Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Ēnu ekonomikas vēzis nav izārstēts (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Galvenie cēloņi, kas Latvijā izraisa šīs sērgas izplatību, ir labi pazīstami: peļņas slēpšana, atalgojuma maksāšana aploksnēs, darbinieku skaita neuzrādīšana, ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus, nodokļu nemaksāšana. Taču pagājušajā gadā valstī vislielāko pienesumu ēnu ekonomikas izplatībai devusi peļņas slēpšana uzņēmumos, otrajā vietā atstājot aplokšņu algas. To rāda pats svaigākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomiku trijās Baltijas valstīs.

Viens no ēnu ekonomikas līmeņa galveniem mērniekiem – “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka – atzīst, ka kopš 2009. gada aizvadītais ir pirmais, kurš uzrāda ēnu ekonomikas īpatsvara palielinājumu – salīdzinājumā ar 2012. gadu par 2,7 procentiem, un tas jāvērtē kā ļoti liels. Turpretī abās mūsu kaimiņvalstīs ēnu ekonomika samazinās. Viņaprāt, tas liecina, ka 2010. gadā valdības iesāktajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem pašlaik pietrūkst vajadzīgā asuma, pēdējos gados panāktais procentuālais samazinājums ļāvis iegrimt neattaisnojamā pašapmierinātībā.

enuekonom_tabPētījuma dati liecina, ka visplašāk ēnu ekonomikas vēzis pārņēmis Rīgu, tās apkaimi, tāpat Kurzemi, kur, visticamāk, tā izplatīta abu lielāko ostas pilsētu uzņēmumos. Ienākumu slēpšana, nodokļu nemaksāšana, aplok­šņu algas un citi pārkāpumi sevišķi izplatīti mazajos un vidējos uzņēmumos, kādu Latvijā ir visvairāk. Savukārt starp ēnu ekonomikas visgraujošāk skartajām tautsaimniecības nozarēm pirmajā vietā ir celtniecība. 2012. gadā tās daļa celtniecībā bija 17,6 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī 2013. gadā jau 45,3 procenti no IKP.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, atzinīgi novērtēdams valsts īstenotos pasākumus darbaspēka nodokļu samazināšanā, reizē atzīst, ka pašlaik tie vēl nav pietiekami. Uzņēmēju vidū vislielāko neapmierinātību joprojām rada valstī ieviestā nodokļu politika. Liela daļa uzņēmēju nemaksājot nodokļus nevis tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka citādi nespētu izdzīvot. Pēc Jāņa Endziņa domām, pārmērīgs nodokļu slogs vistiešāk ietekmē ēnu ekonomikas izplatību, kuras viena no pazīmēm ir nodokļu nemaksāšana. Nodokļu slogs, viņaprāt, būtu jūtams mazāk, ja uzņēmumos vairāk pievērstos ražojumiem un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību.

VISU RAKSTU LASIET ŠEIT

enuekonom_tab2

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Steidzami jāmaina vēlēšanu un nodokļu sistēmu!

  2. Citāts no teiksta “”Galvenie cēloņi, kas Latvijā izraisa šīs sērgas izplatību, ir labi pazīstami: peļņas slēpšana, atalgojuma maksāšana aploksnēs, darbinieku skaita neuzrādīšana, ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus, nodokļu nemaksāšana.””

    Nevis cēloņi, bet gan sekas !!! Cēloņi ir nodokļi par kuriem vēlreiz ir jāsamaksā nodokļi un tā tālāk, atdeve- 3 gadu rinda uz bērnudārzu, maksas medicīna un vidusskolas ar nekvalitatīvu izglītību, nerunāsim par bedrainiem ceļiem utt.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+