Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. janvāris, 2013
Drukāt

Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plāni aizbraukušos neinteresē

Foto - LETAFoto - LETA

Nesenajās svētku brīvdienās dzimteni apciemoja daudzi šobrīd ārzemēs iztiku pelnošie, to skaitā arī divas manu paziņu meitas. Prombraucot viņas paņēma līdzi konfektes “Gotiņa”, kuras bērnībā garšoja daudz labāk, vēl dažus latviskos našķus, klaipu īstas lauku rupjmaizes un katra vienu savu atvasi pirmsskolas vecumā.

 

Radinieki, pie kuriem mazie līdz šim dzīvojuši, mēģināja atrunāt – abām jaunajām sievietēm Anglijā nav stabila darba –, bet mātes palika nelokāmas. Gan savā apņēmībā bērnu redzēt ik dienas, gan lēmumā turpmāko nākotni veidot ārpus Latvijas. Kā galveno iemeslu, pazīstamas nebūdamas un no dažādiem valsts novadiem nākdamas, abas vispirms minēja dzimtenē valdošo noskaņojumu. “Ar to, ka nākotnē šeit būs vienīgi sliktāk, sākās un beidzās katra saruna,” teica latgaliete. “Burtiski spiež pie zemes tā depresīvā gaisotne,” papildināja kurzemniece. Vēl godīgi piebilstot, ka mītnes valstī viņas maizei izrādījusies ļoti bieza garoza, bet: “Grūtību brīžos cilvēki tur cenšas vienoties ticībā gaišākai rītdienai, un redzu, cik bieži cerība piepildās.”

Piekrītu, skatījums uz visu minēto nav viennozīmīgs. Tomēr ievērību pelna tas, cik maza loma šobrīd divu jaunu un diezgan labu profesionālo izglītību baudījušu sieviešu pieņemtajā lēmumā ir Ekonomikas ministrijas (EM) nupat izveidotajam reemigrācijas plānam. Par to viņas bija dzirdējušas, bet vērtēja skeptiski un lika saprast, ka iedziļināties negrasās. “Manuprāt, katru gadu valdība apstiprina kādu valsts augšupejas plānu – nu tik būs! –, bet drīz to aizmirst un tapina atkal citu,” ironizēja kurzemniece. “Runas par jaunu darba vietu radīšanu mūspusē ir tradicionālas kā gadalaiku maiņa, taču bez rezultāta,” sacīja latgaliete.

Piekrītu, divi viedokļi, kuru aizmetņos neiztiek bez cilvēciski personīgas dabas niansēm, nav pētījums. Bet arī šo secinājumu fonā skaidri iezīmējas tas, ko mūsu jaunie ekonomiskie emigranti aptaujās sauc par drošības trūkumu dzimtenē. Ja vēl precīzāk – tā ir pašu un vecāku pieredzē sakņota neticība Latvijas valstsvīru izvirzīto cēlo mērķu nopietnībai un sasniegšanas stratēģijai.

Gana pieredzēts, ka mainās valdība vai pārkomplektējas valdošā koalīcija un pirms neilga laika skaisti izplānotais tiek nosvītrots.

Ir jau, protams, apsveicama EM iecere izveidot un kopt ārzemēs mītošus gājputnus uzrunājošu tīmekļa vietni. Labāk pieķerties labam darbiņam novēloti nekā vispār nedarīt neko. Taču reemigrācijas idejas attīstītājiem jāapzinās, ka līdztekus valdības akceptētās vietnes ziņām pastāv un ļoti sekmīgi darbojas vēl cita informācijas telpa – Latvijā dzīvojošo viedokļi, atziņas, secinājumi un sajūtas. Tēlaini izsakoties, uz šīs bāzes veidotas ziņu telpas portāls atrodas katrā ģimenē un dzimtā, kuras piederīgie tagad strādā ārvalstīs. Var trīsreiz minēt, kura informācija uzrunā un pārliecina spēcīgāk…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+