Mobilā versija
+3.0°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
15. maijs, 2014
Drukāt

Ēnu ekonomikas vēzis nav izārstēts (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Galvenie cēloņi, kas Latvijā izraisa šīs sērgas izplatību, ir labi pazīstami: peļņas slēpšana, atalgojuma maksāšana aploksnēs, darbinieku skaita neuzrādīšana, ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus, nodokļu nemaksāšana. Taču pagājušajā gadā valstī vislielāko pienesumu ēnu ekonomikas izplatībai devusi peļņas slēpšana uzņēmumos, otrajā vietā atstājot aplokšņu algas. To rāda pats svaigākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomiku trijās Baltijas valstīs.

Viens no ēnu ekonomikas līmeņa galveniem mērniekiem – “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka – atzīst, ka kopš 2009. gada aizvadītais ir pirmais, kurš uzrāda ēnu ekonomikas īpatsvara palielinājumu – salīdzinājumā ar 2012. gadu par 2,7 procentiem, un tas jāvērtē kā ļoti liels. Turpretī abās mūsu kaimiņvalstīs ēnu ekonomika samazinās. Viņaprāt, tas liecina, ka 2010. gadā valdības iesāktajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem pašlaik pietrūkst vajadzīgā asuma, pēdējos gados panāktais procentuālais samazinājums ļāvis iegrimt neattaisnojamā pašapmierinātībā.

enuekonom_tabPētījuma dati liecina, ka visplašāk ēnu ekonomikas vēzis pārņēmis Rīgu, tās apkaimi, tāpat Kurzemi, kur, visticamāk, tā izplatīta abu lielāko ostas pilsētu uzņēmumos. Ienākumu slēpšana, nodokļu nemaksāšana, aplok­šņu algas un citi pārkāpumi sevišķi izplatīti mazajos un vidējos uzņēmumos, kādu Latvijā ir visvairāk. Savukārt starp ēnu ekonomikas visgraujošāk skartajām tautsaimniecības nozarēm pirmajā vietā ir celtniecība. 2012. gadā tās daļa celtniecībā bija 17,6 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī 2013. gadā jau 45,3 procenti no IKP.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, atzinīgi novērtēdams valsts īstenotos pasākumus darbaspēka nodokļu samazināšanā, reizē atzīst, ka pašlaik tie vēl nav pietiekami. Uzņēmēju vidū vislielāko neapmierinātību joprojām rada valstī ieviestā nodokļu politika. Liela daļa uzņēmēju nemaksājot nodokļus nevis tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka citādi nespētu izdzīvot. Pēc Jāņa Endziņa domām, pārmērīgs nodokļu slogs vistiešāk ietekmē ēnu ekonomikas izplatību, kuras viena no pazīmēm ir nodokļu nemaksāšana. Nodokļu slogs, viņaprāt, būtu jūtams mazāk, ja uzņēmumos vairāk pievērstos ražojumiem un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību.

VISU RAKSTU LASIET ŠEIT

enuekonom_tab2

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Steidzami jāmaina vēlēšanu un nodokļu sistēmu!

  2. Citāts no teiksta “”Galvenie cēloņi, kas Latvijā izraisa šīs sērgas izplatību, ir labi pazīstami: peļņas slēpšana, atalgojuma maksāšana aploksnēs, darbinieku skaita neuzrādīšana, ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus, nodokļu nemaksāšana.””

    Nevis cēloņi, bet gan sekas !!! Cēloņi ir nodokļi par kuriem vēlreiz ir jāsamaksā nodokļi un tā tālāk, atdeve- 3 gadu rinda uz bērnudārzu, maksas medicīna un vidusskolas ar nekvalitatīvu izglītību, nerunāsim par bedrainiem ceļiem utt.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+