Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. novembris, 2015
Drukāt

Džihādisti piesaka karu Rietumiem (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nedēļas nogalē džihādistu veiktajā sešu teroraktu sērijā dažādās Parīzes vietās bojā gājuši 129 cilvēki, bet slimnīcās nogādāti vairāk nekā 300 ievainotie, no kuriem vairāki desmiti ir kritiskā stāvoklī.

 

Islāmisti draud turpināt uzbrukumus

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums “Islāma valsts”.

Teroristu paziņojumā izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr tā turpinās savu “krustnešu kampaņu”. Teroristi norāda, ka uzbrukumu mērķi, tostarp “Bataclan” koncertzāle un stadions “Stade de France”, tikuši “rūpīgi izvēlēti”. Teroristi pašnāvnieki uzspridzinājās arī pie stadiona “Stade de France”, kur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlases, ko klātienē vēroja arī Francijas prezidents Olands un Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers.

Vislielākais upuru skaits bija “Bataclan” koncertzālē, kur tovakar notika Kalifornijas rokgrupas “Eagles of Death Metal” koncerts. Kā ziņo franču mediji, pašas rokgrupas dalībnieki un apkalpojošais personāls nav cietuši. Koncertzāle atrodas tikai pārsimt metru attālumā no satīras žurnāla “Charlie Hebdo” bijušās redakcijas, kur janvārī islāma ekstrēmisti nogalināja 12 cilvēkus. Uzbrucēji, kas darbojās profesionāli un vairākkārt pārlādēja triecienieročus, apšaudīja arī “Bataclan” koncertzāles apkārtnē esošos japāņu un kambodžiešu restorānus, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. Astotais uzbrucējs uzspridzinājās Voltēra bulvārī netālu no “Bataclan” koncertzāles, kad ielas bija pārpildītas ar ātrās palīdzības automašīnām. Parīzes teroraktos bojāgājušo vidū ir Vācijas, Britānijas, Beļģijas, Portugāles, Rumānijas, Marokas, Alžīrijas, Čīles un vairāku citu valstu pilsoņi.

 

Karš pret eiropeisko dzīvesveidu

Francijas prezidents Fransuā Olands jau iepriekš terora aktos apsūdzēja “Islāma valsti”. Viņš norādīja, ka uzbrukumi parīziešiem ir “karadarbības akts”, ko pastrādājuši “Islāma valsts” kaujinieki. Prezidents piebilda, ka šie terora akti organizēti no ārvalstīm, taču saņēmuši atbalstu arī Francijas iekšienē. Olands uzsvēra, ka Francija pret šajā noziegumā vainojamajiem vērsīsies bez žēlastības. Francijas premjerministrs Manuels Valss solījis iznīcināt tos, kas atbildīgi par Parīzes teroraktiem un paziņojis, ka uzlidojumi teroristu grupējuma “Islāma valsts” mērķiem Sīrijā turpināsies un tiks pastiprināti. Vācijas laikraksts “Bild”, kam ir lielākais metiens Eiropā, svētdien iznāca ar milzu virsrakstu pirmajā lapā “KARŠ pret mūsu dzīvesveidu”. Britu laikraksts “The Sunday Mirror” secina, ka asinspirts Parīzē ir “uzbrukums visai cilvēcei”. Avīze “The Sunday Times” atzīmē, ka slaktiņš Parīzē pamudinājis meklēt džihādistu slepkavniekus starp tūkstošiem Sīrijas bēgļu, kas meklē patvērumu Eiropā. Laikraksts “The Daily Mail” atzīmē, ka tikai apstākļu sagadīšanās dēļ stadionā “Stade de France”, kur 80 000 cilvēku vēroja Francijas un Vācijas futbola izlašu spēli un kas bija viens no teroristu mērķiem, nenotika masu traģēdija.

 

