Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Eiropas miljardi nepalīdz atrast darbu (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Neefektīvie pārizglītības kursi Itālijā rosina nesaimniecisku naudas izlietojumu.

Beidzamo piecu gadu laikā Itālijā no ES struktūrfondu līdzekļiem finansēti 504 000 izglītības projekti ar kopējām izmaksām 7,5 miljardi eiro, taču divi pazīstami itāliešu ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka šo projektu lietderīgumu praktiski nav iespējams izvērtēt, bet no kursu beidzējiem tikai 14% atrod darbu.

“Eiropas 
struktūrfondu neraža”


Bezdarbnieks Eudženio ir vīlies: “Dzīvoju vietā, kur ir augsts bezdarba līmenis, bet, ja jaunietis bezdarbnieks vēlas papildināt savas zināšanas kursos, vienīgie, kas tiek piedāvāti, ir sociālo tīklu mārketings. Protams, šie kursi ir ar ES līdzfinansējumu. Bet, ja vēlos apgūt ko pieprasītāku, piemēram, santehniķa vai metinātāja profesiju, tas nav iespējams! Nav iespējams atrast pat angļu valodas kursus. Tad jau labāk būtu devuši šo naudu bezdarbniekiem uz rokas, arī 200 eiro mēnesī mums palīdzētu izdzīvot, un atbal­stītu vietējo ekonomiku tā vietā, lai dāvinātu naudu tiem, kas rīko nevienam nevajadzīgus kursus.”

Katru gadu Itālija tērē ievērojamas summas izglītības projektiem, kas daļēji tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Ekonomisti Roberto Peroti un Filipo Teoldi portālā “lavoce.info” publicējuši savu pētījumu “Eiropas struktūrfondu neraža”, kurā mēģinājuši noskaidrot, kādu labumu valstij dod šie projekti – vai tie veicina iedzīvotāju sociālo integrāciju, vai palīdz atrast darbu un palielināt ienākumus? Ekonomisti nonākuši pie secinājuma, ka ieguvumus izvērtēt ir praktiski neiespējami.

“Nav iespējams atrast kopsaucējus starp ES plāniem, Itālijas valsts līmeņa programmām un reģionu projektiem,” skaidro Peroti, kurš ir Milānas Bokoni universitātes ekonomikas profesors un bijušais Itālijas premjera Mateo Renci padomnieks ekonomikas jautājumos, “ir sarakstīti simtiem dokumentu, lai noteiktu izglītības projektu mērķus, kurus praksē neviens neievēro. Bet iespēja viegli tikt pie finansējuma vilina arodbiedrības, reģionu un provinču padomes.”

ES finansējums 
izmaksā divtik


Katrs no ES struktūrfondiem iegūtais eiro Itālijai praktiski izmaksā divus eiro – vienu no tiem Itālija iemaksā ES kasē kā dalībvalsts, otrs nepieciešams kā līdzfinansējums – obligāts nosacījums, lai saņemtu ES finansējumu. 2012. gadā Itālija iemaksāja ES 16,5 miljardus eiro, bet pretī saņēma 11 miljardus eiro, no kuriem 2,9 miljardi eiro bija ES struktūrfondi no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Lai šos līdzekļus varētu izmantot, saņēmējam tie “jādubulto” no savas kases.

“Lieliska ideja, lai veicinātu saņēmēja ieinteresētību un atbildību,” atzīst Peroti, “taču Itālijā tā nedarbojas, jo 96% gadījumu līdzfinansējums nāk no valsts kases.” Tādējādi projektu autoriem tie neizmaksā ne eiro. Līdzfinansējuma jēga zūd, bet Itālija no valsts kases tērē miljardus par projektiem, kuru īstenotājiem ne vienmēr interesē sabiedrības labums.

Itālijas valdības dati, kas publicēti portālā “opencoesione.gov.it”, liecina, ka lielākā daļa no ESF līdzekļiem Itālijā tiek izmantoti izglītības projektiem. Beidzamajā piecgadē Itālija no ESF saņēmusi 13,5 miljardus eiro, un 7,4 no tiem izmantoti izglītības projektiem. Peroti un Teoldi savā pētījumā atzīst, ka kursu rīkotāji Itālijā nepazīst krīzi, turklāt tie uztur pie dzīvības arī desmitiem studiju centru, kuri šos kursus pārbauda un vērtē, beidzamajā piecgadē sarakstot 280 vērtējumu protokolus. Taču šie protokoli nepalīdz izprast kursu efektivitāti. Visbiežāk tiek minēti divi rādītāji – izmaksas un nodarbinātības koeficients. Taču Peroti un Teoldi uzskata, ka izmaksas neko neizsaka, jo daudz naudas var iztērēt arī par bezjēdzīgiem projektiem, bet dati par nodarbinātību ir nepilnīgi, turklāt liecina, ka tikai 14% no kursu beidzējiem pēc tam atrod darbu.

