Dzimtas stāsts kā vēstures avots 0
Jurists un latviešu sociāldemokrātu politiķis Fridrihs Vesmanis (1875 – 1941), bija visai ievērojama figūra Latvijas 20. gadu politikā, tādēļ viņa pirms neilga laika iznākusī grāmata “Klausieties pagātnes soļos” var kalpot kā vēstures avots, ja interesē Latvijas valstiskuma pirmsākumi un 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma tautas atmoda.
“Klausieties pagātnes soļos” patiesībā ir Vesmaņu dzimtas hronika, sākot no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem, cauri 18. un 19. gadsimtam, līdz 20. gadsimtā Fridrihs Vesmanis stāstījumu ar atsevišķiem izņēmumiem pārņem pats. Dzimtas vēsturi ar plašiem laikmeta konteksta izklāstiem un sadzīves ainām viņš rakstījis 1937. – 1939. gadā. Vesmaņa darbs agrāk nav bijis publicēts, bet to saglabājuši dzimtas piederīgie un publicēšanai sakārtojusi dzimtas pārstāve Ieva Marga Markausa. Paša manuskripta autora mūžs aprāvās 1941. gada 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.
Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izdotā grāmata ir vairāk nekā uz pusi saīsināta dzimtas stāsta sākotnējā versija. Tā kā galvenie varoņi ir zemgalieši, arī kultūrvēsturiskā stāsta darbība skar Jelgavu, Rundāli un apkaimi. Vienlaikus Fridrihs Vesmanis apraksta savas gaitas Sanktpēterburgā un emigrācijā, kur dodas, kad cara varasiestādes sāk represijas pret viņu kā jaunstrāvnieku. Kad laikmeta apraksts pietuvojas Pirmajam pasaules karam, autors izmanto tēva dienasgrāmatu, ko Rundāles pagasta Kraukļu māju saimnieks rakstījis vācu okupācijas gados. Tā ir interesanta kā liecība par latviešu zemnieku dzīvi zem vācu ķeizara karavīru žēlastības. Pietuvojoties Latvijas valsts veidošanas sākumiem autors hronikas stāstījumu atkal ņem savās rokās. Jāpiebilst, ka F. Vesmanis bija Jelgavas pilsētas galva; viens no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem; tika ievēlēts Saeimā, bija pirmais Saeimas priekšsēdētājs; 1927. gadā pat kandidēja uz Valsts prezidenta amatu.