Teroristu midzenis Briseles priekšpilsētā

Prezidents Olands izsludinājis ārkārtas stāvokli visā Francijā un slēdzis valsts robežas. Kā raksta izdevums “Politico”, prezidenta rīkojums slēgt valsts robežas gan nav bijis izpildīts nekavējoties, jo vismaz vēl trīs stundas pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas žurnālisti ziņoja, ka jo­projām varējuši brīvi šķērsot Francijas un Beļģijas robežu. Franču prese atzīmē, ka uzbrucējiem, iespējams, bijusi saistība ar Beļģijā esošajiem islāmistiem. Vairāki Parīzes teroraktu aculiecinieki stāsta, ka daži no teroristiem esot pārvietojušies automašīnā ar Beļģijas numura zīmēm. Policija kādā no Briseles priekšpilsētām jau veikusi kratīšanas, un vēlāk Beļģijas tieslietu ministrs Kūns Gēnss paziņoja, ka saistībā ar Parīzes terora aktiem veikti vairāki aresti. Divi no teroristiem dzīvoja Beļģijas galvaspilsētā Briselē, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo aģentūra “Belga”. Abi bija Francijas pilsoņi. Beļģijas varas iestādes saistībā ar Parīzes teroraktiem aizturējušas septiņus cilvēkus. “Vai mēs būsim nākamie?” jautā iedzīvotāji Beļģijas galvaspilsētā Briselē, kur atrodas gan ES, gan NATO galvenā mītne. Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels aicinājis briseliešus “neiekrist baiļu slazdā”, vienlaikus brīdinot nedoties uz Parīzi. “Sazvērestība sākās Briselē,” raksta ASV laikraksts “The Los Angeles Times”, kas ziņo par teroristu midzeni Briseles priekšpilsētā Molenbēkā. “Teroristu uzbrukums tika izplānots un finansēts Molenbēkā, kas ir radikālo islāmistu centrs jau vairākus gadus,” apgalvo avīze “Le Monde”, atgādinot, ka Molenbēkā dzīvoja džihādists, kurš pirms dažiem mēnešiem mēģināja veikt teroraktu vilcienā Brisele–Parīze, taču viņu pievārēja vairāki drosmīgi pasažieri. Beļģijas tieslietu ministrs Žans Žambons pēc traģēdijas Parīzē paudis vilšanos par Briseles un Molenbēkas reģionālās valdības un pašvaldības nespēju rīkoties apņēmīgāk. Viņš solījis veikt pašvaldības iestāžu “tīrīšanu” un asi kritizējis ierēdņu nespēju risināt jautājumu par vietējo iedzīvotāju radikalizāciju. Pēc teroraktiem Parīzē pastiprināti drošības pasākumi pie Eiroparlamenta ēkas un pie Eiropas Ārējās darbības dienesta mītnes Briselē.

 

Viens no teroristiem ieceļojis kā “bēglis” no Sīrijas

Francijas prezidents Olands atsaucis savu dalību Turcijā paredzētajā G20 apspriedē, kas sākās vakar, un izsludinājis trīs dienas ilgas sēras. Uz Parīzi palīgā policijai nosūtīta armija, un galvaspilsētas ielās šobrīd atrodas 1500 karavīru. Drošības apsvērumu dēļ Parīzē slēgta lielākā daļa publisko ēku un ie­stāžu. “Skolas, muzeji, bibliotēkas, sporta zāles, peldbaseini un pārtikas tirgi paliks slēgti,” teikts pilsētas mērijas tīmekļa lapā. Vakar varas iestādes gan paziņoja, ka mācības skolās šodien atsākšoties. Slēgts Parīzes atrakciju parks “Disnejlenda”, bet Eifeļa tornis apmeklētājiem nebūs pieejams uz nenoteiktu laiku. Iekšlietu ministrs Bernārs Kazanēvs paziņojis, ka Francijas pašvaldībām dotas tiesības nepieciešamības gadījumā izsludināt komandantstundu.

Policija apstiprinājusi, ka blakus vienam no Parīzē likvidētajiem teroristiem atrasta Sīrijas pase, bet pie otra – Ēģiptes pase. Kā ziņo Atēnu varas iestādes, Sīrijas pases īpašnieks Eiropā ieceļojis oktobrī kā “bēglis” caur Grieķiju. Viņš ticis reģistrēts līdz ar 70 citiem imigrantiem, kuriem fiksēti arī pirkstu nospiedumi. Cits no koncertzālē “Bataclan” nogalinātajiem teroristiem pēc no plaukstas atrauta pirksta nospieduma identificēts kā Francijas pilsonis, 29 gadus vecais Omars Ismails Mostefajs, kas dzimis un uzaudzis vienā no Parīzes priekšpilsētām. Tiek ziņots, ka viņš jau iepriekš atradies policijas redzeslokā, taču atzīts, ka Mostefajs “nerada draudus valsts drošībai”. Franču mediji ziņo, ka pirms diviem mēnešiem Francijas izlūkdienests aizturējis kādu džihādistu, kurš bija nesen atgriezies no Sīrijas, kur apmācīts teroristu nometnē Rakā un saņēmis uzdevumu veikt uzbrukumu kādā populārā koncertzālē, lai būtu pēc iespējas vairāk upuru.

