Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. aprīlis, 2014
Drukāt

EPPA atņem balsstiesības Krievijas delegācijai

LETA/AFPLETA/AFP

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ceturtdien, reaģējot uz Krievijas veikto Krimas aneksiju, nolēma līdz gada beigām atņemt balsstiesības Krievijas delegācijai EPPA.

Variants ar stingrākām sankcijām par Krievijas rīcību Krimā – līdz gada beigām apturēt Krievijas dalību organizācijā – atbalstu neguva.

Dokumentā paskaidrots, ka, “lai izteiktu savu nosodījumu un Krievijas Federācijas rīcības pret Ukrainu noraidījumu, asambleja pieņem lēmumu apstiprināt Krievijas delegācijas pilnvaras, bet vienlaikus apturēt tās tiesības balsot līdz 2014.gada sesijas beigām”.

Krievijas pārstāvji nevarēs arī strādāt asamblejas vadības struktūrās un piedalīties vēlēšanu novērotāju misijās.

Par tādu rezolūcijas variantu nobalsoja 145 EPPA locekļi, pret bija 21, bet 22 atturējās. Atbilstoši EPPA noteikumiem Krievijas delegācija balsojumā nepiedalījās.

EPPA paziņoja, ka prioritātei kompromisa meklējumos jābūt politiskajam dialogam, un kritizēja atgriešanos pie Aukstā kara stereotipiem.

“Krievijas delegācijas pilnvaru apturēšana tamlīdzīgu dialogu padarītu neiespējamu, jo EPPA ir piemērota platforma, lai uz Eiropas Padomes vērtību un principu pamata aicināt Krievijas delegāciju atbildēt,” uzsvērts pieņemtajā dokumentā. “Šīs krīzes apstākļos EPPA ir visas pilnvaras un iespējas vienai no savām dalībvalstīm – Krievijas Federācijai – tieši uzdot jautājumus, sniegt faktus, prasīt atbildes uz šiem jautājumiem un saukt pie atbildības,” piebilda EPPA.

Rezolūcijā Krievijas darbības raksturotas kā “Krimas aneksija” un Ukrainas teritorijas “bruņota okupācija”. Krieviju EPPA apsūdz par bruņota spēka pielietošanas draudiem un “nelikumīgi sarīkota tā dēvētā referenduma” rezultātu atzīšanu.

Tas viss, kā uzsver EPPA, ir starptautisko tiesību, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDS) Helsinku nobeiguma akta pārkāpums.

“Sākotnēji Krievijas militārās darbības bija Krievijas, ASV, Lielbritānijas un Ukrainas 1994.gadā parakstītā līguma pārkāpums, kas grauj uzticību citiem starptautiskiem dokumentiem, jo īpaši, atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas līgumiem,” klāstīts EPPA rezolūcijā.

Asambleja norādīja, ka Krievija ir apdraudējusi stabilitāti un mieru Eiropā, jo “Krimas aneksija un pirms tās veiktās darbības radīja precedentu, kam tagad seko citi Ukrainas reģioni”, tostarp Doņeckas, Harkovas un Luganskas apgabali.

Tāpat EPPA rezolūcijā paustas bažas par plašsaziņas līdzekļu un izteikšanās brīvību Krievijā, “jo īpaši par neobjektīvu notikumu Ukrainā atspoguļojumu”. “Bažas rada arī neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, tostarp elektronisko, un žurnālistu vajāšana”.

Asambleja ierosināja EPPA birojam izskatīt jautājumu par komisijas izveidi ar uzdevumu “izpētīt un apsekot notikumus šajā konfliktā kopš 2013.gada augusta”. Komisijai ziņojums ar rekomendācijām jāiesniedz EPPA sēdē 2015.gada janvārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+