Salīdzinājums 
neglaimo


Pēc ESF datiem, laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Itālijā organizētajos un no ESF līdzekļiem finansētajos kursos piedalījies 21 000 cilvēku, bet Francijā – 245 000 un Vācijā – 208 000. No visiem dalībniekiem kursus sekmīgi pabeiguši tikai 233 itālieši, 50 000 Francijas iedzīvotāju un 32 000 vāciešu. Savukārt no kursu beidzējiem Itālijā darbu atraduši 14%, Francijā – 85% un Vācijā – 35%.

Vienlaikus Itālijas Rēķinu tiesa atzinusi, ka kopš 2003. gada Itālijā izkrāpto ES struktūrfondu kopējais apjoms ir sasniedzis rekordu – 1,2 miljardus eiro. Pērnajā gadā vien Finanšu policija atklāja 228 miljonus eiro ES struktūrfondu, kas bija nonākuši noziedzīgo grupējumu rīcībā. Gandrīz puse no tiem izkrāpti Sicīlijā, izmantojot viltvāržu organizācijas un kursus, kas notiek tikai uz papīra. Itālija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kurām vēl “jāpastiprina centieni novērst un atklāt ar ES fondiem saistītus krāpšanas gadījumus”, kā norādīts jūlijā publicētajā EK ziņojumā par ES finansiālo interešu aizsardzību.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. АГРЕССОР В МИРЕ НОМЕР ОДИН ВАШИНГТОН -ПЕРВЫЕ ПРИМЕНИЛИ АТОМНУЮ БОМБУ-ИСПОЛЬЗОВАЛИ НАПАЛМ-ГАЗ ВО ВЬЕТНАМЕ. РАЗЖИГАЮТ ВОЙНЫ НА ВСЕМ ЗЕМНОМ ШАРЕ – ВЕЗДЕ У НИХ ВИДИТЕ ЛИ ГЕОПОЛИТИЧЕСКИЕ ИНТЕРЕСЫ!!!! ВОТ И УКРАИНА ЗАПЫЛАЛА КАК ТОЛЬКО ТУДА ВЛЕЗЛА АМЕРИКА- О БЛИЖНЕМ ВОСТОКЕ И ГОВОРИТЬ НЕ ПРИХОДИТСЯ. КРОВАВАЯ АМЕРИКАНСКАЯ ДЕМОКРАТИЯ ШАГАЕТ ПО ПЛАНЕТЕ!!

  2. Pilnīgi piekrītu jūrmalnieces komentāram, ka NVA nauda tiek tērēta bezjēdzīgi!!!! Papildus vēl bezjēdzīgi tērē valsts naudu, lai uzturētu NVA liekēžu baru – jo ko labu bezdarbnieks no viņiem iegūst? Neko! Ne jau viņi iedos darbu, bet priekš muldēšanas nevajadzētu uzturēt tādu birokrātisko aparātu. Varēja izdomāt citādi kā bezdarbniekiem reģistrēties un regulāri atzīmēties (piem., caur internetu), lai nevajadzētu uzturēt sēdošas princeses, kuras to vien izdara, kā atzīmē, ka bezdarbnieks nav atradis darbu. Bet reālas palīdzības nekādas. Ačgārna politika! Riebjas pat domāt par tādu valsts nesaimnieciskumu un naudas izmešanu vējā. Varēja, piem., šo naudu atvēlēt laukiem, lai cilvēki strādā zemi, nebūtu tāda bezdarba un nabadzības. Pirms 30 gadiem laukos bija apstrādāts katrs pleķītis zemes, bija daudz tehnikas un cilvēku, jo nebija bezdarba. Kas ir tagad? Nabadzība un tukšums, jo cilvēki bēg prom – cits uz ārzemēm, cits uz pilsētu, bet cits uz kapsētu…

    • Зато у вас есть преамбула,призма,кодолс и новая библиотека.наслаждайтесь:)))

  3. ari Latvija ir tas pats-nauda tiek tereta,bet bezdarbniekiem no tas jegas nav.Un nodoklu maksataji tik maksa par stulbiem projektiem kuri nedarbojas!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+