 

Jāstiprina Eiropas robežu kontrole

Policija uzskata, ka visi uzbrucēji ir neitralizēti, taču meklē viņu iespējamos līdzzinātājus. Kā izteicies Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers, ir pamats uzskatīt, ka pagājušajā nedēļā Vācijas dienvidos aizturētais vīrietis, kura automašīnā atrasti automātiskie ieroči un sprāgstvielas, bijis saistīts ar uzbrucējiem Parīzē. Bavārijas policija iepriekš apstiprināja, ka 5. novembrī ikdienišķā pārbaudē uz vienas no automaģistrālēm kāda aizdomās turamā automašīnā tika atrastas mašīnpistoles, revolveri un sprāgstvielas. Žurnāla “Focus” tīmekļa vietne ziņo, ka vīrietis bijis no Melnkalnes. Zēhofers uzsvēra, ka šī vīrieša aizturēšana liecina, cik svarīgi būt skaidrībā, kas atrodas mūsu valstī un kas caur to ceļo. Viņš atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pastiprināt Eiropas ārējo robežu kontroli, kā arī katras Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālo robežu uzraudzību.

Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna paziņojusi, ka islāmistu radikāļi ir jāiznīcina un Francijai jāatjauno kontrole pār savām robežām. “Nepieciešama steidzama rīcība,” teica Lepēna. “Islāmistu fundamentālisms ir jāiznīcina, Francijai jāaizliedz islāmistu organizācijas, jāslēdz radikālās mošejas un jāizraida ārvalstnieki, kas mūsu valstī sludina naidu, kā arī nelegālie imigranti.” “Ir absolūti nepieciešams, lai Francija atgūtu kontroli pār savām robežām,” uzsvēra FN līdere.

Jaunais Polijas Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis, kas pārstāv oktobrī vēlēšanās uzvarējušo konservatīvo partiju “Likums un taisnīgums”, paziņojis, ka pēc notikumiem Parīzē Polijai vairs neesot “politisku iespēju” uzņemt imigrantus, kas nelegāli ieradušies Eiropas dienvidvalstīs un kurus iecerēts sadalīt atbilstoši Eiropas Savienības kvotām. Polijas iepriekšējā valdība bija piekritusi uzņemt 7500 bēgļus no 160 000 patvēruma meklētāju, ko paredzēts izvietot ES dalībvalstīs. Tomēr Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka pēc Parīzes teroraktiem nav nepieciešams pilnībā pārskatīt ES politiku bēgļu un nelegālo imigrantu jautājumā. “Tie, kuri organizēja un sagatavoja uzbrukumus, ir tie paši cilvēki, no kuriem bēgļi bēg, nevis otrādi,” pirms G20 apspriedes Turcijā, kas sākās vakar, teica Junkers.

Reaģējot uz terora aktiem Parīzē, robežkontroli uz robežas ar Franciju atjaunojusi Beļģija. Itālija paziņojusi, ka paaugstināts pretterorisma trauksmes līmenis. Līdzīgi rīkojušās arī Vācija un Šveice.

 

G20 apspriedē nosoda teroraktus Parīzē

Vakar Turcijas pilsētā Antaljā sākās G20 grupas apspriede, kuras galvenā tēma pēc teroraktiem Parīzē ir jautājums par cīņu pret terorismu. Samitā Antaljā piedalās ASV prezidents Baraks Obama, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citu valstu vadītāji. Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka uz sanāksmi neieradīsies. Franciju pārstāv ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. ASV prezidents Baraks Obama solījis divkāršot cīņu pret teroristu grupējumu “Islāma valsts” un sniegt palīdzību Francijai teroraktu plānotāju notveršanā. “Nevainīgu cilvēku nogalināšana, balstoties uz sagrozītu ideoloģiju, ir uzbrukums ne tikai Francijai, ne tikai Turcijai, bet tas ir uzbrukums civilizētajai pasaulei,” pēc sarunas ar Erdoganu teica Obama. “Mēs dubultosim mūsu centienus, sastrādājoties ar citiem koalīcijas locekļiem, lai īstenotu mierīgu pārejas posmu Sīrijā un iznīcinātu “Islāma valsti”,” paziņoja ASV prezidents.

ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas līderis Vladimirs Putins G20 samita laikā vienojušies, ka nepieciešamas ANO organizētas Sīrijas miera sarunas, atklāja kāda Baltā nama amatpersona.

karte_5

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kāds nu tur karš. Karā karo. Vējonis , Straujuma, visa vienotības homoseksuālistu varza, ar saviem satelītiem – NA un ZZS, pēc Briseles žīdu pavēles nodod Latviju teroristiem bez kara. Pat ne tikai nodod – bet aicina – “nāciet, ņemiet”.

  2. Arī LA izmanto katru iespēju sēt bailes un nedrošību.

  3. Pirmais, ko būtu jādara Francijas prezidentam un ES – jāmaina sava noziedzīgā migrācijas politika.

  4. Tā demagoģija un kulaku vicināšana pa gaisu ir ko vērts !!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+