru kabinets, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un atjaunotā Valsts pārvaldes politikas attīstības padome.

UZZIŅA

Iedzīvotāju skaits valstī: 1 958 800

No tiem nodarbinātie: 894 288

No tiem sabiedriskajā sektorā: 286 137

No tiem vispārējās valdības sektorā: 223 298

No tiem valsts un pašvaldību budžeta iestādēs: 175 407

No tiem valsts budžeta iestādēs: 59 968

Ministrijas, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs: 3347

Centrālās statistikas pārvaldes dati

LA.lv