Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
5. jūnijs, 2014
Drukāt

EM mudina deputātus tomēr atbalstīt likuma izmaiņas ātro kredītu ierobežošanai

Foto - Thomas Ruffer/CARO/SCANPIXFoto - Thomas Ruffer/CARO/SCANPIX

Ekonomikas ministrija (EM) mudina deputātus tomēr atbalstīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas iecerēti ātro kredītu ierobežošanai.

EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova Latvijas Radio atzina, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pagājušās nedēļas lēmums, neatbalstot likuma izmaiņas, bijis pārsteigums, tomēr viņa cer, ka Saeimas lēmums būs pretējs un likuma izmaiņas turpinās virzību parlamentā.

Ja deputāti noraidīs likuma izmaiņas, tas liecinās, ka politiķu vērtējumā ātro kredītu tirgū viss ir kārtībā, lai arī joprojām daudzi cilvēki nespēj tikt galā ar uzņemtajām saistībām, piebilda Platonova.

Saeima šodien skatīs grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēts veicināt samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu kreditēšanā. Likumprojekta autori iepriekš uzsvēra, ka šie grozījumi likumā nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu (procentu un citu maksājumu) samērīgumu, veicinātu patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinātu samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību.

Grozījumi paredzēja noteikt aizliegumu slēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz 7. Šī regulējuma leģitīmais mērķis bija aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses un novērst bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas, ņemot vērā, ka kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti, izvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.

EM iepriekš norādīja, ka šāda ierobežojuma negatīvā ietekme uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju komercdarbību būs neliela, jo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot tiešsaistes (interneta) kredītu un īsziņu kredītu sniedzējus, neslēdz kreditēšanas līgumus pēc plkst.23 vai ātrāk par plkst.7, tāpat ierobežojums neskartu tādus kreditēšanas pakalpojumus kā maksājumu karšu/kredītkaršu kredītus un overdraftus, par kuru apmēru un nosacījumiem vienošanās ir panākta, slēdzot līgumu, bet patērētājs to var saņemt sev izdevīgā laikā.

Tāpat grozījumi paredzēja noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Šāda regulējuma mērķis bija aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Grozījumi arī paredzēja, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, palielinot patērētāja iespēju kredītu atmaksāt līguma noteiktajā termiņā. Regulējumu paredzēts attiecināt uz kreditēšanas līgumiem, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, jo neatbilstoša prakse ir novērota tieši šo kredīta veidu izmantošanā.

 

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+