Pasaulē
Baltija

Eiroparlamentāriete: Eiropā meklē, kā atkāpties no sankcijām pret Krieviju 16

Foto: Postimees/Scanpix/LETA

Eiropā meklē ceļus, lai atkāptos no Krievijai piemērotajām sankcijām, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Igaunijā valdošās Centra partijas pārstāve Jana Toma.

“Sankcijas – un to pierāda pēdējo 100 gadu vēsture, kad tādas tika ieviestas 13 reizes, – nesniedz gaidīto rezultātu. Ja tās nenostrādāja uzreiz, tās nenostrādās nekad. Ar sankcijām var dzīvot desmitgadēm ilgi. Bet mūsu ekonomikas no tām reāli cieš. Patiesībā, staigājot un runājot EP gaiteņos, saprotu, ka tiek meklēti ceļi, lai atkāptos no šīm sankcijām. Lielais jautājums ir – kā atkāpties tā, lai saglabātu seju? Un tas nebūt nav vienkārši un traucē konstruktīvam dialogam,” sacīja Toma.

Pēc Tomas domām, vienkāršie Krievijas pilsoņi sankcijas neizjūt. “Turklāt, ja paskatāmies uz šo jautājumu no komunikācijas viedokļa, daudzas iekšējās nebūšanas pašā Krievijā var norakstīt uz “ļauno” Eiropu, kas ieviesa sankcijas. Mediju karu mēs esam viennozīmīgi zaudējuši.”

“Es visu laiku biju pret sankcijām. Sankcijas ir lēta alternatīva karam, kas mums neko nedod. Pēdējā laikā ļoti daudz dzirdu sarunas par ienaidniekiem. To vidū tiek uzskaitīti Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ASV prezidents Donalds Tramps, “Islāma valsts”. Es saku – vai nav par daudz mums to ienaidnieku, varbūt pietiks, ja paliksim pie viena galvenā?” turpināja politiķe.

Arī Toma iestājusies pret EP pieņemto rezolūciju pret Krievijas propagandu, jo “rezolūcija tika sagatavota, balstoties uz kaut kādu anonīmu cilvēku, kaut kādu Krievijas mediju satura analīzi”. “Es kā lasītājs gribētu zināt, kurš sarakstījis šo tekstu. Man nepatīk anonimitāte. Es gribu zināt, kurš ir autors. Ja es to nezinu, tad man nav skaidrs, kāpēc viņam par to tiek maksāts. Otrkārt, visa informācijas telpa jau sen ir mainījusies, bet mēs mēģinām tai pieiet ar novecojušiem 20. gadsimta standartiem. Tie jau sen vairs nestrādā. (…) Nav mediju bez propagandas. Vajag audzināt izglītotu lasītāju, izglītotu auditoriju. Tā vietā mēs nodarbojamies ar šādām nejēdzībām.”

Taujāta, kādas ir ES iespējas ietekmēt situāciju Ukrainas austrumos, Toma pauda viedokli, ka vispār neredzot ES ietekmi uz ārpolitiku un uz globāliem notikumiem. “Tas, kur es redzu nepatīkamu saikni – situācijas saasināšanās Donbasā sakrita ar it kā Trampa veiktajiem mēģinājumiem atcelt sankcijas. Es neticu sakritībām. Esmu lasījusi Minskas vienošanās un zinu, ka tās nepatīk oficiālajai Kijevai. Man šķiet, ka vainot Krieviju Minskas vienošanās pārkāpšanā ir nepareizi. Pretošanās šīm vienošanām nāk no Kijevas, bet mēs šeit negribam par to runāt,” apgalvoja politiķe.

LA.lv